Ar 1. augustu ir paplašinājusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta darbības teritorija, un līdztekus jau dienesta darbības teritorijā esošajiem līdzšinējiem Rīgas, Tukuma, Valmieras un Valkas rajonam ir pievienojies arī Madonas, Cēsu un Balvu rajons.
1. septembrī šo sarakstu papildinās arī Daugavpils, Gulbenes, Kuldīgas un Talsu rajons, kas kopumā dienestam ļaus nodrošināt 69% no visiem NMP izsaukumiem Latvijā.
Teorētiski pakalpojumam jāuzlabojas
„Stars" jau informēja, ka NMP dienesta pamatstruktūru veidos vadības centrs un pieci reģionālie centri – Rīgas reģionā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Reģionālie centri tiks veidoti, ņemot vērā reģiona specifiku, un katram no tiem tiks deleģētas noteiktas funkcijas un atbildība. NMP dienesta reģionālie centri atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu sava reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu u. c. Nozīmīga reģiona centra funkcija nākotnē būs arī centralizēta iedzīvotāju izsaukumu pieņemšana un brigāžu vadība visā reģiona teritorijā, ko ļaus īstenot plānotā moderno tehnoloģiju un informācijas sistēmu ieviešana ātrās palīdzības ikdienas darbā.
Līdz ar brigāžu vadības pārņemšanu reģiona līmenī izzudīs līdzšinējās brigāžu ierobežojošās rajonu robežas. Tādējādi varēs pastāvīgi nodrošināt principu, ka uz izsaukuma vietu dodas tuvākā brigāde, līdz ar to ātrāk nonākot palīdzības sniegšanas vietā. Turklāt pacients tiks nogādāts viņa saslimšanai vai stāvoklim atbilstošākajā tuvākajā slimnīcā, kur palīdzību var sniegt nekavējoties. Jāpiezīmē, ka visas brigādes pamatā paliks savās līdzšinējās vietās. Papildus tiek vērtēta nepieciešamība izveidot jaunus brigāžu atrašanās punktus, lai brigādes pietuvinātu iedzīvotājiem.
Vienlaicīgi ar uzsākto pašvaldību ātro palīdzību apvienošanos vienotā valsts dienestā plānoti arī citi pasākumi, lai būtiski uzlabotu neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valsts teritorijā, tai skaitā ieviest valstī vienotus NMP mediķu apmācības un kvalifikācijas standartus un programmas, pakāpeniski atjaunot operatīvo transportlīdzekļu fondu visā Latvijā, pārskatīt esošo NMP brigāžu izvietojumu un plānot jaunu punktu izveidi, labiekārtot NMP punktus, ieviest valstī vienotu tiešo bezmaksas 3 ciparu tālruņa numuru ātrās palīdzības izsaukšanai u. c. Uzsāktās pārmaiņas nodrošinās iedzīvotājiem visā valstī vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību neatkarīgi no vietas, kur dzīvo vai atrodas pacients.
Bet kā būs praksē?
Pašreizējā pārejas periodā NMP dienesta pārņemtajās teritorijās izsaukumu pieņemšanas vietas un telefona numuri paliek līdzšinējie. Madonas rajona teritorijā darbosies četras NMP iestādes. Trijās no tām – Ērgļos, Lubānā un
Varakļānos – dispečeru nebūs, bet Madonā dispečers strādās. Kopumā Madonas rajona teritoriju apkalpos piecas NMP dienesta brigādes (divas Madonā, bet pa vienai Ērgļos, Lubānā un Varakļānos).
– Šobrīd visas brigādes regulē Valmiera, taču NMP iestāde ar dispečeru joprojām atrodas Madonas slimnīcā. Dienests bija iecerējis no slimnīcas uzņemšanas nodaļas pārcelties uz citu vietu Madonā, taču tajā vēl nav uzsākts remonts, līdz ar to „ātrie" joprojām atrodas Madonas slimnīcā, tiesa, ne vairs slimnīcas pakļautībā. Tas, ka NMP brigādes neatrodas slimnīcā, nav nekas neparasts. Daudzās pilsētās ir šāda situācija, taču mēs šobrīd, kad slimnīcas apgrozījums krītas, par spīti telpu šaurībai būtu ieinteresēti NMP paturēt savās telpās, jo tie vismaz ir papildu ieņēmumi no telpu iznomāšanas, – pašreizējos apstākļus skaidroja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka situācija, ka slimnīca pati vairs neatbild par NMP brigādēm, var izrādīties slimnīcai nelabvēlīga.
– Mēs nezinām, kāds NMP brigāžu darbiniekiem ir dots uzstādījums. Vai viņi pacientu vedīs uz tuvāko medicīnas iestādi? Iespējams, ka nākotnē daudz lielāks uzsvars tiks likts uz pacientu novirzīšanu uz reģionālajām slimnīcām, mūsu gadījumā – Valmieru, kas mūsu slimnīcas stāvokli padarīs vēl smagāku, – norādīja Bruno Kokars.
Dažkārt ātrās palīdzības mašīnas tika izmantotas arī, lai atsevišķos gadījumos no Rīgas atvestu speciālistus vai transportētu pacientus. Šobrīd arī šie gadījumi būs jārisina citādāk.
Gan Bruno Kokaram, gan citiem madoniešiem, kas cieši saistīti ar medicīnas jomu, ir arī bažas, vai gadījumā, ja nāksies mainīt Madonas slimnīcas profilu, NMP brigādes spēs ātri un operatīvi nogādāt pacientus līdz reģionālajām vai Rīgas slimnīcām. Bieži vien to, vai cilvēks izdzīvos, izšķir minūtes, pat sekundes, taču šajā gadījumā ir runa par 100 un pat vairāk kilometru garu ceļa posmu, ko līdz slimnīcai vajadzēs mērot ātrās palīdzības brigādei. Zinot to, kāds ir apdzīvotības blīvums laukos un infrastruktūra, it īpaši ceļi, māc pamatotas bažas, vai tikai uz NMP darba modernizācijas rēķina darba kvalitāti izdosies uzlabot.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto