Kārpa pēc būtības ir nekaitīgs, pārragojies izaugums uz ādas. Tomēr jāpatur prātā, ka kārpas izraisa papilomas vīruss – tātad, ja notikusi inficēšanās ar to un sametušās kārpas, organisma imūnsistēma ir novājināta. Problēmu neārstējot, ar vīrusu tiek apdraudēti arī apkārtējie.
Klasiski kārpas var atpazīt pēc raupjās, ziedkāpostam līdzīgās virsmas. Tās mēdz būt ādas krāsā vai pelēki brūnas, bieži ar melniem punktiem virsmā. Kārpu skaits var būt ļoti dažāds. Tipiskās to rašanās vietas ir plaukstas, āda ap nagiem, elkoņi, pēdas. Visbiežāk slimība pāriet pati no sevis, tomēr cilvēkiem ar imunitātes problēmām kārpas var izplatīties un kļūt par hronisku vainu. Kosmētiķe-ārste Mārīte Jagmane atklāj kādu interesantu faktu: – Kārpas ir vienīgā diagnoze, ko, mediķi atzīst, cilvēks var izārstēt ar pašsuģestiju. Daļai tas izdodas, bet ne visiem. Ja 2-3 nedēļu laikā, kopš esi ievērojis kārpu un izmēģinājis visas metodes tās iznīdēšanā – struteni, sienāža kodienu un ieziešanu ar kartupeli -, bet nekas nepalīdz, jāgriežas pie speciālista.
Kārpas parasti rodas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Tās nereti ir arī cilvēkiem, kuru organisms ir piesārņots ar toksīniem un kuriem ir traucēta vairogdziedzera darbība. Lai gan kārpas mēdz būt arī sāpīgas (sevišķi uz pēdām), tās organismam neko ļaunu nedara. Galvenais iemesls, kāpēc no tām cilvēki vēlas atbrīvoties – kārpas neizskatās pārāk glīti. Viens gan jāatceras – ja kārpu rajonā rodas apsārtums, stipra nieze un kārpas sāk strauji paplašināties, jāgriežas pie onkologa.
Ar kārpām inficējas
„BENU Aptiekas" apkopotā informācija liecina, ka inficēšanās ar kārpām visbiežāk notiek fizisku kontaktu ceļā, piemēram, ar rokasspiedienu, taču tas iespējams arī netieša kontakta ceļā, piemēram, ar priekšmetiem. Papilomas vīrusam nokļūstot uz bojātas ādas virsmas, tas nokļūst organismā, un cilvēks ar vāju imunitāti tiek inficēts. Savukārt, ja organisms ir spēcīgs, infekcija cilvēku visbiežāk neskar. Mārīte Jagmane uzsver: – Papilomas vīruss mums apkārtējā vidē ir visur – viss atkarīgs no cilvēka imūnsistēmas. Tāpēc, ja kārpas pēkšņi daudz sametušās, jāpadomā arī par kopējo veselības stāvokli, jāpārbauda, kas notiek.
Bērnam ir plānāka āda, tādēļ vīrusam aplipināt bērnu ir vienkāršāk un vieglāk nekā pieaugušo. Taču arī pieaugušie itin bieži aplipinās ar kārpām, un tas visvairāk apdraud cilvēkus, kuri strādā sabiedriskajā sfērā, – kasieres, pārdevējas, manikīrmeistares, kam nepārtraukti ir saskare ar citu cilvēku rokām.
Profilakses pasākumi
Īpašu profilakses pasākumu, kas palīdzēs izsargāties no kārpām, nav.
Tomēr gadījumos, ja pašu vai tuvu cilvēku ir skāris vīruss, jāievēro neliela piesardzība sadzīvē. Visbūtiskākais – noteikti regulāri jāmazgā rokas. Sporta zālē, baseinā vai pirtī jānēsā gumijas čības, bet ar tīru dvieli jānotīra sporta aprīkojums. Ja kārpas skārušas kādu no mājiniekiem, noteikti nevajadzētu izmantot koplietošanas dvieļus. Tā kā brūces un sausa, plaisājoša āda ir labvēlīgākā „augsne" papilomas vīrusam, būtiska ir ādas veselība un mitrināšana. Savukārt ar vīrusu saslimušajiem būtu jāsaprot, ka apmeklēt baseinu un citas koplietošanas telpas, kamēr kārpas nav izārstētas vai izzudušas, nav ieteicams.
Kā ārstēt kārpas?
Sastopami aptuveni 80 dažādu kārpu veidi, kas var atšķirties gan pēc izskata, gan novietojuma, bet tie visi tiek uzskatīti par labdabīgiem, informē „BENU Aptieka". Parastās kārpas var izzust pašas no sevis 6 mēnešu līdz 2 gadu laikā, zēniem – ātrāk nekā meitenēm. Diemžēl cilvēki vēlas neapdomīgi tikt no kārpas vaļā paši, to spaidot, durstot vai griežot. Tādā veidā drīzāk var saķert vēl kādu infekciju. Nederēs arī kārpas dedzināšana ar etiķa esenci vai dažādām skābēm, jo tās var izraisīt apdegumus un sabojāt arī apkārt esošos veselos audus. Tad jau labāk izmantot tautas līdzekli – struteņu sulu. Ar svaigu struteņu sulu vairākas reizes dienā ieziež kārpu, līdz tā pazūd. Šī metode var palīdzēt, kaut arī ne simtprocentīgi. Ja pēc 2-3 nedēļām vēlamā rezultāta joprojām nav, jāmeklē cits risinājums.
Farmaceiti atklāj, ka lokāli lietojami preparāti kārpu ārstēšanai bez receptes pieejami arī aptiekā – zīmuļu vai pilienu formā, piemēram, „Duofilm", „Wartner", „Wortie" u. c. Savukārt mediķi kārpu ārstēšanai izmanto dažādus lokālus preparātus, piemēram, salicilskābes aplikācijas, saldēšanu jeb krioterapiju, apstrādi ar lāzeru u. c. Ja pacientam kārpu ir daudz, ārstēšanas kurss var ilgt līdz pat 12 nedēļām, taču tas noteikti ļaus atbrīvoties no kārpām pilnībā.Kosmētiķe-ārste Mārīte Jagmane pastāsta sīkāk par kārpu piesaldēšanu ar šķidro slāpekli: – Tas ir visefektīvākais, lētākais un dabiskākais veids, ko izmanto visā pasaulē. Šķidrais slāpeklis arī darbojas kā „vakcinācija", un vīruss sadakterētajā vietā vairs neiemetīsies, jo tajā izveidojas imunitāte. Vienas kārpas nosaldēšana maksā 3 eiro, arī, ja to ir vairāk, katra kārpa jau netiek skaitīta, līdz ar to, ja arī kārpu ir daudz, viena procedūra vidēji izmaksā 5-7 eiro. Aptiekās arī ir nopērkami aukstuma līdzekļi, bet tiem tomēr ir pārāk augsta temperatūra, līdz ar to līdzekļi destruē tikai augšējos audus – līdz kārpas saknei tie nekādi netiek. Ja kārpiņa ir jauna un vēl neliela, tad līdzeklis palīdzēs. Ja kārpa jau ilgstoši uzmetusies, ir liela, klāt vēl jālieto kādi skābi saturošie līdzekļi – kopumā tas sanāks krietni dārgāks un laikietilpīgāks pasākums. Pēc kārpas piesaldēšanas ar šķidro slāpekli izveidojas brūcīte, neliels pūslītis. Tas pēc 2-3 nedēļām sadzīst, tad obligāti jāatnāk otro reizi, pat ja cilvēkam izskatās, ka kārpas vairs nav. Tikai speciālists redz ādas zīmējumu, rētojumu un uzreiz atpazīst, vai kārpa ir pilnībā iznīdēta un procedūra otrreiz nav jāveic, vai tā tomēr ir jāatkārto.
Kosmētiķe-ārste dalās novērojumos, ka cilvēks reizēm nemaz nesaprot, ka uzmetusies kārpa, jo ādas veidojums var izskatīties arī pēc dzimumzīmītes. Tikmēr uz pēdām kārpas aug it kā uz iekšu, un no ārpuses cilvēks redz tikai melnu punktiņu – līdz ar to kārpu uz pēdām bieži vien nepamana tik ilgi, kamēr tā nesāk sāpēt, kad kārpa jau ir ieaugusi un sasniegusi sāpju receptorus. Tad gan atbrīvošanās no kārpām ir gana sāpīgs un ilgstošs process.
Mārīte Jagmane brīdina: – Arī ļaundabīgs audzējs, molusks reizēm izskatās kā kārpa. Ja paņem stiprus, skābi saturošus līdzekļus, lai tiktu no „kārpas" vaļā, var iekulties nepatikšanās. Tāpēc labāk ādas veidojuma apskati un ārstēšanu uzticēt speciālistam.
Gadījumos, ja kārpas turpina rasties arī pēc ārstēšanas kursa beigām, noteikti jāveic papildu izmeklējumi pie ārsta, jo ir sastopamas arī asinsrites slimības un pat audzēji, kuru laikā norit kārpu invāzija. Taču, ja kārpas ir visai ģimenei, aplami būtu uzskatīt, ka tā ir iedzimta nosliece – visticamāk, pie vainas ir savstarpējie kontakti un higiēnas paradumi.