Līdzīgi kā šogad, arī 2010. gadā veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu apjoms būs krietni vien apgriezts. SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars pēc pagājušajā nedēļā notikušās tikšanās ar Veselības ministrijas (VM) ierēdņiem pastāstīja, ka nākamgad medicīnas nozare kopumā saņems par 50 miljoniem mazāk nekā šogad.
Par spīti samazinājumam viņš, kā arī daudzu citu slimnīcu vadītāji uzskata, ka nākamais gads tomēr būs labāks par šo, jo vismaz tiek solīta stabilitāte.
– Šogad vairākas reizes mums tika paziņots par vienu finansējumu, bet pēc pāris mēnešiem šos skaitļus jau nomainīja citi. Šis gads ir bijis pārpilns ar lielām neskaidrībām un pārmaiņām, kurām arī mums nācās pielāgoties. Janvārī un februārī slimnīca saņēma gandrīz Ls 140 000, bet jau nākamajos mēnešos līdz pat oktobrim mēs stacionāra pakalpojumu sniegšanai saņēmām vien Ls 46 000. Lēciens bija milzīgs, jo samazinājums bija par 60%, kas mums radīja ļoti daudz problēmu, jo tolaik slimnīcā vēl strādāja vairāk nekā 300 darbinieku. Bijām spiesti samazināt darbinieku skaitu un atalgojumu. Par laimi, šobrīd, uz gada beigām, finansējums atkal ir nostabilizējies un ir pieņemts lēmums arī par stacionāra pakalpojumu cenrāža samazināšanu. Ar jauno gadu stacionāra pacientiem par gultasvietu būs jāmaksā Ls 9,50 līdzšinējo Ls 12 vietā, bet ambulatorajiem pacientiem – Ls 3 līdzšinējo Ls 5 vietā. Ceru, ka šie Ministru kabineta noteikumi, kas gan vēl ir jāpieņem, atvieglos dzīvi pacientiem un arī slimnīcā pacientu plūsma būs lielāka. Ar 1. decembri slimnīcā esam atvēruši arī 139 gultasvietas, vasarā vienu brīdi mums bija tikai nepilnas 60, – piesardzīgi pozitīvs skatījums uz nākamo gadu ir Bruno Kokaram.
Šā gada vidū Madonas slimnīcai nācās samazināt štatus, taču šobrīd, kad sācies gripas un citu slimību uzliesmojums, ir vērojams pretējs process. Daži darbinieki tiek pieņemti atpakaļ darbā, jo pacientu kļuvis vairāk un arī kāds no ārstiem mēdz krist par upuri slimībai.
Vaicāts, vai sarunās ar VM ierēdņiem ir aktualizējies jautājums par to, vai tik krasa medicīnas maksas pakalpojumu cenu celšana, kāda notika gada sākumā, ierēdņu skatījumā tiek uztverta kā kļūda, Bruno Kokars atzina, ka tiešā tekstā neviens to neesot bijis gatavs atzīt, skanot vien aizbildinājumi, ka šobrīd analizēta pacientu maksātspēja un secināts, ka tā ir zema. To, kādu iespaidu šie pasākumi dažu mēnešu laikā atstāja uz pašu pacientu veselību un slimnīcu darbību kopumā, acīmredzot neviens neanalizēs.
Par spīti stabilitātei, ko Madonas slimnīcai sola nākamais gads, visiem labi zināmie Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras kritēriji par 7000 stacionāra pacientiem un 400 dzemdībām joprojām paliek spēkā un, pēc Bruno Kokara teiktā, joprojām šogad nav izpildāmi, jo pārāk daudz ir bijis dažādu svārstību saistībā ar slimnīcas finansējumu. Kaut arī VM 2010. gadā ir solījusi slimnīcu statusu nepārskatīt un arī slimnīcu finansēšanas noteikumos nav teikts, kas notiek tad, ja kāda no slimnīcām šos kritērijus neizpilda, situācija nav īpaši patīkama. Šis apstāklis arī Madonas slimnīcas vārdam liek izskanēt publiskajās diskusijās par dažādām topošajām slimnīcu apvienībām un privāto slimnīcu izveidošanos. Bruno Kokars neslēpj, ka uzņēmumi, kas līdzīgi kā Aizkraukles slimnīcas gadījumā ir ieinteresēti privātu medicīnas pakalpojumu sniegšanā, ir centušies uzsākt sarunas arī ar Madonas slimnīcu, taču viņš sarunās par to nav ielaidies, jo nesaskata šādu nepieciešamību. Daudz reālāks tomēr šķiet apvienības izveides variants.
– Šābrīža situācija daļēji mūs spiež uz apvienības veidošanu, taču patlaban tas tikai tiek izskatīts kā iespējamais variants. Ministrijas arguments ir, lai būtu viena juridiskā persona, ar ko kārtot jautājumus, tas ļautu ietaupīt uz aparatūras iegādi, racionālāk varētu izmantot arī darbaspēku un iekārtas. Kā iespējamais variants tiek uzlūkota Cēsu slimnīca, taču pagaidām mums ar to tā īsti nav sadarbības veidu. Vēlamies šo slimnīcu apmeklēt un painteresēties, kādus pacientus no turienes mēs varētu ataicināt pie sevis un otrādāk. Jāapzina tas, kas mums ir un viņiem nav. Ir skaidrs, ka iekārtu mūsu slimnīcā ir vairāk. Apvienības, ja tā tiks veidota, juridiskais statuss nebūs SIA, bet pilnsabiedrība. Pretējā gadījumā mēs riskējam ar to, ka visa vadība var nonākt vienas slimnīcas rokās.
Apvienības izveide būtu izdevīga arī tādēļ, ka slimnīcas saņemtu Eiropas līdzekļus infrastruktūras attīstībai, kā arī dažādus papildu bonusus. Taču vēlos atgādināt, ka apvienības izveidošana tiek uzlūkota tikai kā iespējamais variants, jo arī ministrijas ierēdņi ir teikuši, ka slimnīcām pašām situācija ir jāizvērtē, un, ja pakalpojumu sniegšana ir rentabla un esošā finansējuma robežās īstenojama, tad problēmu nav, –
informēja Bruno Kokars.
Autors: EGILS KAAKEVIČS