„Stars" nesen saņēma informāciju, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests tuvākajā laikā vairs neatradīsies Madonas slimnīcas telpās.
Gūstot sīkāku informāciju par šo faktu atklājās, ka Madonas slimnīcas un NMP starpā ir radies pārpratums vai pat neliels konflikts saistībā ar telpu nomu un samaksu.
Nemaksā nomas naudu
– Ir izveidojies neliels strīds, jo NMP dienests nevēlas maksāt nomas maksu par slimnīcas telpu nomu, kā arī komunālos maksājumus (elektrība, apkure, kanalizācija, ūdens), līdz ar to esmu viņus brīdinājis, ka ar 7. novembri, ja netiks rasts risinājums, dienesta darbinieki no telpām tiks izlikti. Brīdinājuma vēstuli es dienestam aizsūtīju jau pirms mēneša. Cik noprotu, šobrīd īstas alternatīvas viņiem nav, jo arī citviet dienests nevēlas maksāt. Uzskatu, ka nekas nesamērīgi liels par slimnīcas telpu nomu no NMP dienesta netiek prasīts. Viņi no mums īrē 200 m2, no kuriem 100 m2 tiek lietoti kopīgi ar slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Attiecīgi nomas maksa ir 2 Ls/m2 par telpām, kuras izmanto tikai dienests, un 1 Ls/m2 par telpām, kas atrodas koplietošanā. Šī ir standarta maksa, kādu mēs prasām arī no citiem slimnīcas telpu nomniekiem. Nu jau būs pagājuši trīs mēneši, kopš dienests pie mums ir pārņēmis neatliekamās palīdzības funkcijas, un visus šos trīs mēnešus mēs neesam saņēmuši naudu nedz par telpu nomu, nedz par komunālajiem maksājumiem, – situāciju skaidroja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
No NMP dienesta saņemtajās vēstulēs, pēc B. Kokara teiktā, kā pretargumenti tika minēti gan pieprasītā augstā maksa, gan nepiemērotās telpas. Vēstulē gan viņam, gan Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram arī ticis lūgts piemeklēt atbilstošākas telpas, kur atrasties dienesta darbiniekiem.
– Dienests atsaucas arī uz to, ka brigādes darbinieki sniedz palīdzību uzņemšanas nodaļā, taču mums palīdzība nav nepieciešama. Pašreizējā situācijā slimnīcai daudz vajadzīgāki ir finansiālie līdzekļi. Jau tā dienests no mums bez atlīdzības ir patapinājis daudzas iekārtas, kas pirktas par slimnīcas līdzekļiem, un arī divas automašīnas, šobrīd viņus par velti vēl uzturēt būtu jau labdarība, – norādīja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Vienošanās bija par palīdzību
Sazinoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, tika saņemta atbilde, ka dienesta vadībai ar slimnīcas vadību pašlaik norisinās sarunas, jo dienests ir ieinteresēts, lai vismaz šobrīd brigāžu darbinieki paliek slimnīcas telpās.
– Kas attiecas uz nenomaksātiem rēķiniem, patlaban dienests tādus nav saņēmis. Sākotnējā vienošanās, kas tika noslēgta starp slimnīcu un dienestu, paredzēja, ka slimnīca atvēl telpas NMP dienesta brigāžu mediķiem, savukārt dienests nodrošina to, ka brigāžu mediķi atbalsta un sniedz palīdzību slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Jau vēlāk no Madonas slimnīcas saņēmām vēstuli, ka viņi tomēr rosinās jautājumu par telpu nomas maksas noteikšanu. Domāju, ka šis jautājums jau tuvākajā laikā tiks atrisināts un vienošanās tiks panākta, jo dienesta darbības saglabāšana ir gan paša dienesta, gan slimnīcas, gan vietējo iedzīvotāju interesēs, – to, ka ar 7. novembri NMP dienesta darbība Madonā noteikti neapsīks, norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikāciju vadītāja Ilze Bukša.
Viņa ir pārliecināta, ka abām pusēm izdosies vienoties gan par tālāku slimnīcas telpu izmantošanas laika ietvaru, gan par nomas maksu. Izveidojušos situāciju viņa vērtē teju kā bezprecedenta gadījumu Latvijā, jo citviet skaidrību izdevies rast krietni vien ātrāk.
– Madonas rajona NMP dienestam neatliekamās palīdzības funkcija tika nodota augustā, un, kā daudziem labi zināms, šis laiks sakrita ar karstām diskusijām un neziņas periodu par daudzu Latvijas slimnīcu, tai skaitā Madonas slimnīcas, statusu un nākotni. Tas sasaucās arī ar NMP dienesta brigāžu telpu jautājumu. Katrā vietā, kur dienests pārņem mediķu brigādes, mēs uzklausām viņu teikto un vērtējam, vai telpas, kas tiek piedāvātas, atbilst visām tām vajadzībām un prasībām, kādas dienestam ir. Šajā gadījumā Madonas slimnīcā (un par to mēs ar slimnīcas vadību esam runājuši) būtu nepieciešams atvēlēt vairāk telpu. Tā kā vasarā vēl nebija zināms daudzu slimnīcu liktenis, kā alternatīva tika skatīta arī telpu atrašana ārpus slimnīcas teritorijas. Un kā alternatīva tā pastāv vēl joprojām, jo krīze skar arī dienestu, kas ir ieinteresēts par iespējami mazāku nomas maksu nodrošināt atbilstošas telpas brigāžu darbam. Katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga. Ir vietas, kur tiek piedāvāti vairāki prasībām atbilstoši varianti, ir vietas, kā, piemēram, Madona, kur izvēle ir šaurāka, – pastāstīja Ilze Bukša.
Viņa uzsvēra, ka šobrīd visi pārpratumi vai neskaidrības slimnīcas un dienesta starpā ir atrisināmas, kas tuvākajā laikā arī tiks izdarīts, un iedzīvotājiem jācieš nebūs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto