Lai pievērstu vecāku uzmanību bērnu redzes problemātikai, "OptiO" jau trešo gadu realizē sociālās atbildības programmu, nodrošinot iespēju bērniem līdz 18 gadu vecumam saņemt brilles 50 eiro vērtībā bez maksas. Programmā var paspēt piedalīties līdz pat šā gada beigām. Tādējādi arī jauniešiem un bērniem, kuru ģimenes budžets ir ierobežotāks, ir iespēja iegādāties skaistas un kvalitatīvas brilles. Tāpat līdz šā mēneša beigām līdzīgā programmā var iesaistīties arī visu augstskolu studenti.
Programmas ietvaros padomāts arī par skolotājiem, bērnudārza audzinātājiem un augstskolu pasniedzējiem, kuriem darba dēļ ir paaugstināta redzes noslodze. Arī viņiem ir iespēja saņemt bezmaksas brilles 50 eiro vērtībā. Lai iegūtu brilles, nepieciešama oftalmologa vai optometrista izrakstīta briļļu recepte, kas nav vecāka par trim mēnešiem. Redzi iespējams pārbaudīt pie pieredzējušiem speciālistiem "OptiO" veikalos. Vairāk informācijas par sociālās atbildības programmām – www.optio.lv sadaļā "Aktuāli".
Tāpat kā ārsti iesaka veikt veselības vispārējo pārbaudi, arī redzi būtu ieteicams pārbaudīt profilakses nolūkos. Kā uzsver optikas tīkla "OptiO" optometriste Līva Daugiallo, tas var palīdzēt jau agrīnā stadijā atklāt un līdz ar to novērst dažādas problēmas, kas saistītas ar acu veselību.
Līva Daugiallo jau četrus gadus strādā par optometristi, un ir nācies saskarties ar dažādiem klientiem – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Visbiežākais iemesls optometrista apmeklējumam ir, lai uzzinātu, kā justies labāk un uzlabot savu redzes veselību. Gadījumā, ja ir pasliktināta redzes veselība, optometrists palīdz atrast piemērotākos korekcijas līdzekļus.
– Kas ir optometrists?
– Ir jāsaprot, ka starp optometristu un acu ārstu nevar vilkt vienādības zīmi. Optometristam ir jābūt ļoti zinošam par acu slimībām, tomēr viņš atšķirībā no acu ārsta nenosaka diagnozes un neizraksta medikamentus. Tas gan nenozīmē, ka viņš nav spējīgs palīdzēt. Tieši pretēji – jo nereti rindas pie optometrista ir krietni mazākas nekā pie acu ārsta, tāpēc sākotnējo redzes pārbaudi var veikt optikā. Liela daļa cilvēku tik tiešām nezina, ko īsti dara speciālists, kurš sevi dēvē par optometristu. Tas ir primārais redzes aprūpes speciālists, kura uzdevums ir veikt redzes pārbaudi un diagnosticēt dažāda veida redzes traucējumus. Nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultēt cilvēku par viņam piemērotākajiem optiskajiem palīglīdzekļiem –
brillēm, kontaktlēcām, lupām. Parasti optometrists vizītes laikā veic kopējo redzes stāvokļa noteikšanu – izpēta acs struktūru, izmēra acs iekšējo spiedienu un saslimšanas gadījumos nosūta pie acu ārsta.
– Vai varētu teikt, ka laiks, kurā dzīvojam pašlaik, ir agresīvs mūsu acīm?
– Šim apgalvojumam es noteikti piekrītu. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību un to lomas pieaugumu mūsu dzīvē viens no mūsu orgāniem, kas pakļauts vislielākajai slodzei, ir tieši acis. Šobrīd, kad digitālās tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu ikdienā, ir nepieciešams domāt par to, kā acis atpūtināt. Slodze acīm, kas rodas gan darbā un skolā, gan mājās atnākot – skatoties televīziju un lietojot telefonu pirms gulētiešanas, rada acu pārslodzi.
– Kādas acu saslimšanas pēdējos gados ir saasinājušās?
– Latvijā pēdējo gadu laikā parādījušās līdz šim neiepazītas redzes saslimšanas – "urbānā acs" un "digitālās" redzes sindroms. "Urbānās acs" sindroms rodas, ja lielāko dienas daļu cilvēks pavada šaurā, saspiestā vidē, kur neieplūst dabiskā gaisma. Savukārt ar "digitālās" redzes sindromu pārsvarā sirgst cilvēki, kuri lieto pārlieku daudz digitālo ierīču. To sarunvalodā mēdz dēvēt par "datorlietotāju" sindromu. Aptuveni pirms pieciem gadiem Latvijā neviens speciālists un pacients nebija dzirdējis par minētajām diagnozēm. "Digitālās" redzes sindroma simptomi ir nogurušas acis, redzes miglošanās un dubultošanās. Acis ir sakairinātas, izjūt pārāk lielu jutību uz gaismu, ir sausas. Minētā saslimšana izraisa diskomfortu arī plecu un kakla zonā, var tikt novērotas arī pastiprinātas galvassāpes. Jo vairāk laika pavadām pie datora, jo lielāks diskomforta līmenis. Šī sindroma ārstēšana ir komplekss pasākums. Lai samazinātu vai novērstu datorlietotāju sindroma radītās problēmas, nepieciešamas regulāras redzes pārbaudes un acīm "saudzīgāki" darba apstākļi. Ja šis sindroms konstatēts, ir vēlams ikdienā samazināt pie datora un citām digitālajām ierīcēm pavadīto laiku. Pretējā gadījumā būs problēma tikt galā ar simptomiem, un saslimšana turpinās radīt diskomfortu kopējam veselības stāvoklim.
Tāpat mūsdienās izplatīts sausās acs sindroms – saslimšana, kuras ietvaros acs netiek pietiekami mitrināta. Kādreiz šis simptoms bija novērojams pēc operācijām, acs traumām un vecāka gadagājuma cilvēkiem, tagad teju katrs ceturtais cilvēks sūdzas par paaugstinātu sausumu acīs. Sausā acs rodas tad, ja asaru aizsargkārtā, ko sauc par asaru plēvīti, radušās kādas izmaiņas un acs nesaņem pietiekami daudz mitruma vai asaras "iztvaiko" pārāk strauji. Līdz ar to rodas graušanas sajūta acīs, tās nogurst vai pat sāp. Var rasties vajadzība biežāk acis mirkšķināt, var sākties acu asarošana, pārejoša redzes miglošanās, izteikta jutība pret gaismu, apsārtums un iekaisuma pazīmes. Minētais simptomu kopums visbiežāk skar cilvēkus, kuru ikdienas gaitas visvairāk saistītas ar lielu redzes slodzi – darbu pie datora, tāpat arī uzturēšanos telpās, kurās ir sauss gaiss. Tāpat šis sindroms var rasties dažādu medikamentu iespaidā.
– Kas būtu jāzina par bērnu redzes veselību? Kā vecākiem zināt, kad būtu laiks doties pie optometrista?
– Parasti pirmā vizīte pie acu ārsta bērniem jāieplāno, sasniedzot viena gada vecumu. Ja pediatram vai vecākiem rodas bažas par bērna redzes veselību, tas jāpārbauda pēc iespējas ātrāk. Atklājot problēmas agrākā vecumā, tās varēs atrisināt efektīvāk. Nākamā vizīte bērnam būtu jāieplāno trīs četru gadu vecumā un pēc tam – pirms skolas gaitu uzsākšanas. Redzes traucējumi var būt par iemeslu, ka bērns izvairās lasīt un mācīties kopumā. Līdz septiņu astoņu gadu vecumam bērnam aktīvi attīstās redzes sistēma, tāpēc vizītes šajā vecumā atlikt nevajadzētu. Speciālists spēs pamanīt traucējumus, ja tādi būs, un rast piemērotāko risinājumu to novēršanai. Ja vecāki bērnam novēro pastiprinātu acu miegšanu, berzēšanu, sliktas koncentrēšanās spējas, nevēlēšanos lasīt, acu fiksācijas problēmas, apsārtumu, plakstu pietūkumu, vēlmi sēdēt tuvu televizoram, tad noteikti ir īstais laiks apmeklēt optometristu.
– Kādi būtu ieteikumi, lai cilvēki rūpētos par acīm, lai saglabātu acu veselību – ikdienā un ilgtermiņā?
– Arī cilvēkiem, kuri sev nav novērojuši redzes problēmas, ieteiktu rūpēties par redzes veselību. Ir jāsāk ar pareiza un sabalansēta uztura ievērošanu, tajā iekļaujot A, B, C, E vitamīnus, dažādus minerālus, kā arī karotinoīdus un antioksidantus. Cilvēkam dienā vajadzētu izdzert vismaz pusotru līdz divus litrus ūdens. Saulainā laikā jāatceras par saulesbrillēm ar aizsarglēcām, nevis vienkāršām plastmasas lēcām, kuras nopērkamas jebkurā pārtikas veikalā. Tikai tās spēs pasargāt acis no kaitīgā UV starojuma. Veselīgi, ne tikai redzes, bet arī kopējai organisma veselībai, ir vairākas stundas dienā uzņemt svaigu gaisu, censties uzturēties ārā. Tiem, kas ikdienā ilgstoši izmanto datoru un citas viedierīces, kā arī strādā ar dokumentiem un citiem tuvumā apskatāmiem elementiem, nevajadzētu aizmirst par regulāru acu atpūtu – vairākas reizes dienā, kaut vai uz nepilnu minūti, vērst skatu tālumā. Nedrīkst aizmirst par regulāru oftalmologa jeb acu ārsta apmeklēšanu. Arī gadījumos, ja nav nekādu izteiktu sūdzību, cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma vizīte pie šī speciālista būtu ieteicama ne retāk kā reizi gadā. Arī bērniem līdz 18 gadu vecumam jāpārbaudās ne retāk kā vienu reizi gadā. Pie acu ārsta noteikti jāvēršas, ja rodas sāpes acīs, tumši vai miglaini laukumi redzes laukā, oreoli (gredzenveida atspīdums apkārt objektiem) vai varavīksne, skatoties spožā gaismā. Pie oftalmologa ieteicams doties arī gadījumos, ja ir vispārējas organisma saslimšanas; piemēram, cilvēkiem, kuri sirgst ar cukura diabētu, acu ārsts jāapmeklē regulāri.
10.10.2018.