Ar tādu moto sākas no šā gada 9. decembra līdz 2021. gada 28. martam Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs apskatāmā izstāde, veltīta Madonas slimnīcas 90 gadu jubilejai, ko tā atzīmēs nākamā gada 15. martā.
Šoreiz tajā slimnīcas vēsture izvērsta plašāk, apskatot ne tikai pilsētas, bet arī apkārtējo slimnīcu būtiskākās iezīmes un notikumus, jo gandrīz 40 gadu garumā visas bijušajā Madonas rajonā esošās veselības aprūpes iestādes bija Madonas slimnīcas pakļautībā. Deviņdesmit gados kopš atvēršanas Madonā slimnīcām ir bijis daudz vērā ņemamu jubileju – Madonas 50, Varakļānu 75, Cesvaines 100 u. c.
Madonas slimnīca ir dibināta 1931. gada 15. martā, un tajā bija tikai 10 gultas. Tā atradās Blaumaņa ielā 18. Jau pēc pāris mēnešiem bija skaidrs, ka slimnīcā vietu nepietiek, un valde sāka domāt par paplašināšanu. 1931. gada maijā slimnīca sāka īrēt papildu telpas, lai varētu aprūpēt 20 pacientu. Tā kā slimnieku skaits turpināja augt, slimnīcas pārvaldītāji nolēma, ka ir nepieciešamas plašākas telpas. Tās ieguva 1933. gadā, nopērkot no Madonas pilsētas zemesgabalu Skolas ielā 8145 kvadrātmetru platībā ar nepabeigtu būvi. To bija domāts izveidot kā pilsētas nespējnieku namu. Būvi pabeidza, piemērojot to slimnīcas vajadzībām. 1937. gadā ēkai tika uzcelta piebūve. Līdz tam ap slimnīcu bija izveidojies ēku komplekss, kas iekļāva apsauļošanās paviljonu tuberkulozes slimniekiem, saimniecības ēku ar kūtiņu, malkas šķūni, mirušo uzglabāšanai nepieciešamo ēku. Otrā pasaules kara gados slimnīca darbojās nemainīgi, tomēr trūka materiālu un medikamentu, ārstēti tika arī kaujās ievainotie.
Pēckara gados slimnīca atkopjas, tajā pieņem papildu personālu. 1950. gadā apvieno slimnīcu ar ambulanci, tās gan atrodas atsevišķās ēkās. 1950. gados tika veiktas administratīvi teritoriālās reformas, iepriekšējā periodā izveidotie Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu rajoni pievienoti Madonas rajonam. 1959. gadā reorganizēja veselības aprūpes sistēmu, un Madonas rajona slimnīcas galvenais ārsts kļuva par Madonas rajona galveno ārstu. Turpmākos apmēram 40 gadus veselības aprūpes iestādes visā rajonā bija Madonas rajona slimnīcas pakļautībā līdz 1992. gadam.
1960. gados sākās paplašināšanās – slimnīca pārcēlās uz jaunuzcelto ēku Rūpniecības ielā, kur atrodas vēl tagad. Vecā ēka Skolas ielā pārbūvēta Madonas ambulances vajadzībām. Jaunas telpas tika piešķirtas Lubānas slimnīcai, Ērgļu slimnīcai uzcelts ķirurģiskais korpuss, Ļaudonas slimnīca pārcēlās uz jaunu ēku ciemata centrā, Cesvaines slimnīca ar ambulanci tobrīd darbojās trijās ēkās, tāpat Varakļānu slimnīca. Slēdza mazākās slimnīcas, pārveidojot tās par ambulancēm vai feldšeru punktiem, kā Saikavas, Barkavas, Liezēres. Rajona vadība centās mazākajās veselības aprūpes iestādēs veikt kaut minimālus uzlabojumus, panākt, lai tiktu ievērotas higiēnas prasības – pieejams dzeramais ūdens u. c. Tāpat mēģināja panākt, lai vietējās saimniecības piešķirtu mediķiem dzīvesvietu, transporta līdzekli, kaut mopēda vai velosipēda veidā, ievilktu visos feldšerpunktos elektrību, telefona līnijas.
Speciālisti no rajona slimnīcas izbrauca pārbaudēs uz apkārtējām slimnīcām, sniedza konsultācijas pēc nepieciešamības.
Veidojot izstādi, tika pierakstītas intervijas un atmiņu stāsti par Madonas un apkārtējām bijušā Madonas rajona slimnīcām. Stāstos darbinieki uzsvēra dokumentācijas un aizpildāmo atskaišu formu daudzumu. Gada beigās par katru slimnīcas darbības jomu, slimībām un pacientiem bija jāapkopo neskaitāmi daudz statistisko datu, tāpēc bija tradīcija Jaunā gada sagaidīšanas svētkus atzīmēt janvārī pēc visu atskaišu nodošanas. Atskaites regulāri iesniedza arī rajona centrālās slimnīcas medicīnas statistiķiem datu apkopošanai par visu rajonu.
Ārpus darba laika mediķi iesaistās dažādās kopīgās aktivitātēs. No 1966. gada tika atzīmēta Medicīnas darbinieku diena, ik gadu citā vietā. 1973. gadā sāka rīkot konkursu „Labākā medicīnas māsa", kas izveidojās par plašāku pasākumu „Labākais savā profesijā", kur medicīnas personālam kompetentas žūrijas klātbūtnē bija jārāda savas prasmes. Madonas rajona mediķi piedalījās arī sporta aktivitātēs, atzīmēja kopējas jubilejas un devās kolektīvās ekskursijās. Sākoties pārmaiņu gadiem, 1980. gadu beigās mediķi iesaistījās arī Tautas frontes aktivitātēs.
1990. gados veselības aprūpes sistēmā, tāpat kā pārējās jomās, notika lielas pārmaiņas, kas skāra arī Madonas rajona medicīnas iestādes. 1992. gadā visas slimnīcas tika nodotas vietējām pašvaldībām. Tās nespēja uzturēt slimnīcas, tāpēc vairākas no apkārtējām slimnīcām pamazām tika slēgtas vai kļuva par dienas stacionāriem. Madonas slimnīca no iestādes pārtapa par uzņēmumu. Tomēr ar iedzīvotāju, rajona padomes, slimnīcas celtniecības fonda un citu atbalstītāju pūlēm visā pārmaiņu laikā notika Madonas slimnīcas jauno korpusu būvniecība, kas ilga 10 gadu, skaitot no pamatakmens ielikšanas brīža.
Slimnīca turpina attīstīties un iet līdzi laikam – iegādājas jaunas iekārtas, ievieš jaunas tehnoloģijas, veic nepieciešamās pārbūves un piesaista jaunus speciālistus.
Lai pirmie 90 ir tikai sākums turpmākai attīstībai!
18.12.2020.