Pēdējā nedēļā Jelgavā saslimstība ar sezonālo gripu ir sasniegusi epidēmijas līmeni, un, kaut arī citviet Latvijā saslimstība ar gripu vēl nav tik izplatīta, lielākās bažas rada 2009. gada nogalē iepazītais cilvēku gripas vīrusa apakštips – A (H1N1), tautā saukta arī par cūku gripu.
Arī šajā gripas sezonā cūku gripa liek par sevi manīt. Madonas slimnīcas medicīniskā direktore Astrīda Svilāne pastāstīja, ka slimnīcā pašreiz nonāk pacienti ar smagākajiem saslimšanas gadījumiem.
– Ar gripu saslimušo skaits, kuri nonāk slimnīcā, nav liels, taču nevar teikt, ka to nav vispār. Trīs pacientus pārvedām uz Infektoloģijas centru. Divi no tiem – pieaugušie, viens bērns („Stara" rīcībā ir informācija, ka viens no šiem pacientiem ir miris, taču Astrīda Svilāne līdz informācijas saņemšanai no Infektoloģijas centra to nevarēja nedz apstiprināt, nedz noliegt. – Aut.). Šobrīd daži ar gripu sirgstošie pacienti turpina ārstēties slimnīcā. Smagie saslimšanas gadījumi nav saistīti ar to, ka pacienti būtu novilkuši līdz pēdējam un tikai tad meklējuši mediķu palīdzību. Cūku gripas īpatnība ir tā, ka šogad tā daļai sasirgušo noris ļoti smagā formā, bet otra daļa var pat nepamanīt, ka ir inficējušies. Iepriekš nevar paredzēt, kā saslimšana beigsies, – informēja Astrīda Svilāne.
Viņa arī pastāstīja, ka, jau parādoties pirmajiem saslimšanas gadījumiem, slimnīcā tika uzlikts ierobežojums apmeklējumiem.
Latvijas Infektoloģijas centra sniegtā informācija liecina, ka tuvākajā laikā sagaidāms gripas izplatības un intensitātes pieaugums, līdz ar to cilvēkiem ir jāievēro piesardzība.
– Visvairāk ir jāuzmanās vecākiem cilvēkiem, kam ir plaušu un sirds saslimšanas.
Šogad brīdina, ka riska grupā ir arī grūtnieces. Tiesa, izcelt vienu cilvēku grupu būtu grūti, jo saslimt var ikviens. Būtiskākie piesardzības pasākumi ir izvairīšanās no lieliem cilvēku saietiem, lielveikaliem, sapulcēm, kā arī, ja iespējams, atlikt braucienus uz lielām pilsētām. Infektoloģijas centrs prognozē, ka saslimšanu skaits vēl pieaugs līdz februāra otrajai nedēļai un tad mazināsies, taču saslimšana ir atkarīga no vides. Lielās pilsētās ar aktīvāku iedzīvotāju plūsmu saslimšana notiek biežāk nekā tur, kur kontaktu starp cilvēkiem ir mazāk. Tiem, kuri plāno braucienus uz Rīgu, ja vien tas ir iespējams, vajadzētu nogaidīt epidemioloģiski labvēlīgāku laiku, – par piesardzības pasākumiem pastāstīja Astrīda Svilāne.
Vispirms labāk piezvanīt
Arī gadījumā, ja ir bažas par saslimšanu, viņa aicina labāk ar ģimenes ārstu kontaktēties vispirms telefoniski, jo katrs gājiens pie ģimenes ārsta un uzturēšanās uzgaidāmajā telpā var veicināt vīrusa tālāku izplatīšanos.
Gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas pacientiem. Par ģimenes ārsta mājas vizīti pie pacientiem, kuri dzīvo viņa darbības pamatteritorijā, pacientam jāmaksā Ls 2, ja viņš nepieder pie kādas no pacienta iemaksām atbrīvotās kategorijas. Tas attiecas arī uz dežūrārstiem, kuri veic ģimenes ārstu funkcijas ārpus ģimenes ārstu darba laika. Tā kā gripas un citu augšējo elpošanas ceļu infekciju simptomi ir līdzīgi, pieņemot pieteikumu mājas vizītei, ģimenes ārstam vai medicīnas māsai ir iespējami detalizēti jānoskaidro slimības simptomi, citi līdzīgi saslimšanas gadījumi ģimenē vai skolā un citas pazīmes, lai izlemtu par mājas vizītes nepieciešamību. Ja ģimenes ārsts būs ieradies mājas vizītē pie pacienta, kurš varētu būt saslimis ar gripu, bet apmeklējuma laikā konstatēs, ka tā nav gripa, arī šādā gadījumā pacientam būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa – Ls 2.
Kopumā mediķi, jau parādoties pirmajām saslimšanas pazīmēm, iesaka sazināties ar savu ģimenes ārstu vai tuvāko dežūrārstu un ievērot dotos norādījumus. Ja tas nav iespējams un ir bažas par saslimšanu ar gripu, jo īpaši, ja augstai ķermeņa temperatūrai pievienojas kādas komplikācijas, jāzvana neatliekamajai palīdzībai pa tālruni 113. Ja būs nepieciešams, brigāde nogādās pacientu slimnīcā vai arī dienesta dežurējošais ārsts sniegs padomu, ko darīt.
Jāievēro higiēna
Lai izsargātos no saslimšanas ar gripu A(H1N1), svarīgākais ir personīgās higiēnas ievērošana un rūpīga roku mazgāšana.
Rokas kārtīgi, vismaz 10-15 sekundes jāmazgā zem tekoša ūdens, vēlams ar šķidrajiem mazgāšanas līdzekļiem, kārtīgi jānoskalo un jānoslauka ar vienreizlietojamu papīra dvieli vai jānožāvē zem ventilatora.
Būtiski, lai arī saslimušie pacienti ievērotu personīgo higiēnu – šķaudot vai klepojot aizklātu muti un degunu, kā arī regulāri mazgātu rokas.
Vairumā gadījumu saslimšana ar gripu A(H1N1) norit viegli. Liela daļa pacientu izveseļojas bez īpašas medicīniskās palīdzības un ārstēšanās slimnīcā.
Gripa no cilvēka uz cilvēku izplatās tāpat kā ikgadējās sezonālās gripas laikā – gaisa pilienu ceļā, ieelpojot vīrusus, ko slims cilvēks izdala runājot, klepojot vai šķaudot.
Inficēties iespējams arī pastarpināti – no priekšmetiem, kurus pirms tam lietojis slims cilvēks (traukiem, rokturiem, krāniem u. c.). Vesels cilvēks var inficēties, pieskaroties šīm inficētajām virsmām un pēc tam – savai mutei un degunam.
Gripas A(H1N1) simptomi parasti ir tādi paši kā parastajai, sezonālajai gripai: pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (virs 38° C), klepus un/vai iesnas un sāpes kaklā. Iespējami arī citi simptomi: sāpes muskuļos (kaulu „laušanas" sajūta), galvassāpes, drebuļi un nogurums.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto