Janvāra beigās un februāra sākumā savstarpēji un arī publiskajā telpā sākās visai nokaitētas diskusijas starp Veselības ministriju (VM) un Ģimenes ārstu asociāciju, kura neizslēdz iespēju, ka pieprasīs nozares ministra Gunta Belēviča demisiju, kā arī dažādu protesta akciju rīkošanu.
Konflikta redzamais iemesls ir asociācijas un VM atšķirīgais skatījums uz izmaiņām laboratorisko izmeklējumu kārtībā, kas stājušās spēkā šā gada janvārī.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide ir atkārtoti norādījusi, ka lielākie iebildumi saistīti ar ierobežojumiem ģimenes ārstiem pašiem dot nosūtījumu uz atsevišķām analīzēm, kuras tagad nozīmēt drīkst tikai speciālists, līdz ar to pacientam esot divas iespējas: vai nu maksā pats par izmeklējumu no savas kabatas, vai arī gaida rindā pie speciālista. Agrāk, lai saīsinātu gaidīšanas laiku, pacients varēja aiziet pie maksas speciālista. Tā kā maksas ārsts uz valsts apmaksātajām analīzēm nosūtīt nevar, pēc viņa rekomendācijām nosūtījumu parakstīja ģimenes ārsts. Tagad tas vairs nav iespējams. Ja pacients vienreiz aiziet par maksu pie ārsta, tad arī visa pārējā ārstēšanās ir par maksu. Asociācija arī sit trauksmes zvanu, ka drīz varētu tikt izsmeltas laboratoriskajiem izmeklējumiem iedalītās kvotas.
Ministrijas arguments – taupām naudu
Veselības ministrija un tās vadītājs Guntis Belēvičs ir vairākkārt uzsvēruši, ka izmaiņas ieviestas, lai ierobežotu nepamatotus tēriņus, nosakot, kādā secībā var veikt analīzes, un ierobežojot to veikšanas biežumu.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) izplatītā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tēriņi laboratorisko izmeklējumu apmaksai teju dubultojušies. 2010. gadā šo tēriņu apmērs bija 16,99 miljoni eiro, savukārt pērn tie sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro.
NVD paziņoja, ka, lai veicinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu veselības aprūpē, no šā gada ieviestas izmaiņas laboratorisko izmeklējumu apmaksā, izmaiņu nepieciešamību pamatojot ar strauji augošajiem tēriņiem laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Lai ierobežota budžeta apstākļos šo nepārtraukti pieaugošo tēriņu dēļ saglabātu pakalpojuma pieejamību, ar nozares profesionāļiem ir panākta vienošanās par vienotiem nosacījumiem valsts apmaksātu laboratorisko nosūtījumu izrakstīšanai un apmaksai.
Jaunie nosacījumi ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība, skaidro dienestā. Novēršot nelietderīgos tēriņus, tikšot pasargātas tās pacientu grupas, kurām šie izmeklējumi tiešām ir nepieciešami, un saglabāta pieejamība arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Saskaņā ar NVD informāciju 2016. gadā ambulatori tiek apmaksāti 388 dažādi laboratoriskie izmeklējumi. Laboratoriskajiem pakalpojumiem paredzētais līdzekļu apjoms 2016. gadam, salīdzinot ar 2015. gada līmeni, nav samazināts, ko kā pretargumentu Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas satraukumam par kvotu izbeigšanos ir minējis arī Guntis Belēvičs. Ministrs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka finansējums laboratorisko izmeklējumu veikšanai nav samazināts un ir palicis iepriekšējā gada līmenī. Tomēr arī veikto izmeklējumu apjoms ir sarucis par 30-35%, līdz ar to neesot pamata teikt, ka šo izmeklējumu veikšanai varētu pietrūkt naudas.
Veselības ministrija kopumā visai asi ir reaģējusi uz asociācijas darbību. Ministrijas mājas lapā pausts aicinājums Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājai Sarmītei Veidei beigt apzināti tracināt sabiedrību ar tendencioziem paziņojumiem, kuru mērķis ir radīt šaubas par primārās veselības aprūpes sistēmas kapacitāti. Ministrija šajā paziņojumā arī norādījusi, ka Sarmīte Veide, kopš viņa vada Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, laikposmā no 2003. līdz 2016. gadam, publiski uzstājusies pret visiem veselības ministriem, kuri rosinājuši kādas izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, gan regulāri pieprasot viņu demisiju, gan draudot ar streikiem, protesta akcijām un līgumu neslēgšanu par valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošināšanu pacientiem, ja netiks ņemti vērā Veides vadītās asociācijas izvirzītie ultimāti.
Vētra ūdensglāzē
Mūsu puses aptaujātie ģimenes ārsti gan visu sacelto ažiotāžu vairāk vērtē kā no zila gaisa uzpūstu konfliktu.
– Ja iedziļinās izmaiņās, ar speciālista nosūtījumu jānosaka ļoti specifiskas analīzes, kuras mēs arī līdz šim nemēdzām veikt. Manu darbību šīs izmaiņas būtiski neietekmē. Ja ģimenes ārsts ir zinošs, viņš arī līdz šim analīžu lapā visu „alfabētu" neatzīmēja, un nedomāju, ka arī mūsu pacienti uz savu roku atķeksētu kaut ko tādu, ko ģimenes ārsts nav iezīmējis. Būtiski, lai cilvēki paši vairāk domātu par savu veselību, nevis ar analīzēm censtos apstiprināt kaites. Kaut vai bieži piesauktā holesterīna līmeņa noteikšana. Ir jēga tam sekot līdzi tad, ja cilvēks ir gatavs mainīt savu dzīvesveidu, uz ko diemžēl tikai retais spēj saņemties. To, kas pašreiz notiek, vairāk vērtēju kā centienus sacelt vētru ūdensglāzē. Nav tā, ka ģimenes ārstiem nu būtu jāiet ielās. Drīzāk ir pat apsveicami, ka būs speciālistu nosūtījums uz atsevišķiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, jo tas cilvēkam ietaupīs lieku gājienu pie ģimenes ārsta. Ir gan cita situācija, par ko gan vajadzētu celt trauksmi. Ministra izteikumos jau dzirdu ieskanamies, ka pacientam varētu nākties no savas kabatas maksāt ne tikai par vizīti pie speciālista, bet arī par visu tālāko ārstēšanos, – savu viedokli pauda Ērgļu novada ģimenes ārste Aina Braķe.
Ģimenes ārste akcentēja arī kādu citu ar analīzēm saistītu problēmu.
– Vārdos bieži izsakāmies, ka mums nepieciešama Madonas slimnīca, taču vai paši to atbalstām? Šobrīd ir savairojušās privātās laboratorijas, kas apbraukā arī lauku ģimenes ārstus un savāc analīzes. Kā pieredzējusi speciāliste varu teikt, ka analīzes, lai to rezultātiem būtu ticamība, ir būtiski paņemt no rīta, tukšā dūšā un pāris stundu laikā tās nogādāt laboratorijā. Mūsu pusē to iespējams izdarīt tikai Madonas slimnīcā. Tas ir ģimenes ārstu ziņā, kādu laboratoriju izvēlēties, taču jāņem vērā, ka šādi mēs apdalām paši savu slimnīcu, – minēja Aina Braķe.
Vaicāta, vai ir pamatots ministrijas pieprasījums ģimenes ārstiem īsā laikā sagatavot apjomīgu informāciju par savām finansēm, kura nepieciešama atalgojuma palielināšanai, kas arī tiek minēts kā viens no ministrijas un asociācijas konflikta stūrakmeņiem, Ērgļu ģimenes ārste neslēpa, ka šis nav bijis korekts solis attiecībā pret ārstiem.
– Šie skaitļi tāpat mūsu deklarācijās ir redzami, un likt janvārī, kad ārstiem darba ir pāri galvai, gatavot atskaites nav korekti, – sacīja Aina Braķe, piebilstot, ka atalgojuma paaugstinājums vairāk būtu nepieciešams ne tik daudz ģimenes ārstiem, cik vidējam medicīnas personālam.
Ļoti lakonisks savos izteikumos bija Mārcienas ģimenes ārsts Kārlis Zvērs.
– Mani šis konflikts neietekmē. Strādāšu tāpat kā līdz šim, nosūtījumus uz laboratoriskajiem izmeklējumiem neesmu samazinājis un negrasos to darīt – lai viņi tur savā starpā plosās un cīnās, – sacīja Kārlis Zvērs, piebilstot, ka nav nostājies nedz VM, nedz asociācijas pusē.
Ietekme neliela
SIA „Madonas slimnīca" valdes loceklis Artis Stuburs vaicāts, vai izmaiņas ar nosūtījumiem uz izmeklējumiem ir ietekmējušas arī slimnīcas darbību, atzina, ka ietekmei ir jābūt, jo ierobežojumi pastāv, taču tā nebūs ievērojama.
– Iepazīstoties ar jaunajiem nosacījumiem, redzu, ka ierobežojumi attiecas uz specifiskām analīzēm. Neizslēdzu, ka varētu būt lielāka slodze slimnīcas speciālistiem un pieaugs apmeklētāju skaits. Šobrīd vēl tikai apkopojam statistiku par pirmo mēnesi. Par to, ka izmaiņas būtu ieviesušas haosu mūsu darbā, runāt noteikti nevar, – skaidroja Artis Stuburs.
Arī jautājums par izmeklējumiem atvēlēto kvotu izpildi šobrīd vēl ir neskaidrs, jo – no vienas puses – izmeklējumu skaits samazinās, kas, atminoties ministra teikto par to, ka finansējums nav samazināts, bažas neraisa, bet – no otras – ir izmainījusies pati kvotu sistēma.
– Šogad kvota ir uzlikta laboratoriskajiem izmeklējumiem. Iepriekšējos gados kvotas bija nosūtītāja pusē – ģimenes ārstu, speciālistu, kur katram bija aprēķināta konkrēta summa, cik gadā var tērēt nosūtījumiem. Šobrīd kvota jau ir laboratorijai, līdz ar to, kā tā izpildīsies, ir grūti prognozēt, – sacīja Artis Stuburs.