Katarakta ir acu slimība, kuras attīstības galvenais iemesls ir novecošanās. Acs dabīgā lēca vairs nav caurspīdīga, gaismas stariem grūtāk nokļūt līdz tīklenei, tāpēc redze pasliktinās. Taču ar mūsdienīgām metodēm — maza grieziena operāciju — labu redzi iespējams atjaunot 15 minūšu laikā, turklāt pacientiem tā pieejama arī par valsts līdzekļiem.
Vecums nenāk viens
Dabīgās acs lēcas deģeneratīvā slimība katarakta parasti sāk progresēt pēc 50 gadu vecuma, jo saistīta ar novecošanās procesu, kura gaitā lēca pakāpeniski zaudē dzidrumu, taču dažkārt to atklāj arī gados jauniem cilvēkiem, pat bērniem. Slimība var būt arī iedzimta, tad to atklāj jau zīdaiņa vecumā. Visbiežāk izmaiņu ātrāku attīstību veicina blakusslimības, īpaši cukura diabēts, sistēmiskās autoimūnās slimības, smagas acu traumas, operācijas, piemēram, glaukomas ķirurģiska ārstēšana un kortikosteroīdu lietošana. Zināmā mērā to ietekmē arī dzīvesveids, piemēram, novērots, ka kataraktas attīstības risks pieaug cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturas tiešos saules staros un nelieto saulesbrilles ar UVA aizsardzību.
Veselības centru apvienības „AIWA Clinic" oftalmoloģe, acu ķirurģe Oksana Piķe stāsta, ka katarakta var attīstīties gan vienā, gan abās acīs vienlaikus, progresēt katrā ar dažādu ātrumu. Ja slimība vairāk skārusi vienu aci, otra var ilgstoši kompensēt redzes pasliktināšanos un pacients pats to var nepamanīt, ja vien neaizklāj redzīgo aci, piemēram, apmeklējot optometristu, lai izraudzītos jaunas brilles.
Visbiežāk par kataraktu liecina miglains, neskaidrs un izplūdis attēls, dažkārt attēls dubultojas, izteikta jutība pret gaismu, bieža briļļu stipruma maiņa, grūtības redzēt un orientēties tumšā laikā vai, tieši otrādi, spožā gaismā, vēlme ieslēgt spilgtāku apgaismojumu, lasot vai šujot, jo brilles šajās nodarbēs īsti vairs nepalīdz. Arī tad, ja redze tuvumā pēkšņi uzlabojas tā, ka brilles var nolikt malā, nav pamata priecāties, jo, visticamāk, tas liecina par kataraktas progresēšanu.
„Pacientiem nereti šķiet, ka skaidri redzēt traucē aizsvīdušās brilles, tādēļ viņi cenšas tās notīrīt. Var mainīties arī redzes korekcija – tuvredzīgiem jeb miopijas pacientiem vajadzīgas brilles ar divas vai trīs reizes lielākām dioptrijām," stāsta ārste.
Vai, skatoties spogulī, pats seniors var pamanīt acs lēcas izmaiņas vai varbūt tās ievēros apkārtējie, piemēram, bērni vai mazbērni? „Pats pacients diez vai ievēros izmaiņas. Savukārt ciemos atbraukušajiem tuviniekiem vēlams pievērst uzmanību tam, ka omītes gaita kļuvusi nedrošāka, viņa neorientējas telpā, biežāk uzgrūžas priekšmetiem, un tad nu gan jāmudina apmeklēt acu ārstu," iesaka oftalmoloģe.
Ļoti labā apgaismojumā kataraktas skartā acī zīlīte var izskatīties nevis koši melna, bet iepelēka, gaišāka. Ja katarakta jau ir ļoti izteikta, vērotājam no malas būs redzams, ka zīlīte kļuvusi balta. Tas liecina, ka acs kļuvusi neredzīga. Mūsdienās gan nevajadzētu tik ilgi gaidīt, jo katarakta ir ārstējama un redzes izmaiņas – atgriezeniskas.
Vienkārša diagnostika
„Pēc 40 gadu vecuma, bet tiem, kam ir papildu riska faktori, piemēram, cukura diabēts vai citas hroniskas slimības, pēc smagām acs traumām arī agrāk, vēlams regulāri apmeklēt oftalmologu un pārbaudīt acu veselību, redzi, lai laikus atklātu kataraktu. Kataraktas diagnostikai sarežģīti izmeklējumi nav nepieciešami, galvenais ir atnākt pie acu ārsta. Dažreiz pacienti uzskata, ka bijuši pie optometrista, tātad ar acīm viss kārtībā, taču šis speciālists izvērtē tikai redzes asumu, nevis acu veselības stāvokli," uzsver dr. Oksana Piķe.
Konsultācija sākas ar pacienta iztaujāšanu un sūdzību uzklausīšanu, seko redzes pārbaude tuvumā un tālumā, acu spiediena mērīšana, acs ābola, radzenes un tīklenes apskate. Pārbaudes laikā pacientam acīs tiek iepilināti pilieni, lai paplašinātu acu zīlītes.
Vienīgais kataraktas ārstēšanas veids ir operācija, taču tas, ka pacientam diagnosticēta katarakta, vēl nenozīmē, ka tā nepieciešama uzreiz vai tuvākajā laikā. Bieži vien sākumā pietiek ar novērošanu, jo lēcas apduļķošanās vēl ir neliela, nerada diskomfortu un redze samērā viegli ir koriģējama ar brillēm. Neārstēta slimība progresē, līdz cilvēks vairs nevar atpazīt priekšmetus un ar grūtībām atšķir gaismu no tumsas.
Kādēļ kataraktu nedrīkst ielaist? „Viens no iemesliem – apduļķotā lēca var uzbriest, izraisot acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, kas, laikus nenovērsts, var radīt neatgriezenisku redzes zudumu. Otrs – slimībai pārlieku progresējot, acs lēca kļūst ļoti cieta, sklerotizējas. Tad operācija prasa ilgāku laiku, arī atveseļošanās periods ir ilgāks, bet rezultāts var nebūt tik labs, kā cerēts," teic daktere, piebilstot, ka, paklausot acu ārsta padomam un veicot operāciju laikus, iespējams ātrāk atgūt redzi un izvairīties no komplikācijām. Arī tas, ka operācija droši vien ir dārga un gados vecs cilvēks to nevar atļauties, nav nekāds arguments, jo, piemēram, „AIWA Clinic" kataraktas pacientiem ir pieejams arī valsts apmaksāts pakalpojums, turklāt gaidīšanas laiks uz to nepārsniedz mēnesi.
Laba redze jau pēc dažām dienām
Kataraktas operācijas mērķis ir nomainīt apduļķoto, necaurspīdīgo dabīgo lēcu pret caurspīdīgu, dzidru mākslīgo lēcu. Mūsdienās tā ir visbiežāk veiktā operācija – saudzīga, efektīva un droša. Piemēram, „AIWA Clinic" veic vairāk nekā 1100 kataraktas operāciju gadā. Turklāt gandrīz vienmēr redzi ir iespējams atjaunot tādu, kāda tā bija pirms slimības sākšanās.
Kataraktas operācijas laikā ārsts ar speciālu instrumentu palīdzību sadala un izņem apduļķoto lēcu, ievietojot tās vietā mākslīgo, kas veidota no mīksta, sintētiska un bioloģiski saderīga materiāla. Ārste stāsta, ka valsts šobrīd pacientiem apmaksā monofokālās lēcas, kuras nodrošina labu redzi bez brillēm vai nu tuvumā, vai tālumā. Ja pacients vēlas ievietot kādu no premium lēcām, kas nodrošina redzi dažādos attālumos, to var darīt par maksu.
„Operācija tiek veikta ar maziem griezieniem, notiek lokālajā anestēzijā un ilgst aptuveni 15 minūtes. Pacientam acī tiek iepilināti acu pilieni, tādēļ tās laikā nav sāpju vai citu nepatīkamu izjūtu. Pēc operācijas vēl kādu brīdi jāuzkavējas klīnikā, un jau tajā pašā dienā var doties mājās," norāda oftalmoloģe Oksana Piķe, kura, tāpat kā viņas kolēģi, specializējusies maza grieziena kataraktas ķirurģijā. Plašais „AIWA Clinic" automašīnu stāvlaukums nodrošina ērtu piekļuvi gan rīdziniekiem, gan pacientiem no Latvijas reģioniem, jo pēc operācijas vislabāk doties mājup kāda tuvinieka pavadībā. Jārēķinās ar to, ka pirms operācijas būs nepieciešama konsultācija, kurā oftalmologs izskaidros, kā pareizi sagatavoties operācijai, kā arī sniegs pēcoperācijas ieteikumus. Lieki teikt, ka profesionālie, zinošie un laipnie klīnikas ārsti spēs atrast ikviena pacienta veselības stāvoklim, vēlmēm un iespējām atbilstošu risinājumu.
Plašāka informācija par oftalmoloģijas operācijām pieejama „AIWA Clinic" Rīgā, Latgales ielā 241, tālrunis 20022581.
Ārstniecības iestādes kods: 0100‑64120
08.11.2024.