Jogas nodarbību vadītāja HANNA VANADZIŅA ar šo fiziskās un mentālās veselības atjaunošanas instrumentu ir pazīstama jau vairāk nekā divdesmit gadus. Viņa tic, ka dzīvē nekas nejauši nemēdz notikt un nejaušības nepastāv. Reiz, ārzemēs esot, Hanna iepazinās ar cilvēkiem, kuri viņu aizveda uz Berlīni uz īpašu kursu, un tajos viņa satika savu jogas skolotāju no Indijas.
– Pie jogas skolotāja apguvu jogas un meditācijas elpošanas kursus, iemācoties īpašu elpošanas tehniku, kuras pamatideja ir atbrīvot cilvēku no stresa, negācijām un visa, kas gadiem uzkrājies ķermenī, bet nav pamanīts. No tā brīža es pilnībā biju jogā, sāku pildīt vingrinājumus mājās. Ja agrāk biju diezgan ātra dabā un ar nemierīgu prātu, joga palīdzēja kļūt mierīgākai, patiesākai, atvērtākai. Organizēju un piedalījos jogas kursos, kuros brauca skolotāji no dažādām valstīm, un visos bija ietverta gan elpošana un meditācija, gan jogas fiziskie vingrinājumi. Ko šie kursi dod? Tie iemāca uz jogu neskatīties kā uz sportu, bet gan ļauties kustībai caur elpu, un ir viens no veidiem, kā sniegt mieru un elastību ķermenim un prātam. Esmu jogu apguvusi un izpētījusi diezgan padziļināti. Agrāk dzīvoju Rīgā, bet nu kādu laiku par mājām saucu Cēsu novada Raiskuma pagastu. Pēc jaunākā bērna piedzimšanas domāju, ko un kā darīt tālāk, līdz izlēmu – kāpēc gan nesākt vadīt jogas nodarbības šajā pusē? Uz Rīgu vairs nebraukāju, bet tepat Cēsīs, Limbažos, Siguldā un arī Madonā (jo te dzīvo mana mamma), pasniedzu jogu. Man Madona ir ļoti mīļa, jaunībā strādāju te kultūras namā un tagad vadu šeit nodarbības.
Kā jau daudzās citās nodarbībās, arī jogas nodarbībās parasti sākumā ir vērojams liels cilvēku pieplūdums. Uz manām nodarbībām nāk Madonā zināmi, sabiedrībā pazīstami cilvēki gan biznesā, gan garā stipri. Daudz kas, protams, atkarīgs arī no skolotāja, jo katram ir savs priekšstats, kādai jābūt jogai, un arī šī iemesla dēļ joga var neiepatikties. Pasniedzu to, kā pati sajūtu, kā man patīk, un joprojām ir cilvēki, kuri nāk no pašiem pirmsākumiem. Mani vingrotāji arī apguvuši spēcīgu elpošanas tehniku, kuru pasaulē atnesis Indijas skolotājs ar domu – padarīt cilvēkus laimīgākus, tarnsformējošā veidā izmainot dzīves, – stāsta Hanna Vanadziņa.
Viņa ar pārliecību pauž – joga pati par sevi ir veselība un uzsver, ka katram cilvēkam vispirms pašam jāvēlas būt veselam, un tā nedrīkst būt tikai iedoma – ir reāli jādara.
– Tas pat nesākas ar fizisko ķermeni, bet gan vispirms galvā. Veselība sākas ar prāta nomierināšanu, jo tas, kas mūsos rada veselības problēmas, ir allaž nemierīgais prāts. Prāts rada stresu, stress rada slimības, bet slimības attiecīgi visu pārējo… Sliktais, kas sakrājas prātā, sakrājas arī ķermenī, un mēs pat nesaprotam, kāpēc enerģijas palicis mazāk, kāpēc vairs netiekam galā ar to, ko agrāk varējām izdarīt. Ķermenis it kā ir vesels, mēs ejam, skrienam, kustamies, bet mūsos jau ir izveidojušies enerģētiskie bloki. Manuprāt, jāsāk ar elpošanu, meditāciju, un tikai pēc tam ar vingrošanu. Starp citu, atrodoties statiskajās jogas asanās, tiek tīrīti smalkie enerģijas kanāli, kas paaugstina enerģiju. Elpas lielais uzdevums ir „savākt prātu". Piemēram, ja tavs lidojums paredzēts pulksten 7 no rīta, un ir jāpieceļas 4, nav iespējams nomierināt prātu ar vārdiem un pavēlēt tam aizmigt. To var panākt ar elpošanas vingrinājumiem. Tas savalda emocijas un padara prātu mierīgu, jo, kad prāts ir mierīgs, arī ķermenis tam seko. Ja cilvēks ir stresains, viņš dodas uz sporta zāli cilāt svarus, taču tādā veidā stress tiek vēl vairāk pavairots un enerģētiskie bloki tikai sakrājas. Šādā gadījumā es ieteiktu pildīt atslābinošos un izstaipošos vingrinājumus. Jogas nodarbībās piedalās arī meditācija, kad pēc elpošanas, joprojām ar aizvērtām acīm, notiek neuzspiesta ieklausīšanās savā ķermenī. Daudzi baidās no meditācijas vai tai neuzticas, jo nezina īsti, kas tā ir. Vajag atrast klusu stūrīti, kur neviens netraucē un neatkarīgi no tā, kas galvā tobrīd notiek, kaut desmit minūtes ļaut būt ar sevi, pieradinot ķermeni dabiskā veidā atpūsties, jo divdesmit minūšu meditācija atsver vairāku stundu miegu. Visbiežāk elpojam ar krūšu virspusi, neizmantojot visu apjomu, līdz ar to neizmantojam dabas doto enerģijas pacelšanas veidu. Jogas elpā elpo ar vēderu, kas nozīmē, ka katra ķermeņa šūniņa barojas ar skābekli daudz intensīvāk, – skaidro Hanna.
Ikviens, kurš līdz šim nav nodarbojies ar jogu un pat neko par to nezina, var pats uzsākt tās apguvi, izmantojot pieejamos resursus. To var arī nesaukt par jogu, bet vienkārši par veselīgu dzīvošanu, kur prāts un ķermenis ir līdzsvarā. Hanna bieži izmanto savās nodarbībās tādu elpošanas tehniku, kā intensīvu ieelpošanu un izelpošanu 15 līdz 20 reizes, kas sniedz tūlītēju enerģijas pieplūdumu, regulē asinsspiedienu un attīra elpceļus. Bet, protams, katrai vajadzībai ir attiecīgs elpošanas vingrinājums, un, ja ieklausāmies savā ķermenī, tad tas arī pateiks priekšā, kas der tieši tev.
Dārzu mīļotājiem, kuriem pēc ravēšanas mugura ir samocīta, vajag apgulties uz tās uz stingras virsmas un gulēt tik ilgi, cik iespējams, jo ķermenis spēj atjaunot pats sevi. Palīdz arī ilgstoša (sākot no 2 minūtēm) ķermeņa stiepšana. Stiepšanās piesaista ķermenim ūdeni, un tas atjaunojas, pamazām kļūstot elastīgāks. Tikai jābūt pacietīgam un jājūt, kurš vingrojums padodas, patīk un ir vairāk piemērots. Efektīvs un atslābinošs ir vingrojums, saukts par „lauzto sirdi" – tādā pozīcijā atslābinās gan nervu sistēma, gan mugura.
09.07.2024.