16. marts ir leģionāru piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un daudzi citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Rīgā leģionāru piemiņas pasākumi ik gadu parasti sākas ar dievkalpojumu Doma vai Sv. Jāņa baznīcā un gājienu līdz Brīvības piemineklim, kuru organizē „Daugavas Vanagi". Pie Brīvības pieminekļa gājienu sagaida Nacionālās apvienības jauniešu veidota Latvijas karogu aleja, un tiek nolikti ziedi aizsaulē aizgājušo leģionāru piemiņai. Pēc gājiena liela daļa tā dalībnieku dodas uz Lestenes brāļu kapiem.
Kā ziņo plašsaziņas līdzekļi, arī šogad Rīgas domē leģionāru piemiņas dienā, 16. martā, pasākumus pieteikušas dažādas pretēji noskaņotas organizācijas. Tradicionāli plašākais pasākums ir biedrības „Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļas pieteiktais gājiens un ziedu nolikšana pie pieminekļa. Pasākums norisināsies no pulksten 11 līdz 13. Savukārt Brīvības pieminekļa laukumā biedrības „Nacionālo karavīru atbalstam" rīkotajā sapulcē no pulksten 7 līdz 13 tiks atgādināts par 1944. gada 16. martā noritējušajām latviešu leģiona kaujām un tiks skaidrota leģiona kara vēsture garāmejošajiem interesentiem.
Tāpat kā citus gadus sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pieteikusi arī biedrība „Latvijas Antinacistiskā komiteja". Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs gan noteicis ierobežojumu, proti, sapulcei jānotiek netālu no pieminekļa laukuma Bastejkalnā. Tāpat organizatoriem aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces brīdī, kad notiks biedrības „Daugavas Vanagi Latvijā" pieteiktais gājiens. Bez tam sapulci pieteikusi arī biedrība „Ceturtā atmoda" un kāda Alla Berezovska.
Lai izvairītos no incidentiem un nodrošinātu kārtību, Drošības policija kā katru gadu 16. martā strādās pastiprinātā režīmā. Par fiziskās drošības pasākumiem gājiena laikā lemj Valsts policija.