Agrāk nekā citus gadus Latvijā sākusies gripas sezona, un šobrīd reģistrēti jau vairāk nekā simt slimnieku, no tiem viens slimnīcā miris. Mediķi brīdinājuši, ka šosezon dominējošais gripas vīrusa paveids ir īpaši bīstams vecāka gadagājuma cilvēkiem. Lielākā slimības izplatība gan gaidāma vēl pēc mēneša, un mediķi brīdina, ka iespēja saslimt ar gripu šoziem ir ļoti liela. Līdz šim visvairāk saslimušo reģistrēti Rīgā, tomēr arī pārējās Latvijas pilsētās gripas slimnieku ir daudz.
Vismaz pagaidām Madonas reģions nav to skaitā, kur novērota gripa, nomierina „Madonas slimnīcas" medicīniskā direktore Astrīda Svilāne: – Šobrīd „Madonas slimnīcā" gripas gadījumi vēl nav konstatēti. Ir īstais laiks sākt gatavoties pret saslimšanu ar gripu, jo lielākā vai mazākā mērā gripa, protams, atnāks arī pie mums. Pagaidām saslimšana ar gripu vairāk novērojama Rīgā, taču, cilvēkiem aktīvi pārvietojoties (piemēram, uz publiskiem pasākumiem) vai skolēniem, studentiem dodoties brīvdienās uz mājām, ja kāds no viņiem ir saslimis, vīruss var izplatīties arī pie mums. Kā novērots, gripai arī labāk patīk auksts laiks, ir gan vīrusu paveidi, kas vairāk aktivizējas siltākā laikā. Noteikti varu piekrist, ka vēl var pagūt vakcinēties pret gripu, jo īpaši to aicina darīt vecāka gadagājuma cilvēkus. Vēl jo vairāk, ja cilvēkam ir kādas komplikācijas, gripas laikā tās var kļūt nopietnākas.
Tā kā epidēmija vēl nav sākusies, var pagūt vakcinēties pret gripu, un tas pat būtu ieteicams.
– Vai tā ir vakcīna vai īpaša piesargāšanās gripas laikā, katram jāizlemj pašam, bet šai saslimšanai ir jāgatavojas. Vakcīnas izstrādā jau laiciņu iepriekš, gripas izplatību speciālisti sasaista ar gājputnu migrāciju – tā parasti nāk no austrumiem. Tādējādi to, kurš gripas paveids tas varētu būt, speciālisti noteic jau iepriekš. Cita lieta, ka pa starpu gripas vīruss var mazliet pamainīties, bet tādēļ vakcīna pret gripu attiecīgajā sezonā tiek sakomplektēta tā, lai maksimāli nosegtu pēc iespējas plašāku vīrusu klāstu. Cilvēki gan nereti sūdzas: „Esmu vakcinējies, bet tāpat slimoju." Pirmkārt, nevienai vakcīnai nav 100% garantijas, ka visiem pret saslimšanu izveidosies pilnīga imunitāte. Otrkārt, ir svarīgi, ko šī vakcīna satur. Treškārt, tas ir atkarīgs arī no tā, cik katram organisms ir spēcīgs, kā izstrādā šīs antivielas. Jebkurā gadījumā vakcinēts cilvēks, pat ja saslims ar gripu, to pārcietīs vieglāk, būs mazāk komplikāciju, – vakcinēšanās nozīmi skaidro Astrīda Svilāne.
Lai izvairītos no saslimšanas ar vīrusu slimībām, Astrīda Svilāne atgādina par jau zināmajiem drošības pasākumiem – ievērot personīgo higiēnu, biežāk mazgāt rokas, vēdināt telpas, izvairīties no publisku pasākumu un iestāžu apmeklējuma, jo sevišķi jau gripas epidēmijas laikā.
Ja kāds ir apslimis, jācenšas no viņa turēties vismaz metra attālumā un kontakta laiks pēc iespējas jāsamazina. Neder roku noskalošana tikai ar ūdeni – jo sevišķi pēc klepošanas vai šķaudīšanas katra plauksta jāmazgā vismaz minūti ar ūdeni un ziepēm. Netīru roku dezinficēšana ar spirtu saturošiem līdzekļiem samazina vīrusu daudzumu, tomēr mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ir efektīvāka. Bieži vīrusi izplatās, ja persona aizskar kaut ko, kas satur izraisītājus, un pēc tam pieskaras (sava vai citas personas, piemēram, bērna) acīm, degunam vai mutei, tādēļ no tā jācenšas izvairīties.
Dažiem organismā nokļūst tāds vīrusa apjoms, ar ko ir iespējams veiksmīgi cīnīties mājas apstākļos un kas tālāk nevairojas, bet dažkārt ir nepieciešama palīdzība stacionārā stingrā mediķu kontrolē. Ieradums traukties ikdienas gaitās, vien pāris dienu paslimojot, rada riskus, kuriem saslimušais pakļauj gan sevi, gan apkārtējos.
Pašsajūtai nedaudz uzlabojoties un pazūdot temperatūrai, infekcija vēl atrodas organismā un turpina savu darbu. Tādēļ mediķi atgādina, ka gripa ir jāizslimo. Pieaugušajam no gripas vīrusa būtu jāārstējas vismaz piecas dienas, bet bērniem un senioriem – vismaz septiņas. Taču, ja piecu dienu laikā temperatūra nemazinās un ir neatkrēpojošs klepus, obligāti ir jādodas pie ārsta, lai veiktu rentgena izmeklējumu un nodotu asins analīzes.
Slimojot ar gripu, nevajag lietot antibiotikas, jo tās iedarbojas pret baktērijām, nevis vīrusiem. Dzerot pretsāpju līdzekļus, tas ir jādara ar mēru gadījumos, kad pie augstas temperatūras ir muskuļu vai citas sāpes. Galvenais – vajag dzert daudz šķidruma, lietot pretdrudža līdzekļus un neaizmirst par tautas medicīnas līdzekļiem – ķiplokiem, cidonijām un dzērvenēm.
Senioriem un cilvēkiem, kas pastāvīgi lieto kādas zāles, noteikti par tām nevajadzētu aizmirst. Un, tiklīdz rodas aizdomas par sarežģījumiem, ir jādodas pie ģimenes ārsta.
06.01.2017.