Aizvadītajā nedēļā Madonas novada bibliotēkā uz semināru-sarunu „Vai varam sevi un savus tuvākos pasargāt no vēža?" bija aicinājusi Vidzemes onkoloģijas vēstniece Ingūna Bedikere. Sarunas laikā ieskanējās, ka 50% saslimšanu ietekmē uzturs, lauksaimniecība un vide. Otri 50% atkarīgi no ģenētikas; šādos gadījumos ir svarīgi laikus pievērst uzmanību signāliem.
Ingūna Bedikere iesāka sarunu: – Pati esmu saskārusies ar ļaundabīga vēža saslimšanas gadījumiem, ģimenē ir bijušas smagas situācijas, arī vīram mamma nomira no krūts vēža. Tāpēc tam pievērsos, sāku braukāt uz konferencēm, strādāt ar onkologiem. Viņi visi mudina par to runāt, jo situācija Latvijā ir diezgan baisa – esam 1. vietā Eiropā onkoloģisko saslimšanu ziņā. Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – situācija ir krietni labāka, bet nav zināms – kāpēc tā. Piemēram, Latvijā iedzīvotājiem tiek izsūtītas vēstules veikt valsts apmaksātas profilaktiskās vēža pārbaudes. Pērn tikai ap 20% sieviešu izmantojušas šo iespēju, vēl gadu iepriekš – ap 30%. Tātad nedarbojas arī tas.
Onkoloģijas vēstniece pieļāva, ka daļa atrunājas ar laika trūkumu vai nevēlēšanos gaidīt rindās, bet pārsvarā cilvēkiem vienkārši ir bail pārbaudīties. Citos gadījumos cilvēki tam nepiegriež pietiekami lielu vērību, kas var būt vēl bīstamāk. – Latvijas problēma ir tā, ka visbiežāk vēzis tiek atklāts 3.-4. stadijā, kad cilvēks jau pats to jūt vai pamana apkārtējie. Tad atveseļošanās iespēja un dzīves kvalitātes rādītāji jau ir krietni bēdīgāki, nekā, ja onkoloģiskā saslimšana tiktu atklāta 1.-2. stadijā. Vēl mazā stadijā ir ļoti daudz pozitīvu rezultātu, kad slimību izdodas apturēt, tā vairs neprogresē.
Kāpēc nepārbaudāmies laikus, par ko liecina arī pieredze ar izsūtītajām vēstulēm? Kā teic psihologi – ir daudz nepatīkamu lietu, ko negribas darīt. Kā piespiesties veikt šīs pārbaudes laikus? Vienkārši jānoskaita līdz 20, jāņem telefons, jāzvana un jāpiesakās, – būt atbildīgiem pret savu veselību mudināja Ingūna Bedikere.
Kas ietekmē vēža rašanos?
Būt zinošam par iespējamajiem riskiem arī ir iespēja sevi vismaz daļēji pasargāt no saslimšanas ar ļaundabīgu slimību, ir pārliecināta Ingūna Bedikere. Kā lielāko faktoru, kas ir veicinājis saslimstību ar onkoloģiskām slimībām, viņa minēja lauksaimniecību.
– Pati esmu bioloģiskā lauksaimniece, pabeigusi Jelgavā Lauksaimniecības universitāti. Secināju, ka viens no riska faktoriem – mūsu lauksaimniecība. Kā mēs saimniekojam, audzējam un ēdam? Es ļoti ceru, ka jūs, klātesošie, nelietojat raundapu, pesticīdus savos dārzos, nemiglojat bruģi. Tas ir tas, kas ir ļoti veicinājis onkoloģisko slimību pieaugumu. Diemžēl, pat ja tiek miglots lauks kilometra attālumā, bīstamās sekas var skart arī kaimiņu. Zemē, kas apstrādāta ar pesticīdiem, šīs atliekvielas nepazūd daudzus gadus, – pauda onkoloģijas vēstniece.
Bēdīga Latvijas prakse – tiek migloti graudi, lai tie ātrāk nogatavotos, kas tālāk nonāk maizē, miltos un visos miltu produktos. – Vairāki mazie bioloģiskie lauksaimnieki apvienojāmies, gribējām panākt to, ka lielās saimniecības nedrīkst sausināt graudus. No šiem graudiem gatavo maizi, kas nonāk mūsu veikalu plauktos. Ir veikti pētījumi un pierādīts, ka šādā maizē atliekvielu ir ļoti daudz. Vēlējāmies, lai tiktu piešķirts kāds apzīmējums uz iepakojuma, ja graudi tiek migloti, bet, protams, lielie lauksaimnieki iestājās pret to, un ideja neizgāja cauri. Attiecīgi tas attiecas arī uz konditoreju, visiem miltu izstrādājumiem, – viņa pastāstīja.
Pircējiem labāk būtu ieteicams izvēlēties to maizi, kuras sastāvā izmantoti bioloģiskie graudi, piemēram, „Ķelmēnu" maizi.
Arī lauksaimniecībā ar speciālām piedevām, pārtiku tiek panākta lopu ātrāka augšana, palielināts izslauktā piena, dēto olu apjoms un tamlīdzīgi.
Ingūna Bedikere turpināja: – Visi zinām par labajām Omega 3 taukskābēm. Mūsu vecmāmiņu laikos, kad lopus baroja normāli, Omega 3 pret Omega 6 attiecība lopkopības produktos bija 1 pret 1 vai 1 pret 2. Tāds balanss mums ir nepieciešams. Šobrīd pētījumi rāda to, ka Omega 3 pret Omega 6 mūsdienu lopkopības produktos ir 1 pret 15 vai pat 1 pret 25. Apēdot šos produktus, mūsu ķermeņa šūnas arī sāk izmainīties diezgan strauji, īpaši nelabvēlīgās šūnas; jo Omega 3 mums jau ikdienā ir diezgan lielā deficītā. Zinām teikt, to satur treknās zivis, piemēram, lasis. Bet, ja paskatāties, kā Norvēģijā nobaro zivis, atkal ir tas pats apburtais loks. Pērkam to kā delikatesi, esam pārliecināti, ka tas ir veselīgi, uzņemsim tik vērtīgo Omega 3, bet tas tā diemžēl vairs nav.
Tāpēc iesaku – audzēt pašiem, lietot bioproduktus. Pilnīgi saprotu cilvēkus, kas nevar to atļauties, jo Latvijā mums tas ir ļoti dārgi. Ja ir iespēja, tad jāpērk produkcija no kaimiņa vai vietējā zemnieka, kur daudzmaz ir zināms, kā un ar ko baro savus lopus, ka laukus nemiglo un tamlīdzīgi.
Labie un sliktie produkti
Agrāk valdīja uzskats, ka vēzi rada stress, bet jaunākie pētījumi, kā vēstīja Ingūna Bedikere, to apgāž. Uzmanība vairāk jāpievērš apkārtējai videi un uzturam. Turpinājumā viņa ieteica, kādus produktus uzturā iekļaut vairāk, savukārt kādus – mazāk.
Labie produkti
* Ķiploki.
* Zaļā tēja.
* Omega 3 – treknas zivis, bet kvalitatīvas.
Sliktie produkti
* Gaļa – ne aizliegt pilnībā, bet tai ir liela ietekme onkoloģisko saslimšanu ziņā, īpaši sarkanajai gaļai. Vajadzētu to ēst ne biežāk kā 3 reizes nedēļā. Mēs gan laikam nevienas pusdienas, vakariņas bez gaļas nevaram iedomāties. Gaļu biežāk der aizstāt ar pupiņām, pākšaugiem. Ļoti garda un sātīga uzkodu recepte: novāra pupiņas, piespiež klāt ķiploku un citrona sulu, sablendē. Smērē uz sausiņiem, grauzdiņiem.
Jo sevišķi būtu jāsamazina žāvējumu, kūpinājumu (jo tie satur benzopirēnu) lietošana uzturā. Ja pavērojam, kas notiek tirdziņos – ir pilns ar kūpinājumiem, un mēs tos arī pērkam kilogramiem. Protams, neizslēgt pilnībā, ka no tā neēd neko un nekad, bet šis patēriņš ir krietni jāsamazina.
* Cukurs – jāierobežo arī tā patēriņš. Sevišķi, ja ir aizdomas, ka kaut kas jau nav kārtībā, jāsamazina cukura patēriņš, jo vēzis tajā labi jūtas. Labāk izvēlēties dabiskos saldinātājus, piemēram, agaves sīrupu. Par medu viedokļi onkologu vidū dalās. Vieni teic, ka medus ir labs, citi – ka arī neieteiktu. Es pati esmu „par" medu.
* Našķi – labāk nekā bulciņas, konditorejas izstrādājumi būs 70% tumšā šokolāde.
* Balto miltu produkti – baltmaize, rīsi, nūdeles utt.
Ja prevencija nav līdzējusi…
Kā uzsvēra Ingūna Bedikere, ja arī ar visu veselīgo dzīvesveidu, laikus veiktajām pārbaudēm saņemta atbilde, kas uzrāda ko sliktu vai ka nepieciešami papildu izmeklējumi, galvenais – bez kavēšanās rīkoties tālāk.
– Nekādā ziņā nedrīkst uz kaut ko gaidīt vai sākt konsultēties ar paziņām, kaimiņiem. Lai gan daudzi zina dažādus gadījumus, ieteikumus, ne viss der katram. Nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas uzreiz „atvērs zaļo koridoru", lai visi nepieciešamie izmeklējumi notiktu maksimāli ātri un bez lielām rindām. Pie katra gadījuma sanāk kopā ārstu konsīlijs, to izskata un nolemj rīcības plānu. Informatīvi var vērsties arī pie organizācijām – zvanīt, rakstīt, lai pakonsultētos. Vēlreiz jāatgādina – jo ātrāk vēzis tiek atklāts un uzsākts ar to cīnīties, jo labāki atveseļošanās rezultāti, – akcentēja Ingūna.
14.09.2018.