Arvien vairāk sabiedrībā tiek pievērsta uzmanība veselīgam uzturam un fiziskajām aktivitātēm. Projekta ietvaros gan notiek vingrošana, nūjošana, gan tiek vadītas lekcijas. Liezēres kultūras namā aizvadītajā nedēļā viesojās uztura speciāliste Maija Ceruka un vadīja lekciju ciklu „Veselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu nozīme ikdienā".
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja ne tikai gūt zināšanas, bet arī izmērīt ķermeņa kompozīciju – ar bioelektriskās impedances svariem noteikt muskuļu, tauku un ūdens daudzumu organismā, ķermeņa masas indeksu, bioloģisko vecumu, pamatvielmaiņu, ķermeņa uzbūves tipu un viscerālo tauku daudzumu. Nobeigumā tika izrunāti individuāli iegūtie parametri.
– Uztura speciālists ir ārstniecības persona, pie kuras cilvēki griežas, ja ir nepieciešams samazināt vai palielināt ķermeņa svaru, grūtniecības periodā, arī tad, ja ir dažādas veselības problēmas, kā arī netradicionāla uztura piekritēji –
vegāni, veģetārieši, svaigēdāji un citi. Šobrīd informācija par uzturu ir visur un ļoti dažāda, bieži vien ļoti pretrunīga. Uztura speciālists ir tas, pie kura vajadzētu doties, lai noskaidrotu visu par pareizu, veselīgu uzturu. Tam ir jābūt sabalansētam, mērenam un dažādam. Uztura paradumi tiek iegūti jau agrā bērnībā un tos iemācās no vecākiem, tāpēc, augot un kļūstot vecākiem, ir ļoti grūti mainīt savus ieradumus, – uzskata uztura speciāliste Maija Ceruka.
Skolā, mācoties par uzturu, tika piedāvāta uztura piramīda, kas laika gaitā ir pavisam nedaudz mainījusies. Iepriekš uzskatīja, ka cilvēkam visvairāk ir nepieciešami graudaugi, maize un kartupeļi, taču tagad tie ir augļi un dārzeņi. Jau ilgu laiku tiek runāts, kādas ir pareizas ēšanas proporcijas. Laika gaitā ir nonākts pie šķīvja principa, tas nozīmē, ka pusei no šķīvja satura jābūt dārzeņiem un augļiem, vienai ceturtdaļai – graudaugu produktiem, tai skaitā arī maizei un kartupeļiem, un vienai ceturtdaļai – olbaltumvielas saturošiem produktiem (olas, gaļa, zivis un pākšaugi).
Turpina Maija Ceruka: – Manuprāt, šādu principu savā ikdienā var ieviest ikviens. Protams, katram ir jāizvērtē, vai to vēlas. Tas ir pirmais solis uz pareizu ēšanu. Ļoti svarīgi ir arī saprast, kuri produkti uzturā ir nepieciešami, cik tie ir veselīgi. Būtiskākās uztura sastāvdaļas noteikti ir olbaltumvielas, un tām ir svarīgas funkcijas mūsu organismā. Tās veido ķermeņa struktūru, piedalās fermentatīvajā darbībā, palīdzot gremošanas procesā, pilda arī aizsargfunkcijas. Jebkurš produkts ir jāuzņem mērenā daudzumā, jo, piemēram, olbaltumvielas, ja to ir par daudz, kaitē nieru darbībai. Galvenie olbaltumvielu avoti ir gaļa, piena produkti, olas. Tās ir arī riekstos un pākšaugos. Savukārt, ja olbaltumvielas uzņem par maz, samazinās muskuļu masa, imunitāte un var rasties mazasinība. Tikpat svarīgi organismam ir uzņemt arī ogļhidrātus, kas ir sastopami visās pārtikas grupās. Visvairāk to ir cukurā, miltu izstrādājumos, augļos un dārzeņos, kā arī piena produktos. Dienā būtu nepieciešams uzņemt 400 līdz 450 gramu ogļhidrātu. Viens no negatīvākajiem ogļhidrātiem, kas atstāj sekas uz veselību, ir cukurs. Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi ieteikumus, cik daudz cukura dienā būtu jāpatērē. Pieaugušam cilvēkam tās ir ne vairāk kā piecas tējkarotes jeb 25 grami. Runājot par veselīgu uzturu, jāpiemin arī tauki. Ne visi ir kaitīgi veselībai un figūrai. Tiem ir svarīga funkcija pie hormonu veidošanās, tajos šķīst vitamīni, kurus organisms var uzņemt. Polinepiesātinātie tauki pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni, nodrošina un uzlabo smadzeņu darbību, piedalās imūnprocesos. Cepšanai vislabāk ir izmantot olīveļļu un rapšu eļļu, savukārt salātos – linsēklu, saulespuķu eļļu un olīveļļu. Rūpējoties par savu veselību, manuprāt, svarīgs ir jebkurš sīkums. Ļoti liela vērība ir jāpievērš holesterīna līmenim, jo tas ietekmē asinsvadu sistēmu. Visvairāk holesterīna ir dzīvnieku izcelsmes produktos – taukos, olās, sviestā.
Veselīgs uzturs balstās arī uz šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām. Šķiedrvielas rada sāta sajūtu. Ja cilvēks vēlas zaudēt svaru, tiek palielināts uzņemto šķiedrvielu daudzums. Dienā nepieciešams uzņemt 30 līdz 35 gramus.
Visos pārtikas produktos ir arī vitamīni. Produktu apstrādājot, tie pazūd, tāpēc uztura speciāliste iesaka pēc iespējas vairāk uzņemt pārtiku svaigā veidā. Stāsta Maija Ceruka: – Vitamīniem īpaši kaitīga ir termiskā apstrāde, saules gaisma un gaiss. Liela nozīme ir arī uzglabāšanai. Vitamīni nepieciešami imunitātei, redzes veselībai, augšanai, vielmaiņas procesos. Katrs no tiem atbild par savu funkciju. Vitamīni ir vitāli nepieciešami cilvēka organismam. Tāpat visos pārtikas produktos ir minerālvielas. Visizplatītākā no tām ir nātrijs, kas atrodas galda sāls sastāvā. Tas ir nepieciešams organismam, īpaši smadzeņu darbībai, bet diemžēl tiek uzņemts pārmērīgos daudzumos. Svarīgi ir uzņemt arī kalciju, kas ir piena produktos. Īpaši nozīmīga šī minerālviela ir sievietēm. Arī fosfors sievietēm ir jāuzņem vairāk. Šīs minerālvielas ir ļoti nozīmīgas gan zobu, gan kaulu veselībai un attīstībai. Nervu sistēmas un vielmaiņas darbībai vajadzīgs magnijs. Savukārt dzelzs nodrošina gan skābekļa, gan slāpekļa cirkulāciju organismā. Cinks nodrošina vairogdziedzera darbību. Minerālvielu, tāpat kā vitamīnu, ir ļoti daudz, un tiem visiem ir liela nozīme cilvēka organisma attīstībā un veselības uzturēšanā. Bet noteikti nedrīkst aizmirst, ka, lietojot tos pārāk daudz, var arī kaitēt veselībai.
Domājot par veselīgu uzturu, svarīgi ir ne tikai ēst sabalansēti un veselīgi, uzņemt vitamīnus un minerālvielas, bet arī dzert ūdeni. Tas izvada no organisma visu nevajadzīgo un pilda galvenās organisma funkcijas.
Bet, lai tiešām cilvēks ēstu pareizi, liela nozīme ir arī ēdienreizēm un ēšanas principiem.
– Par vislielāko kļūdu tiek uzskatīta ātra ēšana. Ja cilvēks vēlas samazināt svaru vai to noturēt veselīgā līmenī, ēšanai jāvelta 20-30 minūtes. Cik vien bieži iespējams, ir jāēd vienā vietā – virtuvē pie galda, netraucējošā vidē. Ēdienreizes laikā vajadzētu domāt tikai par ēdienu. Tāpat liela nozīme ir arī virtuves un pat trauku krāsai. Piemēram, ja ēdīs no zilas krāsas šķīvja, noteikti tiks apēsta mazāka porcija, jo šī krāsa neveicina apetīti. Ir pierādīts, ka stingrās ēšanas metodes un diētas ilgtermiņā ir neefektīvas. Diemžēl pēc tam var rasties arī ēšanas traucējumi. Lai saglabātu veselīgu svaru, ikdienā ir jādomā, kā pareizi ēst, cik daudz un ko. Tam noteikti būs ilgstošāks efekts. Bet, lai paātrinātu svara zudumu, rūpētos par veselības stāvokli, nepieciešamas arī fiziskās aktivitātes. Tās ir jāiekļauj un pat jāpalielina ikdienas ritmā. Ar veselības sportu tiek saprastas individuālas vai grupu nodarbības, kuru mērķis ir nostiprināt vai uzlabot veselību. Fiziskajām aktivitātēm būs ietekme uz pilnīgi visiem orgāniem un to sistēmu darbībām. Cilvēki, kuri ikdienā sporto, slimo retāk un, ja tomēr ir saslimuši, ātrāk izveseļojas. Fiziskās aktivitātes palīdz kontrolēt ķermeņa svaru, to laikā ir iespēja socializēties, tās uzlabo garastāvokli, darbspējas, rada pārliecību par sevi un ir pietiekami labs brīvā laika pavadīšanas veids. Veselības sports ir ļoti dažādas fiziskās aktivitātes – gan skriešana, soļošana, nūjošana, gan spēka treniņi un lokanības vingrinājumi, gan grupu nodarbības, – iesaka uztura speciāliste.
09.10.2018.