Pēc pagājušajā nedēļā laikrakstā „Stars" publicētā atvēruma, kas veltīts veselības aprūpes tēmai laukos, izlasīšanas redakciju sazvanīja Bērzaunes pagasta iedzīvotāja Anna, lai dalītos pieredzē par patiesajām grūtībām, ar kādām jāsaskaras daudziem iedzīvotājiem ārpus lielākām apdzīvotām vietām, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem.
„Dzīvoju Sauleskalnā, mums nesen aizgāja prom daktere Daina Sokolova, pārejot strādāt uz Madonu. Sen bija zināms, ka ir Eiropas prasības – prakses vietā jābūt spējīgiem piebraukt ratiņniekiem. Bet mums, veciem ļaudīm, uz otro stāvu uzkāpjot, jau mēle pa zobiem kārās pāri, sirds klapēja. Ko tad lai vēl dara ratiņnieki?
Kad mums nebija dakteres, ieteica braukt uz Jaunkalsnavu. Bet autobusi, kas iet uz Rīgu, liela daļa Jaunkalsnavā nemaz neiebrauc, bet gan apstājas un pasažierus izlaiž uz šosejas. Tad nu kilometrs slimniekam jāiet līdz daktera praksei un arī atpakaļ, tad jāsēž ceļa malā un jāgaida autobuss. Otra lieta, tas arī maksā un ne mazu naudu. Vēl ir variants braukt uz Madonu, tā kā šobrīd daktere Sokolova ir Madonā. Neesmu vienīgā, daudzi tādi esam, kas no autoostas nemaz nevar aiziet līdz Madonas slimnīcai. Tad atkal jāgaida maršruta autobuss, kurš arī kursē, kā kursē. Tāpat – cik tas beigās izmaksā! Turp un atpakaļ līdz Sauleskalnam man izmaksā vairāk nekā 2,50 eiro. Tas ir tikai viens brauciens, bet reizēm jābrauc divas vai pat trīs reizes, ja jātiek pie kāda speciālista.
Šī problēma pagastam jau sen bija zināma, bet tagad tikai taisa lielas acis, ka mēģinās to feldšera punktu ieviest pirmajā stāvā un vēl atrast kādu, kas nāks strādāt. Vēl domājot par telpu nebūšanu Sauleskalnā. Savulaik te uzbūvēja bērnudārzu 280 bērniem; nezinu precīzi, bet šķiet, ka šobrīd tur vairs nav pat 100 bērnu. Ieeja grupiņās ir atsevišķa, nav jāstaigā no vienas telpas otrā, lai kur tiktu. Kāpēc tad nevarētu piešķirt kādu stūrīti šai vajadzībai bērnudārzā? Tur jau ir iebāzta bibliotēka; savulaik vienu bērnudārza grupiņas telpu aizņēma kultūristi. Vai viņi šobrīd darbojas, nezinu, jo Bērzaunē ir jauniešu centrs, jaunieši vairāk iet uz turieni. Savukārt vecākā gadagājuma vingrotāji, manuprāt, ir izputējuši. Bērnudārzā noteikti brīvas telpas ir. Kāpēc dakterei telpas nevarēja iedot tur, pirmajā stāvā? Tas būtu ļoti ērti, arī pieejamības ziņā gan vecākiem cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan invalīdiem.
Aizspriedumiem par to nevajadzētu būt, ka, lūk, tas ir bērnudārzs, un nu staigās slimi cilvēki. Kurš bērns pats nav pārslimojis infekciozas slimības? Ja ir kāds vēdervīruss, visa grupiņa, kā likums, ir slima. Tajā pašā Ļaudonā ir līdzīgs piemērs, ka vienā ēkā, dažādos stūros, ir gan bērnudārzs, gan bibliotēka, gan ģimenes ārsta punkts. Un kāpēc gan ne? Jo ēka jau ir liela, viss sakārtots, kāpēc tai būtu jāstāv tukšai?
Vēl arī piebilde par atvērumā pieminēto interneta vietni (rindu uzzināšanai pie speciālistiem dažādās Latvijas veselības iestādēs www.rindapiearsta.lv – Aut.) – kur gan mēs, vecie, varam raut to internetu? Man ieteica aiziet uz bibliotēku. Uzskatu, gan Bērzaunē, gan Sauleskalnā bibliotēka strādā tikai divas dienas nedēļā. Bibliotekārei viss ir jāievada gan par izņemtajām, gan atnestajām grāmatām. Darba ir daudz. Labi, ja vēl es viena aiziešu, bet ja sāks iet 5-6 cilvēki dienā un prasīs, lai sameklē, kur Latvijā rindas pie speciālistiem ir mazākas? Man būtu neērti traucēt bibliotekāri. Turklāt arī tā aizbraukšana prasa lielu naudu."
25.07.2018.