Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus, kuri nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā, līdz 8. martam deklarēt savu faktisko dzīvesvietu.
Tas ir svarīgi, jo Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru.
Šajās vēlēšanās katrs vēlētājs tiks iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai Iedzīvotāju reģistrā 90 dienu pirms vēlēšanu dienas. Šogad tas ir 8. marts.
Turklāt jāatceras, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir tiesības vēlēt tikai to pašvaldību, kurā viņiem ir reģistrēta dzīvesvieta 90 dienu pirms vēlēšanu dienas, vai arī to pašvaldību, kurā viņiem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
CVK sadarbībā ar pētījumu firmu „SIA Data Serviss" janvārī veiktā vēlētāju aptauja liecina, ka Latvijā reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo gandrīz piektā daļa jeb 18 procenti vēlētāju. Salīdzinot ar 2004. gadu, kad, gatavojoties EP vēlēšanām, tika veikta līdzīga aptauja, vēlētāju skaits, kuru faktiskā un reģistrētā dzīvesvieta atšķiras, ir pieaudzis par 4 procentiem.
Visbiežāk reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo vēlētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, bezdarbnieki un vēlētāji Kurzemē. Savukārt deklarētā dzīvesvieta visbiežāk ir arī faktiskā dzīvesvieta vēlētājiem ar pamata izglītību, vēlētājiem, kas vecāki par 55 gadiem, kā arī vēlētājiem Zemgalē.
Autore: KRISTĪNE BĒRZIŅA
CVK Informācijas nodaļas vadītāja