Vairākas mediķu organizācijas vienojušās nekavējoties sākt gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā, marta sākumā informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sabiedrisko attiecību vadītāja Evija Ansonska.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece skaidroja, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai. Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti, viņa atzina.
Var tikt ierobežoti plānveida pakalpojumi
Jautāta, vai arī "Madonas slimnīca" gatavojas ārkārtas situācijai, valdes priekšsēdētāja Līga Šerna atzina, ka situācija ir nopietna un valda liela neziņa. Lai gan valsts budžets ir apstiprināts, vēl nav zināmi konkrēti cipari, kāds finansējums līdz gada beigām "Madonas slimnīcai" tiks piešķirts – tiek gaidīts finanšu paziņojums no Nacionālā veselības dienesta.
– Ārkārtas situācija, kā smejamies, medicīnā ir visu laiku, jo tarifs ir neatbilstošs esošajai situācijai, cenas ir pieaugušas – ne vien energoresursu ziņā, bet arī medikamentiem, materiāliem; visu ir skārusi inflācija. Finanšu ministrija to vienkārši neņem vērā. Šos trīs mēnešus strādājam ar tehnisko budžetu, kas mums bija piešķirts mazāks nekā iepriekšējā gadā. Nevaru pateikt kā Daugavpils slimnīca, ka jūnijā viņiem viss būs jāklapē ciet. Nē. Bet tad, ja (uzsveru – "ja") pienāks šī X stunda, protams, neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta, bet varētu būt runa par plānveida pakalpojumu ierobežošanu, un cietīs iedzīvotāji. Izpildīsim kvotas, ir arī kaut kāds limits, ko varam veikt no savām iekšējām rezervēm, bet, ja to sasniegsim, tad viss. Atkārtošu, neatliekamo palīdzību tas neietekmēs – neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta, bet plānveida pakalpojumi var tikt ierobežoti. Rindas kļūs garākas, un pakalpojumi iedzīvotājiem kļūs nepieejamāki. Jau pēc pandēmijas redzam, ka cilvēki nāk ar ielaistākām veselības problēmām. Tas principā nozīmētu, ka strauji tuvojamies maksas medicīnai, – par iespējamo iznākumu neadekvāta finansējuma piešķiršanai sprieda Līga Šerna.
Pārskata slimnīcu darba organizāciju
Viņa uzsvēra, ka šobrīd slimnīca turpina strādāt ierastajā režīmā; taču neziņa saistās arī ar Veselības ministrijas ziņojumu par slimnīcu darba organizāciju, kas tai jāiesniedz Ministru prezidentam līdz 14. aprīlim.
– Respektīvi, atkal atgriežas pie ilgi muļļātā jautājuma par slimnīcu līmeņiem, šodien (20. martā. – Aut.) solīja atsūtīt ziņojuma projektu, lai varam diskutēt par profiliem, kritērijiem, kas katrai slimnīcai varētu pienākties. Kādi profili, pakalpojumi tiks iedalīti mūsu slimnīcai, pilnīgi vēl nevaru spriest, – pauda Līga Šerna, solot aktualizēt šo jautājumu sabiedrībā, ja "Madonas slimnīcu" varētu skart kādas nopietnas izmaiņas.
– Premjeram šķiet, ka naudu varēs iegūt no, viņaprāt, nesakārtotās sistēmas. Ir OECD pētījumi, ziņojumi, cik mums trūkst māsu, ārstu. Krišjānis Kariņš uzskata, ka mums ir neadekvāti liels slimnīcu tīkls. Bet starptautiskās organizācijas secinājušas, ka uz Latvijas teritoriju un iedzīvotāju skaitu slimnīcu tīkls ir optimāls, arī vidējais pacientu ārstēšanās ilgums slimnīcā ir optimāls. Bet mēs atpaliekam finansējumā, un ir medicīnas personāla trūkums, – atzina "Madonas slimnīcas" valdes priekšsēdētāja.
Kopējā situācija valstī
Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem, kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli, uzsvērušas mediķu organizācijas.
Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023. gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par 4 miljoniem eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Organizāciju vērtējumā, budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas un citu plānu ieviešanai situāciju būtiski neuzlabos.
Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā, un 2023. gadā un nākamajos gados tas noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Organizācijās uzsvēra, ka Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5, kamēr Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam: Lietuvā – 9,4, Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu.
Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta –
1506 eiro. Salīdzinājumam: Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro.
Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai un medicīnas organizācijām, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Tāpat par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Valsts prezidents un tiesībsargs.
21.03.2023.