Šodien, 10. septembrī, pasaulē atzīmē Starptautisko pašnāvību novēršanas dienu. Tās mērķis ir aicināt cilvēkus apzināties, ka cilvēki izdara pašnāvības dažādā vecumā, atšķirīgu iemeslu dēļ un ikviens no mums var palīdzēt saviem tuvākajiem, apkārtējiem cilvēkiem – pamanīt viņu nomāktību, depresiju un problēmas.
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, pasaulē vidēji 3000 cilvēku katru dienu izdara pašnāvību. Sperot šo soli, cilvēks atstāj neizdzēšamas pēdas sev tuvo cilvēku dzīvē. Kaut arī kopš 1993. gada Latvijā ir vērojama pašnāvību gadījumu skaita stabila samazināšanās tendence, šogad pašnāvību skaits ir strauji audzis. Latvija pašnāvību skaita ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē. Katru gadu valstī pašnāvību izdara apmēram 500 cilvēku, taču šogad šis skaits varētu būt krietni vien augstāks. Šābrīža ekonomiskā krīze negatīvo statistiku iekrāso vēl tumšākos toņos.
Cilvēki kļūst noslēgtāki
Veselības inspekcijas veselības veicināšanas koordinatore un ārste psihoterapeite Gunta Andžāne atzīst, ka situācija ir ļoti dramatiska. Pašnāvību, kā arī potenciālo pašnāvnieku skaits krīzes apstākļos ir pieaudzis, un Madonas novads šai ziņā nav izņēmums.
– Šobrīd cilvēks vienas darba dienas laikā var saņemt informāciju par to, ka ir atlaists no darba vai būtiski samazināts atalgojums, kā arī par to, ka ir pieauguši komunālie maksājumi. Tam visam klāt nāk saspīlējumi ģimenē, bērna nedienas skolā, kā arī citas sadzīviskas lietas. Šādos apstākļos ne vienam vien galvā iešaujas doma par pašnāvību. Par to, ka vieglāk ir aiziet, nerisinot visas samilzušās problēmas. Diemžēl cilvēki, kas izšķiras par šo galējo soli, nepadomā, ka ar tā speršanu viņi dubultslogu uzliek saviem ģimenes locekļiem, – uzskata Gunta Andžāne.
Viena no vissarežģītākajām problēmām ir sapratnes, ieinteresētības un atbalsta trūkums potenciālā pašnāvnieka draugu vidū un ģimenē, lai laikus pamanītu pašnāvības veikšanas brīdinošos simptomus. Taču jāatceras, ka, lai arī daudzas pašnāvības ir novēršamas, ne vienmēr brīdinošos simptomus var apzināties un just. Liela loma pašnāvības veikšanā ir depresijai.
– Depresijai ir trīs pakāpes – viegla, vidēja un smaga. Vieglajai parasti cilvēks pats saviem spēkiem var tikt pāri, rodot veidus, kā uzlabot garastāvokli, atlicinot laiku atpūtai. Vidēji smagos gadījumos ārstam jau ir jāizraksta antidepresanti, un, iekļaujot ģimeni un sociālo vidi, kurā cilvēks ikdienā atrodas, cenšas slimību pārvarēt. Diemžēl depresijas smagās formas ir ārstējamas stacionāri, un vairāk nekā 90% slimnieku izšķiras par suicīdu. Risks ir milzīgs, – uzskata psihoterapeite.
Viens no iemesliem, kāpēc šajos sociāli ekonomiskajos apstākļos pašnāvības draudi ir pastiprinājušies, saistās ar cilvēku uzvedības modeļa maiņu. Viņi vairāk ir ierāvušies sevī un norobežojušies no apkārtējiem, jo cenšas risināt savas problēmas. Laika, resursu un vēlmes, lai risinātu vēl citu cilvēku problēmas, vairs nav.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 10.09.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS