Aizvadītās piektdienas laikrakstā “Stars” lasītājiem tika piedāvāts plašs materiāls par veselības apdrošināšanu, tās nozīmību un iespējām. Šajā numurā tēmu nedaudz paturpinām.
Veselības apdrošināšana Latvijā joprojām ir viens no nozīmīgākajiem apdrošināšanas veidiem, īpaši darba devēju piedāvāto labumu grozā. Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotajiem 2025. gada datiem veselības apdrošināšanā Latvijā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 201,4 miljonus eiro, kas ir par 9 % vairāk nekā 2024. gadā, un šis segments veidoja 23,7 % no Latvijas apdrošināšanas tirgus. Savukārt izmaksātās atlīdzības veselības apdrošināšanā 2025. gadā sasniedza 147,9 miljonus eiro, pieaugot par 21 %; pēc izmaksāto atlīdzību apjoma veselības apdrošināšana bija lielākais apdrošināšanas segments ar 29,5 % īpatsvaru.
Tas rāda, ka veselības apdrošināšana tiek izmantota ļoti aktīvi – ne tikai kā formāls darba devēja bonuss jeb labums, bet arī kā praktisks instruments, ar kura palīdzību iedzīvotāji sedz ārstu konsultāciju, izmeklējumu, ambulatoro pakalpojumu un citu veselības aprūpes izmaksu daļu.
Segums ir atkarīgs no konkrētās darba devēja vai klienta izvēlētās apdrošināšanas programmas. Parasti veselības apdrošināšanā var būt iekļauti pacientu līdzmaksājumi, ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, laboratoriskie izmeklējumi, ambulatorie pakalpojumi, rehabilitācija, vakcinācija, medikamenti vai zobārstniecība, ja šāds segums ir paredzēts polisē.
Diemžēl ir veselības iestādes, kas mēdz pārtraukt sadarbību ar apdrošinātājiem, līdz ar to raisot jautājumus pacientiem.
Gints Konrads, "Compensa Life" Atlīdzību nodaļas vadītājs, skaidro: – Ārstniecības iestāžu lēmumi par sadarbību ar apdrošinātājiem var būt saistīti ar dažādiem organizatoriskiem, administratīviem vai finanšu apsvērumiem. Tiešie norēķini nozīmē, ka ārstniecības iestādei jānodrošina noteikta datu apmaiņa, rēķinu sagatavošanas un saskaņošanas kārtība ar apdrošinātāju. Ja iestāde izvēlas šo procesu nenodrošināt, tas nenozīmē, ka klienta veselības apdrošināšanas polise zaudē spēku. Klients joprojām var saņemt polisē paredzēto atlīdzību, iesniedzot maksājumu apliecinošus dokumentus apdrošinātājam. "Compensa Life" klienti visbiežāk atlīdzību piesaka mūsu mobilajā lietotnē vai e-birojā. Protams, apdrošinātāji ir ieinteresēti uzturēt pēc iespējas plašāku tiešo norēķinu partneru tīklu, jo tas klientiem nodrošina ērtāku norēķinu procesu. Vienlaikus konkrētas ārstniecības iestādes lēmums sadarboties vai nesadarboties tiešo norēķinu režīmā ir pašas iestādes izvēle.
Taujāts, vai šāda problēma ir bieži sastopama, Gints Konrads norāda: – Kopumā lielākā daļa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, īpaši lielākās ārstniecības iestādes un klīnikas, sadarbojas ar apdrošinātājiem tiešo norēķinu kārtībā. Atsevišķi gadījumi, kad kāda ārstniecības iestāde pārtrauc vai maina sadarbības modeli, var būt, taču tā nav ikdienas prakse visā nozarē. Šādās situācijās klientiem skaidrojam alternatīvo kārtību – vispirms norēķināties pašiem un pēc tam iesniegt dokumentus atlīdzības saņemšanai. Ir divi pamata norēķinu veidi. Pirmais – tiešie norēķini, kad klients uzrāda polisi ārstniecības iestādē un, ja pakalpojums atbilst polises segumam, apdrošinātājs norēķinās ar ārstniecības iestādi. Otrs – atlīdzības pieteikšana pēc pakalpojuma saņemšanas. Šādā gadījumā klients samaksā par pakalpojumu pats, saglabā čeku, rēķinu un, ja nepieciešams, ārsta nosūtījumu vai medicīnisko pamatojumu un iesniedz tos apdrošinātājam.
Ja ārstniecības iestādē nav tiešo norēķinu, klientam līdzekļu atgūšanas process var aizņemt mazliet ilgāku laiku, jo vispirms jāsamaksā par pakalpojumu pašam un pēc tam jāiesniedz dokumenti atlīdzības saņemšanai. Tomēr polises segums no tā nemainās – ja pakalpojums ir iekļauts konkrētajā apdrošināšanas programmā un ir ievēroti polises nosacījumi, atlīdzība tiek izskatīta ierastajā kārtībā. No klienta puses svarīgākais ir saglabāt maksājuma dokumentus un pārliecināties, ka tajos ir visa nepieciešamā informācija par saņemto pakalpojumu.
02.06.2026.