Valdība otrdien nolēma mainīt traumpunktu finansēšanas kārtību, nosakot, ka fiksēto mēneša samaksu traumpunkta darbības nodrošināšanai piešķirs atbilstoši pacientu skaitam. Ar nākamo gadu traumpunktos, kurus gadā apmeklē līdz 3499 pacientiem, valsts apmaksās 3,25 ārstu slodzes, un līdz ar to dežurēs viens speciālists, bet traumpunktos ar apmeklējumu virs 3500 pacientiem valsts apmaksās 6,5 slodzes, un līdz ar to tajos varēs dežurēt divi speciālisti.
Tāpat ar nākamo gadu traumpunktu darbību pielāgos pacientu plūsmai – tie strādās darbdienās vakaros un naktī – no pulksten 18 līdz 8 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī. VM skaidro, ka, analizējot šā gada traumpunktu darbību, konstatēts, ka dienas laikā, kad ir pieejama palīdzība pie ģimenes ārstiem un dienas stacionārā, traumpunkta darbība nav lietderīga, savukārt darbdienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās tie pacientiem vajadzīgi vairāk.
Veselības ministrija uzskata, ka izmaiņas traumpunktu darba laikā nemazinās iespēju saņemt palīdzību, jo arī turpmāk cilvēki varēs vērsties tajās pašās ārstniecības iestādēs.
Iebilst pret izmaiņām
Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne uzskata, ka, ja stāsies spēkā valdības otrdien atbalstītās izmaiņas traumpunktu finansēšanas kārtībā un darba laikā, reģionu traumpunktos valsts apmaksāta neatliekamā medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem nebūs pieejama un gandrīz visā Latvijas teritorijā tas kļūs par maksas pakalpojumu.
Viņa uzskata, ka, stājoties spēkā grozījumiem „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", būtiskas izmaiņas tas nozīmē lauku reģionu iedzīvotājiem, kuros nav daudzprofilu slimnīcu, kas īsā laikā slimnīcu uzņemšanas nodaļā varētu sniegt valsts apmaksātu neatliekamo palīdzību. Diemžēl, arī nakts stundās, kad tiks apmaksāti tikai viena speciālista pakalpojumi, palīdzība nevarēs būt pilnvērtīga.
Traumpunkti vairs nevarēs sniegt bezmaksas pakalpojumus, un konkrēti tas skars Aizkraukles, Bauskas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Priekules, Rīgas rajona, Saulkrastu, Saldus, Smiltenes, Talsu un to apkaimes iedzīvotājus.
Neatliekamās palīdzības vajadzības gadījumā pacientam vai nu pašam jāmēro ceļš uz daudzprofilu slimnīcu, kas var sniegt valsts apmaksātu neatliekamo palīdzību, vai jāsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Līdz ar to jārēķinās ar tūlītējiem izdevumiem mājupceļam pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas.
Medicīnas iestāžu statistika liecina, ka traumas un citas pēkšņas saslimšanas, kad nepieciešama tieši traumpunktos sniegtā palīdzība, notiek pārsvarā dienas laikā, kad cilvēks ir aktīvs. Šie grozījumi apliecina, ka netiek realizēts valdības deklarācijā solītais: pārorientēt veselības aprūpes sistēmu prioritāri uz pacientu interesēm, nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā. Vēl skarbāk tas disonē ar Latvijas Republikas Satversmi, kas nosaka, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsaņem bez maksas.
Madonu izmaiņas neskars
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars atzina, ka Madonas slimnīcu konkrētie grozījumi neskars, jo tai traumpunkta nav. Bijušas bažas, ka varētu noņemt finansējumu uzņemšanas nodaļai, taču pagaidām ir paziņots, ka šī summa pie līguma slēgšanas uz nākamā gada sešiem mēnešiem palikšot tāda pati kā pērn. Tiesa, kamēr līgums netiks noslēgts, Bruno Kokars atzīst, ka īpaši ticēt ministrijas ierēdņu paustajam negrasās, jo informācija par Veselības ministrijas plāniem un rīcību mainās nepārtraukti.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS