15. martā, turpinoties ziņojumu saņemšanai no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas, tika ziņots par Latvijas lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju tieši ar „AstraZeneca" vakcīnu pret „Covid-19".
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), ZVA un Veselības inspekcija (VI) to rekomendējušas darīt papildu piesardzības nolūkā. Iedzīvotāju vakcinēšana ar „AstraZeneca" tikšot pārtraukta uz divām nedēļām, kamēr tikšot saņemta informācija par izvērtētajām cēloņsaistībām.
„Eiropas Zāļu aģentūra vēl tikai vērtē saņemto informāciju par „AstraZeneca" vakcīnas iespējamo cēloņsaistību ar trombembolijas gadījumiem, kā arī uzskata, ka ieguvumi no vakcinācijas ar „AstraZeneca" vakcīnu pret „Covid-19" ir lielāki nekā iespējamie veselības riski. Tomēr vairākas ES dalībvalstis (Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande) uz laiku, kamēr notiek ziņoto gadījumu izvērtēšana, ir apturējušas vakcināciju ar „AstraZeneca" vakcīnu. Tāpat jāņem vērā, ka veselības sarežģījumi, tostarp trombembolijas gadījumi, var tikt novēroti iedzīvotāju vidū dažādu iemeslu dēļ, neatkarīgi no zāļu lietošanas vai vakcinācijas, jo to iemesli var būt dažādi. Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens ziņojums, kurā norādītie veselības traucējumi līdzinātos citās Eiropas Savienības valstīs ziņotajiem saistībā ar trombembolijas signālu, kura izskatīšanu šobrīd veic EZA drošuma komiteja.
Līdz ar rekomendāciju uz laiku apturēt vakcināciju pret „Covid-19" ar „AstraZeneca" vakcīnu vakcinācijas kabineti tiek aicināti neizmantot jau atvērtos vakcīnu flakonus, kā arī neiesākt jaunus.
Veselības aprūpes iestādes norāda, ka iedzīvotājiem, kas līdz šim vakcinējušies ar „AstraZeneca" vakcīnu, nav pamata satraukumam. Ja slikta pašsajūta, kas atbilst ierastajām reakcijām pēc vakcinācijas, saglabājas ilgāk nekā 1-3 dienas pēc vakcīnu saņemšanas vai rodas citi veselības traucējumi, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta," preses relīzē paudusi ZVA.
Attiecīgi šobrīd ieviesta „pauze" visā vakcinēšanas procesā ar „AstraZeneca" vakcīnu. Jautājumā, kas notiek ar revakcinēšanu šajās divās nedēļās, ZVA pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece laikrakstam „Stars" skaidroja: – Revakcinācija jāveic 9-12 nedēļas pēc pirmās devas; rekomendēts pat veikt 12 nedēļas pēc pirmās vakcīnas. Pirmo „AstraZeneca" vakcīnu kravu Latvija vispār saņēma tikai 7. februārī, tādēļ otrā deva šobrīd vēl nevienam nav veicama un arī ne divu nedēļu laika posmā, kurā ir šī „pauze". Pēc divām nedēļām, iespējams, būs cits lēmums, ar kuru tad attiecīgi arī rīkosies.
Nevar ne noliegt, ne apstiprināt
Vakar notika preses konference medijiem, kurā Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska uz komentāru, ka iedzīvotāju uzticība vakcīnām jau iepriekš bijusi zema, atbildēja: – Saprotams, ka notiekošais rada papildu piesardzību un šaubas, bet lēmums apturēt vakcinēšanu ar „AstraZeneca" pieņemts tieši tādēļ, lai uzturētu drošības līmeni, lai kliedētu šaubas. Tiks veikta visu ziņoto gadījumu analīze, lai uzticība pieaugtu.
Kādēļ Latvija netika apturējusi vakcināciju ar „AstraZeneca" ātrāk, kad jau daudzas citas ES valstis to bija izdarījušas? Kā skaidroja Dace Zavadska, iepriekš nebijis iemesla par vakcīnu šaubīties, tā arī veiksmīgi iedarbojusies. Latvijā arī šobrīd nav apstiprināta saistība ar trombozes risku vai citām problēmām, bet, kad pieaug signālu skaits, runa par drošību, tiek ievērota papildu piesardzība.
ZVA Farmakovigilances vecākā eksperte Zane Neikene minēja konkrētus argumentus lēmuma par vakcinēšanas „pauzi" pieņemšanai: – Pamats pieņemtajam lēmumam ir tāds, ka šobrīd nevar ne noliegt, ne apstiprināt cēloņus reakcijām, kas parādījās dažādās citās ES valstīs. Pēdējie ziņojumi bija no Norvēģijas, kur turklāt konstatēts letāls gadījums. Vakcīnu drošuma uzraudzības prakses ietvaros sperts šāds solis, tā tiek darīts arī ar citām zālēm, ja rodas bažas, kas vēl nav apstiprinātas. Gadījumu skaitam pieaugot citās valstīs un redzot, kā rīkojas valstis, kuras vēl nav šādus lēmumus pieņēmušas, arī mēs esam pieņēmuši šo pagaidu soli. Jāsagaida Eiropas kopējie vērtējumi, jāsaņem ieteikumi, lai varam tālāk rīkoties ar šīs vakcīnas lietošanu.
Notikušais palielinājis arī iedzīvotāju vēlmi spēt izvēlēties vakcīnu, ar kuru tiek vakcinēti. Tomēr arī brīdī, kad vakcīnas Latvijā varētu ievest lielākā skaitā, neesot plānots ļaut cilvēkiem izvēlēties vakcīnu, kuru saņemt. – Galvenais vakcīnas mērķis ir, lai tā novērstu smagus, hospitalizētus „Covid-19" saslimšanas gadījumus. To izdara 100% visas no šobrīd reģistrētajām vakcīnām. 70-98% vakcīnu efektivitāte saistīta ar tiem gadījumiem, kas paliek ambulatorajā praksē, kur saslimšanas gadījumā variē – vispār būs vai būs viegli simptomi. Nav medicīniska vai klīniska pamata šobrīd ļaut vienu vakcīnu lietot tiem, vienu – šiem cilvēkiem. Sabiedrībai jāuzticas speciālistiem, jo viņiem nav tādu zināšanu, lai varētu pieņemt lēmumu par vakcīnas izvēli, līdzīgi kā veikalā izvēlamies pienu, – komentēja Dace Zavadska.
17.03.2021.