Pagājušajā trešdienā Cesvaines pansionāta iemītnieki un citi novada seniori tikās vingrošanas nodarbībās, lai speciālistes vadībā apgūtu vienkāršus vingrinājumus un iedzīvinātu nesen izveidoto trenažieru laukumu.
Nodarbības noritēja vietējās fizioterapeites, SIA "Laba prakse" speciālistes Kristīnes Čačkas vadībā. – Vingrinājumi, kurus mācāmies un mēģinām izpildīt uz trenažieriem, ir ļoti vienkārši, un to galvenais mērķis – izkustināt roku un plecu locītavas, patrenēt līdzsvaru un koordināciju, – skaidroja Kristīne Čačka. Lūgta raksturot senioru motivāciju līdzdarboties, fizioterapeite secināja, ka liela daļa ir kūtri, jo nav pie aktivitātēm pieraduši. – Protams, ir arī tādi aktīvisti, kas cītīgi visu darīja līdzi. Domāju, ka tad, ja vingrošanu ieviesīs kā regulāru nodarbi, tā visiem iepatiksies. Pie fiziskām aktivitātēm pierod – procesa laikā izdalās visas vajadzīgās vielas, kas rada prieku un labsajūtu, un cilvēkam pašam gribas kustēties, – uzsvēra fizioterapeite Kristīne Čačka.
Trenažieru laukumā sastaptā pansionāta iemītniece Tatjana Duplinska laikrakstam atklāja, ka uz šejieni nāk katru rītu paskraidīt un veikt rīta rosmi, tāpēc daļu no fizioterapeites rādītajiem vingrinājumiem var izpildīt samērā viegli.
Arī Biruta Melngaile atzina, ka sākumā gājis grūtāk, bet iekustējusies, un tad tā lieta aizgājusi: – Esam iegulējušās un iesīkstējušas, tāpēc iesākt bija grūti. Tagad, kad parādīja priekšā, apmēram ir skaidrs, ko ar katru trenažieri var darīt, tāpēc ar kaimiņieni norunājām, ka turpmāk, kamēr pārējie vēl nav pamodušies, skriesim uz laukumu un vingrosim.
– Priekšnieks jau neļauj mums gulēt. Katru dienu ejam pastaigāties, kādreiz notiek koncertiņi, šādas tādas spēles, – raksturojot ikdienas aktivitātes pansionātā, piebilda Biruta Melngaile.
To, ka kustību nodarbības gribētos ieviest kā obligātu lietu, apstiprināja arī Cesvaines pansionāta pārvaldnieks Juris Rozenbergs: – Citādi jau ar viņiem grūti tikt galā, kā vien piespiedu kārtā. Labprātīgi kustēties grib tikai daži. Esmu novērojis, ka jaunizveidotajā laukumā apgrozās reti kurš no vecāka gadagājuma cilvēkiem, vairāk nāk jaunā paaudze un mēģina kaut ko darīt. Jāatzīst gan, ka šodien mūsējie sanāca vingrot bez lielas pierunāšanas. Plānojam, ka, tiklīdz mūsu fizioterapeite Kristīne atgriezīsies no atvaļinājuma, sāksim rīkot vingrošanas nodarbības regulāri reizi nedēļā līdz pat salam.
Ziemas mēnešos mēģināsim rast vietu kādā no bijušā internāta telpām, lai vingrot varētu visu gadu. Citādi viena daļa pansionāta iemītnieku to vien dara kā dzīvo no vienas ēdienreizes līdz nākamajai, dažiem primāri ir kaitīgie ieradumi, un veselīgas aktivitātes ir tikai sekundāras vai neinteresē nemaz.
Uzskatu, ka viss atkarīgs no katra cilvēka paša: ja viņš grib, tad var – gan kustēties, gan ar laiku, iespējams, atradināties no kaitīgajiem paradumiem, dodot priekšroku kam veselīgākam, – uzsvēra Juris Rozenbergs, piebilstot, ka atkarībā no apmeklētāju aktivitātes un intereses par uzstādītajiem trenažieriem ir iecere jau esošajiem turpmāk pievienot vēl kādu, piemēram, soļojošo staigātāju, kas veicina reizē kāju un roku kustības.
Tā kā iepazīšanās reizē tika plānotas divas vingrošanas nodarbības, pēc tam, kad trenažierus un vingrinājumus bija izmēģinājuši pansionāta iemītnieki, līdzīga iespēja bija arī pārējiem novada senioriem, kas aktivitāti apmeklēja salīdzinoši kuplā skaitā, piedalījās ar interesi un noslēgumā atzina, ka mājup atgriezīsies gandarīti.
Kā atgādināja pansionāta pārvaldnieks, trenažieru laukuma izveide nav pirmā senioru sportiskas aktivitātes veicinošā iniciatīva Cesvainē – trīs gadus pēc kārtas Cesvaines pansionāta iemītnieki bijuši senioru sporta spēļu dalībnieki.
– Pirmajā gadā sporta spēles notika Dzelzavā, tur uzvarējām, līdz ar to guvām tiesības nākamajā gadā pasākumu rīkot savās mājās. Tā sanāca, ka Cesvainē sporta spēles varēja notikt divus gadus pēc kārtas, taču šogad uzvarēja Barkava – tātad nākamgad sportot dosimies uz Barkavas pansionātu. Šī ir jauka aktivitāte, kas rosināja ne tikai pansionāta ļaudis, bet arī citus Cesvaines vecākos iedzīvotājus savstarpēji kontaktēties un sadraudzēties. Arī apkalpojošais personāls šādā veidā rada vēl labāku savstarpējo kontaktu, – atzīmēja Juris Rozenbergs.