Jaunā 2011. gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitā būtiski samazinājumi ir piemeklējuši vairākas jomas, un to vidū ir arī veselības aprūpe. Valdības apstiprinātais un Saeimā iesniegtais nākamā gada budžeta projekts paredz veselības nozarē samazināt finansējumu par aptuveni 12 miljoniem latu. To iecerēts panākt, samazinot medikamentu cenas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, kā arī pārprofilējot slimnīcas.
Šobrīd asākās diskusijas sabiedrībā ir pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par 9 lokālo slimnīcu likvidēšanu 2011. gada otrajā pusē. Kaut arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš ir noliedzis, ka slimnīcas tiks likvidētas, vārds „pārprofilēšana" tiek uztverts kā tieši šāda rīcība. Arī SIA „Madonas slimnīca" pēc Latvijas slimnīcu biedrības sanāksmes, kurā veselības ministrs informēja par nākamā gada plāniem, ir Veselības ministrijai nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz rūpīgi izvērtēt šādas rīcības sekas. Vēstulē minēts, ka, ja veselības aprūpes stacionārās palīdzības sniegšanā jaunā Veselības ministrijas vadība grib ko radikāli mainīt, lokālo slimnīcu vadība aicina izvērtēt situāciju uz vietas, tai skaitā stacionāru materiāltehnisko bāzi, līdz šim sniegtās medicīniskās palīdzības apjomu un kvalitāti pēc salīdzināmiem kritērijiem, vietējo kadru (ārstu) resursus, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu kapacitāti, nodrošinot pacientu transportēšanu, jo jāņem vērā, ka mūsu plānošanas reģionā tuvākā reģionālā daudzprofilu slimnīca Valmierā (pa asfaltētu ceļu) no Madonas atrodas 115 km attālumā.
– Ja viņi grasās pieņemt šādu lēmumu, tad lai ierodas katrā slimnīcā un iepazīstas ar reālo situāciju uz vietas. Lai pastāvētu visas 11 lokālās slimnīcas, tām gadā nepieciešami 6 miljoni latu. Cik noprotams, ietaupīt grasās 3,9 miljonus latu.
Manuprāt, šā plāna īstenošanā ieinteresētas ir arī lielās reģionālās slimnīcas, kas cer, ka tām uz mūsu rēķina būs vairāk līdzekļu. Acīmredzot pašreizējais nolūks ir pusgadu ļaut mums savā starpā sacensties un tad 9 pārprofilēt. Tiesa, lēmumam par konkrētu slimnīcu slēgšanu ir jābūt pieņemtam jau nākamā gada pirmajā ceturksnī, jo, notiekot kolektīvajai atlaišanai, kas Madonas slimnīcas gadījumā būtu aptuveni 100 strādājošo, likums nosaka, ka ne vēlāk kā 60 dienu iepriekš par to ir jābrīdina Nodarbinātības valsts aģentūra. Var arī rasties situācija, ka, slimnīcām pēdējiem spēkiem sacenšoties, kāda var arī bankrotēt, – norādīja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
Vaicāts par to, kādas ir Madonas slimnīcas izredzes, ja tai būs jāpiedalās šajā Veselības ministrijas rīkotajā konkurences cīņā ar citām lokālajām slimnīcām, Bruno Kokars atzina, ka, ja ministrija vadīsies pēc objektīviem kritērijiem un rādītājiem, tad slimnīcas izredzes saglabāt pašreizējo statusu varētu būt labas.
– Speciālistu ziņā mēs esam vieni no labākajiem. Pat Valmieras slimnīcā šobrīd ginekoloģijas nodaļas pastāvēšana speciālistu trūkuma dēļ ir zem jautājuma zīmes, kamēr mums šajā ziņā problēmu nav. Arī traumatoloģijas nodaļa ir spēcīga, un materiāltehniskā bāze, kā arī darba ražīgums ir labā līmenī, tādēļ arī Veselības ministriju aicinām situāciju izvērtēt objektīvi, nevis vienkārši ar cirkuli kartē novilkt 70 km rādiusu un tad skatīties. Nevar izslēgt arī politiskā aspekta parādīšanos, izvērtējot slimnīcu likteni, – iespējamo situāciju aplūkoja Bruno Kokars.
Viņš arī norādīja, ka slimnīcas darbinieki jau pēdējos pāris gadus dzīvo gluži kā uz koferiem un psiholoģiskais slogs, ko rada neziņa par iestādes turpmāko likteni, kā arī pašu darbu, kļūst aizvien smagāks. Vienlaikus jāuzsver, ka šī reforma, ja tā materializēsies, nopietnu iespaidu atstās uz mūsu reģiona pacientiem. Jau tagad ir redzams, ka NMP finansējuma trūkuma dēļ cenšas pacientus vairāk nogādāt uz slimnīcām. 10%-15% no tiem ir tādi, kurus nevajag hospitalizēt, taču, kā zināms, ātrie atved tikai līdz slimnīcai, bet nokļūšana mājup ir paša pacienta ziņā. Tas daudziem cilvēkiem rada nopietnas problēmas, jo ne vienmēr kursē sabiedriskais transports un ir līdzekļi, lai atrastu vietu, kur pārnakšņot. Ja turpmāk visus pacientus vedīs uz lielajām reģionālajām slimnīcām, piemēram, Valmieru, tad problēmu kļūs tikai vairāk, un tās vissmagāk skars tieši sociāli mazāk aizsargātos iedzīvotājus.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS