Āda ir cilvēka ķermeņa lielākais orgāns — tā aizsargā citus orgānus, regulē ķermeņa temperatūru, kā arī atspoguļo vispārējo veselības stāvokli. Problemātiska āda mēdz norādīt uz veselības traucējumiem, un šo simptomu kosmētiska novēršana sniedz tikai īslaicīgus un virspusējus rezultātus, nenovēršot pašu cēloni.
Dermatologs ir ārsts, kas specializējas plaša spektra ādas, matu, nagu un gļotādu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, veic arī seksuāli transmisīvo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Madonas slimnīcā sākusi strādāt dermatoloģe Egija Vasilišina, tādējādi pilsētas un novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt ādas ārsta konsultācijas tepat uz vietas.
Madonas slimnīcas Ambulatorās nodaļas vadītāja Everita Kalniņa informē, ka iepriekšējā dermatoloģe Diāna Vība, kura brauca uz pieņemšanām reizi nedēļā, darbu Madonas slimnīcā pārtrauca 2018. gadā. No 2022. līdz 2023. gadam tika piesaistīta dermatoloģe Laura Freiberga, kas pie mums pieņēma pacientus reizi mēnesī par maksu.
– No 2023. gada tika piesaistīta mūsu novada rezidente Egija Vasilišina, kas pieņēma pacientus vienu reizi mēnesī par maksu, bet no 2024. gada janvāra mēs atlases kārtībā saņēmām valsts pasūtījumu dermatologa pakalpojuma sniegšanai, un Madonas slimnīcā turpina pieņemt Egija Vasilišina – tagad divreiz mēnesī. No pacientu puses ir liels pieprasījums dermatologa pakalpojumiem, un novembrī un decembrī daktere pieņem četras līdz piecas reizes mēnesī. Decembra beigās vēl ir iespēja pieteikties uz vizīti par valsts finansējumu ar ģimenes ārsta norīkojumu, – skaidro Everita Kalniņa.
Egija Vasilišina, iepazīstinot ar sevi laikraksta lasītājus, pastāsta: – Esmu no Cesvaines. Jau pamatskolas un vidusskolas laikā man ļoti interesēja bioloģija un ķīmija. Domāju saistīt tālāko izglītību ar kādu no šīm divām jomām, bet gala lēmums nebija skaidrs līdz pat 12. klases pašām beigām. Sākotnēji nebiju droša, ka vēlos mācīties medicīnu, domāju, ka katru dienu jātiekas ar daudziem pacientiem un pārlieku liels kontakts mani varētu nogurdināt. Taču beigu beigās tomēr izlēmu studēt medicīnu, jo tā ir kaut kas starp ķīmiju un bioloģiju, turklāt nozares ir ļoti plašas un sešu gadu laikā varēšu izvēlēties to, kas man patīk un interesē visvairāk. Pirmie trīs studiju gadi tiek pavadīti vairāk apgūstot teoriju un mazāk praksi. Apsvēru arī ķirurģijas vai kardioloģijas tālāko apguvi, taču tad, kad nonācu saistībā ar dermatoloģiju pacienta lomā, redzēju, ka šī nozare ir daudz plašāka, nekā man sākumā šķita. Sāku voluntēt pie dakteres Lindas Kapteines-Veitas un sapratu, ka man dermatoloģija ļoti patīk. Beidzoties medicīnas pamatstudijām, iestājos dermatoveneroloģijas rezidentūras programmā Latvijas universitātē. Savu izvēli neesmu nožēlojusi ne mirkli – jūtu, ka nonācu īstajā vietā.
Egija strādā gan Rīgā, gan Madonā un Aizkrauklē, un nesen darba gaitas uzsāktas arī Onkoloģijas centrā. Daktere tādējādi sastop dažādus pacientus dažādās vietās. Viņa novēro, ka arvien vairāk pacientu sāk pievērst uzmanību gan sejas, gan ķermeņa ādas veselībai un pie dermatologa vēršas ne tikai ar jautājumiem par pumpām, izsitumiem, bet arī ierodas preventīvos nolūkos. Egijai savā specialitātē vairāk interesē tieši dermatonkoloģija, kas ietver ādas audzēju noteikšanu un ārstēšanu, dzimumzīmju pārbaudi, kas ir preventīvs solis savas veselības laicīgai pārbaudei. Dermatoloģe redz pozitīvas tendences un uzslavē pacientus, ka viņi kļuvuši apzinīgāki.
– Lielas atšķirības starp Rīgu un reģioniem īsti nav, taču pacientus varētu iedalīt trīs grupās. Liela daļa pacientu nāk uz dzimumzīmju pārbaudi, gados vecākiem cilvēkiem ik pa laikam nākas diagnosticēt ādas audzējus. Otrā kategorija varētu būt tie pacienti, kas saskaras ar zināmākām slimībām – psoriāze, atopiskais dermatīts, akne, rozācija, nagu sēnīte. Trešajā kategorijā iekļauju tos, kas cieš no retākām saslimšanām, kas man no profesionālā viedokļa ir „interesantāk", jo ļauj gan pārbaudīt savas spējas, gan paplašināt redzesloku un pilnveidot zināšanas. Strādāju dažādās vietās, lai iegūtu maksimāli dažādu pieredzi. Nav tā, ka savas darbavietas būtu apzināti izvēlējusies. Tur, kur mani aicināja strādāt, ar prieku piekritu.
Ādas saslimšanu ir ļoti daudz, diagnozes ir dažādas, un dažkārt pat speciālistam ir jāapdomājas, ar ko pacients sasirdzis. Bet ir kas ļoti svarīgs, ko ievērot un izpildīt var ikviens – sava sejas āda, ķermeņa āda ir pareizi jākopj un regulāri jāmitrina. Tas palīdz no vairākām saslimšanām ātrāk atbrīvot – gan psoriāzes, gan atopiskā dermatīta. Āda ir maigi jākopj, bet pašrocīgi lietot medikamentus gan nevajag. Ārsts izlemj, kas konkrētajai problēmai būs piemērotākais līdzeklis. Ja paši sāksim pēc saviem ieskatiem sevi „ārstēt", labu gribot, tomēr panāksim pretējo efektu. Bieži vien man kā ārstam ir vajadzīgs paņem analīzes, paraugu vai redzēt kopējo ainu, un tas var mainīt manas domas par galīgo diagnozi. Pacientam iejaucoties, es varbūt pat vairs nevaru noteikt diagnozi pareizi, un tas paildzina ārstēšanas ilgumu. Aptiekā pieejami dažādi mitrinošie krēmi, nav obligāti jāpērk dārgākais. Galvenais, lai krēmā nebūtu aktīvās vielas, krāsvielas, kas lieki kairina ādu. Viedokli var palūgt arī ģimenes ārstam, lai process ātrāk iet uz priekšu, – padomus dod Egija Vasilišina.
Daktere paslavē, ka pacienti meklē informāciju par savām saslimšanām internetā un arī mēdz pareizi konstatēt, kas īsti kaiš, tomēr nākas arī diagnozes sajaukt, jo dermatoloģijā tās ir diezgan līdzīgas, un tikai speciālists spēj tās pēc atsevišķām pazīmēm atšķirt. Tādēļ uz internetā atrodamo informāciju un padomiem nevajadzētu paļauties. Jākonsultējas ar zinošu ārstu, kurš izrakstīs katrai diagnozei atbilstošāko līdzekli. Egija Vasilišina uzsver, ka par savu ādu parūpēties varam, arī lietojot saules aizsargkrēmus, kas ievērojami palīdz un pasargā no ādas bojājumu iegūšanas un samazina risku rasties dermatoloģiskām saslimšanām nākotnē.
26.11.2024.