Endoprotezēšana ir visā pasaulē izplatīta operācija, ko pacientam veic gūžas locītavas deformējošās artrozes gadījumā (ar gadiem nodilis, dažādu slimību vai traumu gadījumā, locītavas skrimslis, kas klāj locītavas virsmu). Rodas stipras sāpes, kļūst grūti pārvietoties. Slimībai progresējot, sāk dilt kauli un deformēties locītavas.
Visbiežāk, veicot protezēšanu, operācijas laikā izzāģē nodilušā augšstilba kaula galviņu un iegurnī izveido dobumu protēzei. Pēc augšstilba kaula kanāla iztīrīšanas tajā ievada endoprotēzes kājiņu. Piemeklējot vajadzīgā izmēra augšstilba kaula galviņu, izveido šarnīra tipa locītavu. Atkarībā no konkrētā gadījuma – pacienta vecuma un kaulu stāvokļa – izmanto cementējamās vai bezcementējamās endoprotēzes. Tomēr līdztekus šiem protezēšanas veidiem daudzviet pasaulē jau aptuveni 10 gadu tiek piedāvāta arī cita veida protēze – gūžas locītavas virsmas aizvietotājs. Šādu protezēšanu vakar Madonas slimnīcā paraugoperācijā kopā ar slimnīcas speciālistiem veica arī Lundas (Zviedrija) universitātes slimnīcas Dr. Uldis Ķesteris.
– Īstenojot šo protezēšanas metodi, tiek apslīpēta tikai gūžas kaula virspusējā daļa. Kaula galvu atstāj, paņem nost tikai to, kas ir palicis pāri no skrimšļa, un bojāto kaula daļu. Uz galviņas tiek uzmontēts metāla apvalks, kas aizvietos skrimsli. Standarta operācijas gadījumā kaula galviņa tiktu nozāģēta, – atšķirības starp protezēšanas metodēm skaidroja Dr. Uldis Ķesteris.
Viņš neslēpa, ka pati operācija ir sarežģīta. Tas tādēļ, ka slīpēšanas jeb apzāģēšanas laikā ir svarīgi nesavainot gūžas kakliņu. Tam tiek izmantoti speciāli jutīgi mērinstrumenti. Operācijas laikā pieļauta kļūda var novest pie tā, ka vēlāk protēze ar visu gūžas kaula galvu nolūzīs. Parasti operācija ilgst vienu vai pusotru stundu, taču vakar to izdevās paveikt divās stundās, kas arī ir ļoti labs rādītājs.
– Standartprotēzes tādā izskatā, kā pašlaik, regulāri sāka likt 1961. gadā, bet šīs jaunās protēzes – pēdējos 10 gados. Līdz ar to veidojas 50 gadu pieredze pret 10 gadu pieredzi. Ārsti jau 60. gados saprata, ka artrozes problēma ir saistīta ar gūžas kaula virsmu un skrimsli, nevis visu kaulu. Šobrīd ar jaunām vēsmām esam atgriezušies pie sākotnējā koncepta. Šai protēzei ir virkne dažādu priekšrocību, taču pagaidām nekāda statistika ilgākā laika periodā nav pierādījusi, ka konkrētais protezēšanas veids ir labākais, tādēļ visiem pacientiem, kuri saņem standarta protēzes, nav jāuztraucas. Tās ir ļoti labas protēzes ar ilgstošiem un labiem rezultātiem, tāpēc saukt kādu par uzvarētāju šobrīd ir daudz par ātru.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 21.05.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto