Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no 28. decembra pārgājis uz darbu ārkārtas situācijas režīmā, lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās. Šāds režīms varētu saglabāties vēl visu janvāri, vērtēja NMPD vadītāja Liene Cipule.
Šādu lēmumu pieņēmusi NMPD Ārkārtas vadības grupa, jo, sabiedrībā pieaugot gripas, "Covid-19" un citu augšējo elpceļu saslimšanām, pieaudzis uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits situācijās, kuras nav neatliekamas.
Kā informēja NMPD komunikācijas nodaļa, gada nogalē ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņēmuši vairāk nekā 2000 zvanu, no kuriem 300-400 bijuši saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tas radījis augstu risku iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.
30. decembra LTV raidījumā "Rīta Panorāma" dienesta vadītāja atklāja, ka šobrīd ik dienu prombūtnē esot aptuveni ceturtā daļa NMPD darbinieku. Šogad esot ticis sasniegts rekords mediķu slimošanas apjoma ziņā, L. Cipules vērtējumā daļa šo slimošanu bijušas saistītas ar mediķu pārslodzi. Turklāt NMPD jau ikdienā trūkstot ap 250 darbinieku.
NMPD direktore Liene Cipule uzsvēra: "Dienesta pienākums ir darīt visu, lai pacienti, kuru dzīvības ir jāglābj nekavējoties, mediķu palīdzību saņemtu pēc iespējas ātrāk. Šajās situācijās pacientiem nav nevienas citas alternatīvas, kā tikai dienesta mediķu brigāde. Tās patiešām ir sekundes, kuru laikā mums jāpieņem zvans, un minūtes, kuru laikā mums jāspēj ierasties, citādi cilvēks ies bojā – smagas traumas, spēcīga asiņošana, bezsamaņa, elpošanas apstāšanās, infarkts un citas dzīvību apdraudošas situācijas. ".
Ko nozīmē ārkārtas režīms?
Saskaņā ar NMPD skaidrojumu, ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem.
Zemākas prioritātes situācijas bieži vien ir saistītas ar tādām situācijām, kā, piemēram, saaukstēšanās un elpceļu vīrusu saslimšana, hroniski paaugstināts asinsspiediens, roku un kāju traumas, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei, u. c.
Komunikācijas nodaļa atgādināja – ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padoms vai palīdzība sasirgušajam bija jāsaņem ambulatori, var tikt arī izrakstīts rēķins par maksas pakalpojumu ir 74,35 eiro.
"Mēs aicinām neignorēt savu saslimšanu vai pēkšņi radušos veselības problēmu, bet tieši otrādi – vienmēr pēc iespējas ātri sazināties ar sava ārsta praksi pa telefonu, bet vieglāku traumu gadījumos ar tuvinieku vai kaimiņu palīdzību doties uz tuvāko ārstniecības iestādi. Pirmajam zvanam daudz retāk vajadzētu būt uz ārkārtas dienestu. Tā parūpēsieties par savu veselību un dosiet iespēju dienesta mediķiem laikus paspēt pie cilvēkiem, kuru dzīvībai draud briesmas," aicinot uz aktīvu rīcību un rūpēm par savu un līdzcilvēku veselību, vēstīja NMPD direktore Liene Cipule.
Citas iespējas saņemt palīdzību
Lai pacienti un cietušie saņemtu savlaicīgu palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, NMPD atkārtoti aicina iedzīvotājus nenoslogot ārkārtas tālruņa līniju saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, bet primāri sazināties ar savu ģimenes ārstu.
Informāciju par visām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var atrast Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā sadaļā "Kur saņemt medicīnisko palīdzību" (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu) vai darbdienās zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.
Ārpus ģimenes ārsta darba laika iespējams:
* zvanīt uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001;
* vērsties pie dežūrārsta (gadījumos, kad apmeklēt ģimenes ārstu nav iespējams jeb ārpus ģimenes ārstu darba laika; dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir piereģistrēts. Saskaņā ar NVD sniegto informāciju, tuvākais dežūrārsts bērniem un pieaugušajiem ir Jēkabpils reģionālajā slimnīcā);
* vērsties feldšerpunktā (sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros; Madonas reģionā feldšerpunkti atrodas Bērzaunes, Degumnieku, Jumurdas, Sausnējas, Vestienas, Murmastienes, Stirnienes pagastā);
* doties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu (sniedz palīdzību, kas pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci).
3.01.2023.