Šonedēļ Madonas novada pašvaldības sociālajā dienestā norisinājās bezmaksas seminārs, kura laikā gan sociālie aprūpētāji, gan jebkurš interesents, kura tuvinieku skārušas smagas veselības problēmas, varēja uzzināt vērtīgus ieteikumus par aprūpi mājās.
Kā secina Latvijas Samariešu apvienības pārstāve Baiba Pare, daudziem iedzīvotājiem ir kāds tuvinieks, kam nepieciešama aprūpe mājās. Diemžēl visbiežāk situācija veidojas tā, ka cilvēku palaiž no slimnīcas mājās un – tieciet galā paši. Bez attiecīgas izglītības tas ir grūti izdarāms tā, lai nenodarītu pāri ne aprūpējamajam, ne savai veselībai, veicot smago aprūpes darbu. Tādēļ seminārā Latvijas Samariešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžu (LU PSK) dalījās praktiskos padomos.
Arī tiem, kas nepaguva apmeklēt semināru, ir iespēja uzzināt praktiskus veidus, kā, piemēram, pārvietot, mazgāt gulošu cilvēku, nomainīt gultasveļu un tamlīdzīgi. Latvijas Samariešu apvienība ir izstrādājusi interneta vietni www.prastpalidzet.lv, kur atrodama gan noderīga informācija, gan pamācību video šādas aprūpes sniegšanai.
Būtiska ir komunikācija
Par praktiskiem paņēmieniem aprūpes veikšanai mājas apstākļos plašāk pastāstīja LU PSK sociālās aprūpes katedras lektore Ina Vīksniņa: – Ja pēc insulta vai citu veselības problēmu dēļ cilvēks nevar komunicēt, ir jāatrod vidusceļš – varbūt viņš var piemiegt ar aci, parādīt ar pirkstiem vai pamāt ar galvu. Citādi – iedomājieties, ja pie jums atnāk cilvēks un sāk ar viņu kaut ko darīt, neko nepaskaidrojot! Uzreiz ir pretreakcija. Tāpēc viss ir jāskaidro, līdzko kaut ko darām, kaut vai palīdzam piecelties, tas iepriekš ir jāizstāsta. Ja cilvēkam ir dzirdes problēmas, jāmēģina runāt seju pret seju, nerunāt ar uzgrieztu muguru vai tumsā, kad nevar no lūpām nolasīt.
Kā uzsver Ina Vīksniņa, cik vien daudz un kamēr tas ir iespējams, jāmudina maksimāli daudz darīt aprūpējamajam pašam. – Noteikti nevajag veidot tādu aprūpes procesu, ka tuvinieks tikai guļ un ir attieksme – „nu tu mani tagad aprūpē!". Jāizmanto tas, kas no spējām cilvēkam vēl ir saglabājies – labs kāju atbalsts vai spēcīgas rokas un tamlīdzīgi. Runājot par tiem pašiem pieaugušo pamperiem, tie ir ļoti ērti un vienkārši. Tomēr kādas iestādes direktors izteicās: „Es būtu par to, lai šo autiņbikšu vispār nebūtu." Jo – kas notiek? Cilvēkam ir grūti aiziet uz tualeti, ar laiku viņš arī tad vairs nemaz nepiepūlas, jo ir taču autiņbikses. Līdz ar to atrofējas arī tie muskuļi, kas iepriekš vismaz darbojās. Pēc iespējas ilgāk ir jāmēģina mudināt un jāļauj darboties pašam. Ja cilvēks ir pilnīgi gulošs, bet var kustināt vienu roku – nu ļaujiet viņam paēst pašam! – ieteic Ina Vīksniņa.
Tomēr tam pamatā ir arī psiholoģiski apsvērumi, un, protams, ar savu tuvinieku vienmēr būs grūtāk strādāt nekā profesionālim ar svešinieku, atzīst speciāliste. Viņa akcentē: – Taču ir jāvadās pēc principa, ka tu neesi visu vajadzību apmierinātājs. „Man šķiet, ka tu pats vari izdarīt. Mēs varam pamēģināt, bet tad tu arī pats pamēģināsi." Nevajag iekrist tādā galējībā, ka ikvienu iegribu un katru kustību izpilda aprūpējamā vietā. Ir jārod savstarpējā komunikācija, līdzsvars starp to, ko tu palīdzi un ko gulošais izdara pats, lai cilvēks nesāktu arī manipulēt.
Pareizas kustības un tehnika
Pirmkārt, pie jebkādas aprūpējamā kustināšanas ir jāzina vietas, aiz kurām cilvēku labāk satvert. Ina Vīksniņa pastāsta: – Katram cilvēkam ir ķermeņa iekšējā zona, kurai pieskaroties ir nepatīkami. Tās ir visas tās vietas, kuras aizsedz, saliecoties embrija pozā. Tāpat uzmanīgiem jābūt ar augšējo galvas daļu, pie paura, kur ir mazās smadzenītes – tās atbild par dzīvībai svarīgām funkcijām, un šo daļu nevajadzētu nospiest. Pie sēdināšanas, pārvietošanas, pacelšanas un tamlīdzīgi pēc iespējas vairāk jācenšas izmantot plecu, muguras daļu. Nevajag raut aiz rokām, kājām. Vēl cilvēkiem parasti nepatīk, ja pieskaras pie sejas; protams, izņēmums ir, ja seja jāapmazgā.
Otrkārt, ne tikai jāpiedomā pie aprūpējamā pašsajūtas, bet arī jāievēro visi priekšnosacījumi, lai aprūpētājs nesatraumētu pats sevi. Zināms, ka cilvēks drīkst pārvietot tikai 30 kilogramu. Lektore turpina: – Paši saprotam, ka otrs cilvēks sver vismaz 50 kilogramu. Ja nepieciešama palīdzība, ir jāsauc kāds palīgā, lai beigās paši sev nenodarītu pāri. Nevajag sevi pārvērtēt!
Viņa rosina pēc iespējas izmantot to, kā aprūpējamais pats ir radis vai viņam ir ērtāk piecelties no gultas, tikt galā tualetē, izmantojot viņa dabiskās kustības. Tāpat pie pārvietošanas jāievēro smaguma centrs, kas jātur pēc iespējas tuvu savam ķermenim. Vispareizāk ir smagumus celt nevis ar muguru, bet gan izmantojot kāju spēku.
– Nepareizas, ilgstošas pozas vai tehnika ceļot, pārvietojot pēc tam atsauksies uz paša tuvinieka muguru. Piemēram, gulta parasti atrodas zemu – ja ilgāk pie tās jādarbojas, tātad mugura visu šo laiku ir tā kā salīkusi, rokas sasprindzinātas. Var piestumt krēslu un uz tā atbalstīties ar vienu celi, lai vismaz daļēji izmantotu kāju spēku, – ieteikumā dalās Ina Vīksniņa. Esot jāpiedomā arī pie apģērba un apaviem. Viņa turpina: – Tām noteikti nevajadzētu būt vilnas zeķēm, lai kājas neslīdētu, jo tad nevar pilnvērtīgi izmantot kāju spēku un atbalstu. Jāizvēlas stabili, slēgti apavi, brīvs, bet piegulošs apģērbs, lai nekas nekarātos gulošajam virsū, lai no kabatām nekristu ārā telefons un tamlīdzīgi.
Vienuviet ar pareizo kustību tehniku un ieteikumiem, lai vienkāršotu aprūpi mājās, var iepazīties interneta vietnē www.prastpalidzet.lv.
Apstākļi, kas jāizvērtē
Lektore pauž: – Svarīga ir vide. Kāds ir gaiss, temperatūra? Cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturas gultā, labāk, lai telpa būtu vēsāka, lai viņi tik ļoti nesvīstu – tad tik ātri neveidojas izgulējumi. Protams, tas ir ļoti individuāli, jo ir cilvēki, kam nepieciešams, lai istabā būtu ļoti silts. Vienmēr ir jāizvērtē aprūpējamā apetīte. Bieži vien to ietekmē medikamenti, bet tās var būt arī problēmas mutes dobumā, ka cilvēkam ir sāpīgi paēst. Ja apetītē strauji kaut kas mainās, ir jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Ne tikai šajā situācijā, bet arī kopumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanu. „Viņš iepriekš dzēra tās zāles un palika labi, iedošu arī šoreiz." Ja ir veselības stāvokļa izmaiņas, uzreiz ir jāsazinās ar ārstu. Tas, ko varam paši darīt mājas apstākļos, – rūpīgi pētīt ādu, lai nerastos apsārtumi. Visbiežākās izgulējumu vietas ir tās, kur āda atrodas tuvu kaulam – elkoņi, papēži, lāpstiņu rajons u. c. Kolīdz kļūst sārts, momentāni jādomā, kā atvieglot spiedienu konkrētajā vietā. Ādas izgulējumi ir briesmīgākais, kas var būt un ar ko ir grūti tikt galā. Tas arī ir viens no ātrākajiem infekciju ceļiem, kur iekļūt mikrobiem. Guļošais ir maksimāli jāgroza ik pēc pāris stundām, cilvēku nevar atstāt gulēt vienā pozā.
Palīglīdzekļi
Klātesošie seminārā tika iepazīstināti arī ar dažādiem palīglīdzekļiem, kas var atvieglot mājas un aprūpes soli ikdienā. Ina Vīksniņa rādīja, piemēram, rokturīti, ar ko ir vieglāk satvert dažādus priekšmetus – plīts slēdzi, atslēgas un tamlīdzīgi. Teju vai revolucionārs izgudrojums ir cepurīte cilvēkiem, kam problemātiski izmazgāt matus. To uzvelk, sabužina, un mati ir atsvaidzināti.
Rūpnieciski izgatavotus palīglīdzekļus personām izsniedz Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs. Par palīglīdzekļu saņemšanu var interesēties arī savā sociālajā dienestā vai Latvijas Sarkanā Krusta nodaļā. Ina Vīksniņa ieteic SIA „Slaugivita" palīglīdzekļus. Citus palīglīdzekļus ikdienas gaitu atvieglošanai var iegādāties interneta veikalos vai aptiekās.