„Starā" jau vairākkārt esam rakstījuši par neskaidrībām saistībā ar 11 lokālo slimnīcu, tai skaitā Madonas slimnīcas, nākotni. Februāra beigās pie Madonas slimnīcas lielā skaitā sapulcējušies piketētāji ar saukļiem sagaidīja Veselības ministrijas (VM) izveidoto darba grupu lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjoma un darba organizācijas izvērtēšanai. Kā atceramies, slimnīcas aizstāvībai tika savākti arī vairāk nekā 16 tūkstoši iedzīvotāju parakstu. Pašlaik darba grupa ir savu darbu noslēgusi un nākusi klajā ar izvērtējumu un lēmumu, par ko VM sniedza publisku informāciju.
Pēc darba grupas lēmuma Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir ierindojušās starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām, savukārt Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīcas iekļautas zemākajā lokālo slimnīcu līmenī. Izveidojusies arī slimnīcu grupa – Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma slimnīca, Jūrmalas slimnīca -, kas pēc kritērijiem atrodas starp šiem līmeņiem un kurām, attiecīgi izpildot vai neizpildot noteiktās prasības, būs iespēja pievienoties vienai vai otrai lokālo slimnīcu grupai.
– Patīkami, ka esam ieskaitīti tā saucamajā „augstākajā līgā", bet tas nekādu būtisku labumu slimnīcai nesniedz. Tika paziņots, ka ar šo rīcību no visām 11 lokālajām slimnīcām tiek ietaupīti aptuveni Ls 800 000.
Taču VM sola, ka tie slimnīcām vismaz 60% apmērā tiks atgriezti atpakaļ citā veidā. Tiesa, šobrīd finansējums nav nedz noņemts, nedz atgriezts atpakaļ, taču samazinājums (kādai slimnīcai – vairāk, citai – mazāk) noteikti būs. Un arī mēs varētu būt zaudētāji, – norādīja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars, kas pats piedalījās darba grupas sanāksmēs kā pieaicinātais eksperts.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.05.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto