Teju vai katram cilvēkam vismaz reizi dzīvē ir nācies cīnīties ar maziem, parazītiskiem kukaiņiem – utīm. Lai tās iegūtu, nav pat īpaši jāpiepūlas, utis var pārvietoties no blakussēdētāja matiem, drēbēm vai vienkārši atrasties mēbelēs, kuras jūs izmantojat, un ne čiku, ne grabu parazīts ir klāt. Daudzus droši vien pārsteigs šī raksta temats, jo utis šķiet padomju laika palieka, kas saistās ar netīrību un nekārtību, un mūsdienās to var uzskatīt par arhaismu.
Uzliesmojumi vairākās skolās
Diemžēl tā nav. Madonas rajona padomes galvenā speciāliste veselības aprūpes jautājumos Gunta Andžāne pastāstīja, ka pie viņas jau kopš pagājušā gada rudens ir vērsušies vairāku skolu direktori ar lūgumu palīdzēt, jo problēma kļūst arvien aktuālāka.
– Tie vairs nav atsevišķi gadījumi, kas šad un tad ir vērojami katrā izglītības iestādē. Pedikulozes uzliesmojumi parādās vienās un tajās pašās klasēs un vecuma grupās. No tā var secināt, ka atsevišķi vecāki mājās šim jautājumam nepievērš uzmanību. Vienā gadījumā nonāca pat tik tālu, ka vecāki uz direktora nevēlēšanos konkrētu utis pārnēsājošu bērnu ielaist skolā atbildēja, ka direktoram nav šādu tiesību. Uzņemoties pilnu atbildību par saviem vārdiem, varu apgalvot, ka utainība jeb pedikuloze ir infekcijas saslimšana (utis ir epidēmiskā utu izsituma tīfa pārnēsātājas), līdz ar to cilvēks, kurš pārnēsā utis, var aplipināt pārējos, un direktoram ir tiesības šādu bērnu neielaist skolā, – norāda Gunta Andžāne.
Ministru kabineta 2005. gada noteikumi Nr. 413 „Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos" paredz, ka, "ja ir konstatēta inficēšanās vai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar infekcijas slimību, veic personas obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu".
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir atrodamas vairākas atsauces gan uz bērna tiesībām būt pasargātam no viņa veselībai kaitīgiem apstākļiem, gan uz paša (un vecāku) pienākumiem rūpēties un sargāt savu veselību. Šī paša likuma 72. pantā ir arī minēts, ka bērnu aprūpes un izglītības iestāžu vadītāji un darbinieki ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, līdz ar to bērna ar utīm neielaišanu skolā var uzskatīt par pārējo skolēnu veselības aizsardzību, un arī to šis pats likums atļauj, jo tā 21. pantā ir teikts, ka „bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai".
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 31.01.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS