Šā gada pavasarī Veselības ministrija (VM) nāca klajā ar ierosinājumu stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.
Ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredzēja, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm. Otrā līmeņa slimnīcās (šajā kategorijā ierindota arī SIA „Madonas slimnīca") tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos – terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā. Trešā līmeņa slimnīcās jeb reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildu profili. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildu profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi. Ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
Vienlaikus, lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus, medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, reforma paredz vērtēt iespējas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņu slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās ceturtā un trešā līmeņa slimnīcas veidos vienotu sadarbības modeli ar pirmā un otrā līmeņa slimnīcām, kā arī Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
VM savā ziņojumā par minēto reformu norāda, ka tās uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.
VM piedāvātajā sadarbības teritorijā, kas attieksies uz SIA „Madonas slimnīca", kā sadarbības teritorijas centrs jeb augstāka līmeņa veselības aprūpes iestāde ir iezīmēta SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca", ar kuru sadarbosies zemāka līmeņa slimnīcas – SIA „Madonas slimnīca", SIA „Aizkraukles slimnīca" un SIA „Līvānu slimnīca".
„Mākslīga sadarbība nav nepieciešama"
Pagājušajā nedēļā, 19. oktobrī, norisinājās Madonas novada un Jēkabpils pilsētas pašvaldību un slimnīcu pārstāvju tikšanās, lai apspriestu aktuālākos veselības nozares jautājumus, tostarp diskutētu par sadarbības iespējām un formām starp Madonas novada un Jēkabpils pilsētas pašvaldībām un slimnīcām.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka tikšanās notikusi pēc viņa iniciatīvas, jo šobrīd veselības aprūpes sistēmā notiek būtiskas reformas un ir izstrādāts slimnīcu sadarbības teritoriju kartējums, kurā iekļautas abas veselības aprūpes iestādes.
– Dažādu pašvaldību un slimnīcu rīcība saistībā ar VM piedāvāto kartējumu ir dažāda. Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs sadarbības slimnīcu jautājumu, patlaban ir izstrādes procesā, taču no to uzmetuma redzam, ka tiek piedāvātas trīs iespējamās sadarbības formas. Pirmā – visām slimnīcām veidot kopīgu uzņēmumu. Otrā – veidot kopīgu uzņēmumu un meitas uzņēmumus. Un, visbeidzot, trešā – slēgt savstarpēju sadarbības līgumu, kurā tiktu noteikts, kādā formā slimnīcas sadarbojas. Zinot, ka mūsu slimnīcas ir iezīmētas vienā sadarbības teritorijā, iniciēju kopīgu tikšanos ar Jēkabpils pašvaldības un slimnīcas vadību, lai noskaidrotu, kāds ir mūsu savstarpējais noskaņojums attiecībā uz VM piedāvājumu. Mans personīgais, kā arī SIA „Madonas slimnīca" vadības viedoklis ir, ka veidot mākslīgu sadarbību nav nepieciešams. Slimnīca pati spēj pietiekamā apjomā un kvalitātē nodrošināt veselības aprūpi, līdz ar to nav nepieciešami uzspiesti sadarbības mehānismi. No kopīgās sarunas sapratu, ka līdzīga pozīcija šajā jautājumā ir arī Jēkabpils pusei. Netiek izskatīta iespēja par kopīga uzņēmuma veidošanu, un, ja tas būs iespējams, centīsimies iztikt bez kopīga līguma, mutiski vienojoties, ka līdzšinējo sadarbību turpinām arī nākotnē. Atsevišķās jomās abas slimnīcas sadarbojas jau šobrīd, taču ne jautājumos, kas skar kvotas vai finansējuma pārdali slimnīcām, – norādīja Agris Lungevičs, paužot cerību, ka arī turpmāk izdosies iztikt bez juridiski saistošas sadarbības formas.
Līdzīgs viedoklis ir arī SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājam Artim Stuburam, kas neslēpa, ka neviena no iesaistītajām pusēm lielu entuziasmu par VM piedāvājumu neizrāda.
– Nav īsti skaidrs, ko ministrija ar šo kartējumu vēlas panākt. Cita iemesla, ja neskaita iespēju tikt pie ES finansējuma, šai sadarbībai nav, jo vēsturiski Vidzemes teritorijā ietilpstošajai Madonas slimnīcai nozīmīgas saites ar Jēkabpili vai kādu citu salīdzinoši tuvāk esošu reģionālo slimnīcu nav izveidojušās. Kaut arī tai nav šāda statusa, Madonas slimnīcu pašu varētu dēvēt par reģionālo slimnīcu, jo tās pacienti gan stacionāri, gan ambulatori pārstāv ļoti plašu Latvijas teritoriju. Ja pakalpojumu nevar saņemt Madonas slimnīcā, pacienti parasti dodas uz Rīgu, nevis kādu citu reģionālo slimnīcu. Ministrijas vēlme šo pacientu plūsmu kaut kā grozīt ar reģionālas sadarbības palīdzību, mūsuprāt, ir mākslīga pieeja. Pacientu plūsmu nosaka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas vadās pēc sava plāna, pašu pacientu izvēle izmantot vienas vai otras slimnīcas pakalpojumus, kā arī ģimenes ārstu nosūtījumi. Šie ir trīs pamatveidi, kas veido pacientu plūsmu, un es nesaskatu, kā to mākslīgi varētu pagriezt citā virzienā, – savu viedokli pauda Artis Stuburs.
Burkāns, ko piedāvāt slimnīcām
Kā motivējošs faktors slimnīcām tomēr raudzīties uz ciešāku sadarbību šobrīd kalpo iespēja saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Septiņu gadu laikā Eiropas Savienības atbalsts veselības nozarei būs teju 300 miljoni eiro, un no tiem ievērojamākā daļa – 190 miljoni eiro – tiks izmantota ārstniecības iestāžu infrastruktūras nodrošināšanai un uzlabošanai. Lielākā daļa finansējuma paliek Rīgas lielajās slimnīcās un reģionālajās veselības aprūpes iestādēs. Savukārt lokālās slimnīcas varēs pacīnīties par aptuveni 16 miljoniem eiro.
Uz daļu no šī finansējuma (vairāk nekā miljonu eiro) pretendē arī SIA „Madonas slimnīca", kur plānoti vairāki remonti (bērnu nodaļas, ambulatorās nodaļas, tai skaitā izveidojot kabinetus kardiologam un onkologam, kā arī jaunas operāciju zāles izbūve).
– Šo burkānu pašlaik piedāvā, taču tas noteikti nav tā vērts, lai mēs pakļautu riskam slimnīcas ilgtermiņa attīstību un pakalpojuma nodrošināšanu. Vienlaikus iespēju piesaistīt šos līdzekļus mēs nevaram ignorēt. Tā ir iespēja investēt slimnīcā, gan veicot remontus, gan iegādājoties aprīkojumu. Tiesa, šobrīd nav skaidrības par pieejamā finansējuma apjomiem un sadales nosacījumiem. Kaut kāds finansējuma apjoms būs pieejams arī Madonas slimnīcai, neatkarīgi no sadarbības modeļiem, bet, cik liels tas būs, nav zināms, – minēja Agris Lungevičs.
Vaicāts, vai nav bažu, ka VM, lai nepakļāvīgās pašvaldības un to slimnīcas motivētu uz ciešākām sadarbības saitēm, var darbā laist arī pātagu, piemēram, samazinot valsts finansētā pakalpojuma apjomu kādā no slimnīcas profiliem, domes priekšsēdētājs neizslēdza, ka šāda metode var tikt piemērota, jo „kurš maksā, tas pasūta mūziku", taču šādu iespēju vērtēja kā maz ticamu, jo pašvaldībai līdz šim ir bijis labs dialogs ar ministriju, tostarp arī nozares ministri Andu Čakšu.
Arī Artis Stuburs noraidīja iespēju, ka VM ar represīvu pieeju varētu censties slimnīcas piespiest sadarboties, vēl jo vairāk situācijā, kad, izņemot SIA „Vidzemes slimnīca", kam ir iezīmēta sadarbības teritorija ar piecām citām tuvāk esošajām lokālajām slimnīcām, citu reģionu slimnīcas – gan reģionālās, gan lokālās – nav pārāk ieinteresētas ciešākās sadarbības saitēs.
– Rīgas lielajām slimnīcām, kā arī reģionālajām slimnīcām jau tagad ir iezīmēts liels apjoms no ES šajā budžeta plānošanas periodā pieejamā finansējuma, un vairākās no tām projekti jau tiek īstenoti, līdz ar to fondu finansējuma piesaiste tām šobrīd nav aktuāls jautājums, – skaidroja Artis Stuburs.
27.10.2017.