Šogad aktualizējās runas par slimnīcu noslodzes izvērtējumu valsts mērogā un pastāvēja bažas, ka tas varētu ieviest kādas izmaiņas slimnīcu darba ikdienā, sniegtajos pakalpojumos. Pagājušajā gadā tika aizsākta slimnīcu līmeņu reforma, kuras mērķis ir nonākt pie efektīvākas cilvēkresursu izmantošanas un pakalpojumu kvalitātes celšanas. Par galveno argumentu kalpoja Veselības inspekcijas slimnīcu pārbaudēs secinātais – ka pastāv krasas atšķirības dažādu pakalpojumu pieprasījumā gan viena slimnīcu līmeņa apmēros, gan vairāku līmeņu kontekstā.
Bija plānots līdz šā gada 1. oktobrim pieņemt lēmumu par slimnīcu līmeņu maiņu pēc tam, kad Veselības ministrija (VM) būtu veikusi diskusijas ar noteiktām slimnīcām un iesaistītajām pašvaldībām. Tostarp SIA „Madonas slimnīca" un Madonas novada pašvaldības pārstāvji vasaras beigās tikās sarunās ar VM, lai uzzinātu par Madonas slimnīcas tuvāko nākotni.
Ietekmē demogrāfiskā situācija
Pretēji iepriekš publiskajā telpā izskanējušajai informācijai, secinājumi par Madonas slimnīcas darbu bijuši pozitīvi, tā atzina SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs. Vislielākās bažas bijušas par jaundzimušo skaitu gadā, kas joprojām nesasniedz noteikto skaitu gadā, – vai tas neietekmēs turpmāko dzemdību nodaļas darbu.
– Bijām gatavi, ka nu tikai būs. Bet pat punktā par dzemdībām mūs tīri labi uzlielīja; kadri mums esot, lai tikai strādājot. Nebija neviena vārda, ka kādu jomu mums grasītos aizvērt. Sarunās palika pie tā, ka turpinām strādāt, – pārrunu laikā dzirdētajā dalās valdes locekle Astrīda Svilāne.
Lai gan visā valstī arvien pasliktinās demogrāfiskā situācija, formāli joprojām tiek prasīts pieņemt 500 dzemdību gadā. Artis Stuburs pauž: – Esam starp tiem, kur iedzīvotāju skaits samazinās visvairāk, jo mazāk dzimst bērnu, jaunieši emigrē, vecie cilvēki paliek arvien vecāki. Kopumā mirstība krietni pārsniedz dzimstību, un šāda tendence ilgst gandrīz jau 30 gadu. Arī lielajās, tā saucamajās reģionālajās, slimnīcās, piemēram, kaimiņos Jēkabpilī un Rēzeknē, dzemdību skaits ir uz robežas, tuvu šim skaitam 500. Tikmēr mūsu līmeņa Jūrmalas slimnīca ir līdere aiz Dzemdību nama, – tur dzemdību skaits tuvojas 2000 dzemdībām gadā. Tas ir viņu brends, kurā specializējas.
Madonas slimnīcā dzemdību skaits gadā vidēji ir virs 300, pērn bijušas 320 dzemdības, šogad skaits, iespējams, kopsummā būs vēl nedaudz mazāks – pavasarī nācies uz laiku dzemdību nodaļu slēgt atklātas saslimšanas ar „Covid-19" dēļ. Madonas reģiona jaunās ģimenes vien šādu skaitu nespētu nodrošināt, atzina Madonas slimnīcas valdes pārstāvji, bet brauc māmiņas gan no tuvākas apkaimes, gan, ja ir kāda saikne ar Madonu, arī no tālākas, pat no Rīgas, Liepājas un tamlīdzīgi. Diemžēl Madonā nav lielu augstākās izglītības iestāžu vai ražošanas uzņēmumu, kas spētu piesaistīt būtisku jauno ģimeņu pieplūdumu.
– Ne jau tikai slimnīca pati kā tāda noteic kopējo klimatu, galu galā, ja apkārtnē nav pārāk daudz jaunu cilvēku, jo viņiem nav, ko te darīt, ja viņi šeit nedzīvo, – pārsvarā māmiņas brauc dzemdēt tur, kur patiešām dzīvo. Mums ir ļoti labi attīstīta sporta infrastruktūra, bet ne jau visi jaunieši, kas šeit brauc sportot, te arī dzīvo. Atbrauc, saņem pakalpojumu, piedalās sacensībās, treniņos un brauc prom. Vajag daudz jaunu cilvēku, kas dzīvo uz vietas, tad būtu citādāk, – vērtē Astrīda Svilāne.
Par pašu dzemdību nodaļu, tās telpām, nodrošinājumu un personālu pārsvarā dzirdētas pozitīvas atsauksmes, protams, kā ar visu, paretam kādam gadās arī negatīva pieredze. Tomēr pamata problēma joprojām saglabājas demogrāfiskā situācija, jauno ģimeņu piesaiste kopumā.
Virzieni, kuros strādāt
Iesāktas valstiskās reformas viens no iespējamiem scenārijiem esot, ka ārpus Rīgas ar neatliekamo un daudzprofilu medicīnisko palīdzību paliktu vien četras reģionālās slimnīcas – Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rēzeknē. Pārējās, tostarp Madonā, sagaidītu diezgan lielas izmaiņas. Varbūt ne gluži sliktas izmaiņas, bet gan būtu jāveido spēcīgāka sadarbība teritorijās. Madonas slimnīca esot ievietota sadarbības teritorijā ar Jēkabpils slimnīcu. Artis Stuburs gan atkārtoti uzsver, ka vismaz tuvākajā nākotnē Madonas slimnīcai izdosies saglabāt tos pakalpojumus, ko cilvēki te pieraduši saņemt un pēc kā ir pieprasījums.
– Šobrīd visbūtiskākais ir kadru jautājums. Bet, kamēr visu laiku „vicina karogu", ka „mēs jūs klapēsim ciet", mēs nevaram jaunam speciālistam neko piedāvāt. Viņi taču redz, lasa un dzird to pašu. Tā kā šobrīd mums pateikts, ka tomēr esam vajadzīgi, tad, protams, vienkāršāk runāt ar jaunajiem. Šķiet, ka šai valdībai „Covid-19" būs nācis tikai par labu – atkal var nedarīt, jo „Covid-19" taču traucē. Līdz nākamajām vēlēšanām, domāju, viss tā arī paliks, – vērtē Madonas slimnīcas valdes loceklis Andis Audže.
Madonas slimnīca esot atvērta ikvienam jaunam speciālistam jebkurā jomā. Lielisks piemērs ir jaunizveidotais rehabilitācijas dienas stacionārs, kurā ar nākamā gada 1. janvāri būs pieejams valsts apmaksāts pakalpojums – rehabilitācija dienas stacionārā.
Andis Audže norāda: – Kādreiz mums bija viens fizioterapeits, tad vietējie, kas aizgājuši mācīties, atnāca atpakaļ. Tagad, ja salīdzina uz apkārtējā fona, mums ir gana laba situācija šai jomā. Esam nodrošināti ar šiem speciālistiem, un viņiem visiem darba arī pietiek. Tāpat izdevās piesaistīt ergoterapeitu, līdz ar to arī ar ārstu rehabilitologu ir vienkāršāk runāt, jo nu mums ir nodaļa. Ja ir struktūra, var nākt strādāt. Kopumā mūsu lozungs ir tāds, ka darām to, bez kā mūsu iedzīvotāji nevar iztikt. Kas ir vajadzīgs, to mēģinām nodrošināt.
Cits jautājums ir par biežumu; nereti tiek pārmests par rindām, piemēram, pie acu ārsta. – Cilvēki bieži teic: „Man obligāti vajag tikt pie acu ārsta, kāpēc jums tāda nav?" Kad paprasu, cik bieži šo ārstu apmeklē, nereti atbild: „Pirms 10 gadiem biju, tagad vēl 10 gadu neiešu." Tā ir mazo vietu specifika – pie tāda pieprasījuma nevar būt nemitīgs piedāvājums, – uzsver Astrīda Svilāne. Mazo pilsētu specifika esot arī tā, ka ārsts nevar būt ļoti šauras jomas speciālists – kāda joma jāpiemācās klāt.
No pozitīvā jāizceļ – Madonas slimnīca zīmīga ar to, ka veic locītavu operācijas, ko daudzviet citur nepiedāvā. Šo pakalpojumu saņemt brauc vai no visas Latvijas. Tāpat pēdējos gados ir izdevies piesaistīt vairākus jaunus speciālistus, piemēram, traumatologus, ķirurgus, anesteziologu un citus. Izmantojot ES finansējumu un sadarbībā ar pašvaldību, veikts operāciju zāles remonts, tāpat veikti remonti bērnu, ambulatorajā nodaļā, izveidots mākslīgās nieres pakalpojums dienas stacionārā pieciem pacientiem. Iegādātas jaunas iekārtas un vēl divas plānotas nākamgad ES projekta ietvaros. Madonas slimnīcu nekad arī neaizmirst ziedotāji, tostarp viens no lielākajiem atbalstītājiem – P. Avena fonds „Paaudze", no kā katru gadu ir kāds dāvinājums. Rudenī tā bijusi laboratorijas iekārta, iepriekšējos gados dāvinājumi bijuši mātes-bērna aprūpei. Madonas slimnīcas valde noslēgumā vērtē – ja aktīvi strādā un darbojas, tas tikai piesaista uzlabojumus.
27.11.2020.