Par bērna zobu veselību un mutes higiēnu jāsāk rūpēties jau kopš mazuļa piedzimšanas, uzsver zobu higiēniste Ksenija Vilšķērste. To iespējams darīt mājas apstākļos, taču arī pie zobu higiēnista bērns jāved vismaz no divu gadu vecuma, turklāt šādas vizītes valsts apmaksā reizi gadā (7, 11 un 12 gadu vecumā tiek apmaksāti pat divi zobu higiēnista apmeklējumi gadā).
Gan zobu higiēnists, gan zobārsts novērtē zobu stāvokli, apskatās, vai nav zobu aplikuma, pudeļu kariesa; zobārsts labo zobos izveidojušos caurumus, bet zobu higiēnists veic profilaktiskus pasākumus – attīra zobiņus no aplikuma, uzklāj aizsargkārtiņu, kā arī konsultē par mutes veselības pasākumiem.
Jāsāk tīrīt jau zīdaiņa vecumā
– Nereti vecāki bērniem sāk tīrīt zobus tikai no gada, divu gadu vecuma, bet ar birstīti un pastu zobiņi ir jātīra jau no pirmā zoba. Līdz tam, jau zīdaiņa vecumposmā, smaganas jātīra ar novārītu ūdeni un marlīti vai silikona uzgali – pārejot pāri gļotādai – smaganai, tādējādi iztīrot mutes dobumu. It īpaši, ja ir maisījumu jeb pudeļu bērniņš.
Sešos mēnešos bērns jau sāk saprast – ja tobrīd pirmo reizi mutē sāks bāzt birstīti, varētu būt nepierasti, nepatīkami. Bet šāda smaganu tīrīšana jau no dzimšanas, kā papildu minūte rīta un vakara procedūrām, palīdz bērnu labāk pieradināt pie zobu tīrīšanas divreiz dienā, – teic zobu higiēniste.
Tāpat vecākiem nevajadzētu ļauties bērna diktētiem noteikumiem un aizbildināties, ka bērns zobus neļauj tīrīt. Līdzīgi kā cita veida higiēna ir jāievēro, piemēram, jānomaina autiņbiksītes, pat ja bērns tam iebilst, arī zobu tīrīšanai jākļūst par obligātu ikdienas sastāvdaļu. Ksenija Vilšķērste norāda: – Kā man teica kāda pasniedzēja – vardarbība nav zobu tīrīšana, bet gan vardarbība ir tad, ja no 20 piena zobiem narkozē ir jārauj 10 vai pat vairāk zobu… Jo caurumi ir tik tālu, ka zobu speciālists vairāk neko nevar iesākt.
Zobu pastas izvēle
Ir kāda vecāku iecienīta zobu pasta, kurai pieejami divi veidi – bērniem no 0 līdz 5 gadiem un no 0 līdz 6 gadiem. Lai gan ražotājs ir viens un tas pats, tām atšķiras fluorīda daudzums sastāvā. Un ir būtiski ņemt šo niansi vērā.
– Vienai šai zobu pastai fluorīda daudzums ir tikai 500 ppm, kas ir par maz, otrai – 1000 ppm, kas jau ir optimāli. Tādēļ pirms pirkšanas svarīgi paskatīties sastāvu un jāizvēlas tāda zobu pasta, kas satur vismaz 1000 ppm fluorīda. Latvijā ir izstrādātas fluorīdu lietošanas vadlīnijas, kur ir pieejams pētījums par fluorīdiem, kas ir zem tiem 1000 ppm, no 1000 līdz 1500, 5000 un uz augšu ir jau profesionālai lietošanai zobārstniecības kabinetā. Ja nav pietiekams daudzums fluorīdu, labāk tādu zobu pastu neizvēlēties, – ieteic Ksenija.
Kāpēc tas ir svarīgi? Fluorīdi ir viens no elementiem zoba sastāvā. Skābes iedarbībā daudzi elementi no zoba pazūd, tostarp – fluorīds. Tāpēc, zobus tīrot ar fluorīdu bagātu zobu pastu, mēs to zobam pievadām atpakaļ.
– Vēl ieteiktu pēc zobu tīrīšanas muti neizskalot, bet gan zobu pastas pārpalikumu atstāt mutē. Līdzīgi, kā uzklājot roku krēmu, mēs to neskalojam nost, bet gan ļaujam iesūkties ādā. Tad veidojas jauni tā saucamie kristāli zobā, un tie stiprina zobu nākamajā skābes uzbrukumā – fluorīdi aizpilda tukšās mikroskopiskās vietiņas zobā, ko skābe ir izēdusi, – higiēniste skaidro.
Parastās vai elektroniskās zobu sukas?
Ksenija Vilšķērste vērtē, ka zobu sukas izvēle – parastā vai elektroniskā – pamatā ir gaumes lieta. Galvenais – izvēlēties zobu suku ar mīkstiem sariņiem.
Elektroniskās zobu sukas var būt piemērota izvēle, ja ir kādi kustību traucējumi. Ir arī citas priekšrocības tieši elektroniskajām zobu sukām – iebūvēts taimeris, kas palīdz pārliecināties, ka zobi tiešām tiek tīrīti divas minūtes; zobu sukas galviņa var veikt ātrākas kustības, nekā ar roku fiziski iespējams; jutīgākiem bērniem pierašana pie elektroniskās zobu sukas radītās skaņas var mazināt bailes apmeklēt zobārstniecības kabinetu.
– Nevajadzētu aizmirst, ka zobu tīrīšana ir ne tikai ar zobu suku un pastu, bet arī ar zobu diegu. Tāpat no dzimšanas līdz apmēram 10 gadu vecumam nepietiek ar to, ka bērns pats zobus tīra – ar to palīdz arī vecāki. Protams, bērnam ir jāmācās un jādara pašam, bet arī vecākam pēc tam ir jāpārtīra. Bērns nespēj vēl veikt tik mazu, sīku motoriku, ja pat pieaugušais nereti sev kārtīgi neiztīra zobus. Vecākiem jāpavēro, kā bērns zobus tīra, galvenais ir pareizi turēt zobu suku, ieslīpi pret zobiem un smaganām,- uzsver Ksenija Vilšķērste.
Svarīgs arī uzturs
Viskaitīgākais ir slēptais cukurs, atzīst zobu higiēniste, un mūsdienās tas ir gandrīz visos pārtikas produktos – pat kečupā un makaronos. Tāpat mīnuss ir biezenīšu, smūtiju uzvaras gājienam, jo cietas pārtikas ēšana tomēr nodrošina mehānisku zobu notīrīšanu.
– Bērns jāmāca ēšanas starplaikos padzerties ūdeni, nevis saldinātos dzērienus, jo ūdens palīdz izskalot muti. Ir tā, ka starp ēdienreizēm ir jābūt vismaz 2-3 stundām, tāpēc, ka tajā laikā zobiņš atgūst savu neitrālo pH līmeni un notiek remineralizācija. Ja mēs visu laiku pievadām cukurus, baktērijas apēd cukuru un ražo skābi uz zobiem. Tādējādi, ja visu laiku pievadām skābi, ja ik pa stundai, pusstundai ir kāds našķītis, protams, ka vienā brīdī emalja sabruks, – ēšanas paradumu nozīmi zobu veselībā skaidro Ksenija.
Cik bieži apmeklēt higiēnistu?
Saskaņā ar vadlīnijām, zobu higiēnista apmeklējums būtu rekomendējams jau no bērna pirmā zoba vai vecumā līdz gadam, speciāliste teic. Pirmais apmeklējums gan mazāk būs domāts pašam bērnam, vairāk – viņa vecākiem.
– Protams, mēs arī praktiski paskatāmies, kas notiek bērna mutē, bet pārsvarā vizīte šādā agrākā vecumā ir drīzāk domāta vecākiem, lai visu pastāstītu, izrunātu. Diemžēl valsts apmaksātas vizītes bērniem ir tikai no 2 gadu vecuma, bet līdz tam var būt kritiskais vecums, tāds kā pamats mutes veselībai. Arī pie ļoti labas zobu higiēnas speciālistu būtu ieteicams apmeklēt reizi gadā. Piemēram, patīrīt vietas, kur zobu diegs netiek klāt. Bērnam valsts apmaksā vizīti reizi viņa dzīves gadā – no dzimšanas dienas līdz dzimšanas dienai, nevis reizi kalendārajā gadā, kā nereti vecāki mēdz kļūdīties. Izņēmums ir 7, 11 un 12 gadu vecums, kad valsts bērnam apmaksā divas higiēnista vizītes gadā, – izmantot sniegtās iespējas mudina Ksenija Vilšķērste.
7.02.2023.