Regulāri lasu „Staru" jau daudzus gadus. Jauki, ka aprakstāt dažādas tēmas. Prieks lasīt par zemniekiem, jaunajiem speciālistiem, studentiem un gudrajiem skolēniem, kuri mācās tepat Latvijā un grib strādāt savā dzimtajā pusē.
Rakstīt nolēmu pēc intervijas ar Zani Lazdiņu izlasīšanas. Kļūst skumji, jo mūsu valsts par mums nedomā, mēs esam vajadzīgi tikai kā nodokļu maksātāji. Milzīgs gandarījums par sabiedrības atbalstu Zanei un visu cieņu novadniekam dakterim Skridem par noorganizēto operāciju.
Nobeigumā jautājumi „Veselības lappusītei" – lūdzu, lai dakteris Skride pastāsta par zemu asinsspiedienu, vai tiešām tas ir nekaitīgs, un par miokarda infarktu. Kā lai pasargā savus tuviniekus (īpaši vīriešus), jo šajā karstajā vasarā jauni vīrieši ar to saslima.
Ar cieņu –
ome AIJA ZEMĪTE
Pēdējā laikā aizvien biežāk ir vērojama tendence infarktam piemeklēt arvien jaunākus cilvēkus. Uz jautājumiem, ar ko šī tendence izskaidrojama, cik nopietna ir šī kaite, kas pie tās noved un kā no tās pasargāt sevi un tuviniekus, atbildes palīdzēja rast kardiologs ANDRIS SKRIDE.
Zināms, ka pie miokarda infarkta noved vairāki riska faktori, kas iedalāmi ietekmējamos un neietekmējamos.
– Kuri ir tie faktori, ko cilvēks ietekmēt nevar?
– Neietekmējamie ir dzimums, vecums un ģenētika. Ar šiem faktoriem saprot to, ka vīrietim ir daudz lielāks risks iegūt infarktu nekā sievietei; jo vecāks cilvēks, jo augstāks infarkta risks, kaut gan sevišķi vīriešiem ir tendence infarktam parādīties arvien jaunākā vecumā. Mūsdienās nereti jau 40 gadu vecumā, kad vīrietim vēl būtu jāstrādā un jāpelna nauda gan ģimenei, gan pašam sev, pacients bieži vien nokļūst nodaļā. Lai gan 50% infarkta gadījumu cilvēks pat slimnīcā nenokļūst, jo nomirst uz vietas vai ceļā uz ārstniecības iestādi. Ja ģimenē kādam ir bijis miokarda infarkts vai asinsvadu aizkaļķošanās, ir ļoti liela iespēja, ka tas varētu pārmantoties.
Ar neietekmējamiem faktoriem ir jāsadzīvo, taču, mainot vai aizkavējot ietekmējamos faktorus, cilvēks var infarktu novērst.
Plašāk lasiet lakrakstā STARS 31.10.2014.
Autore: RITA TURKINA