„Covid-19" pandēmijas sākumā daudzi to salīdzināja ar sezonālo gripu, arī šobrīd izskan dažādas versijas par šo tēmu: „Kur tad pazudusi gripa šosezon?", „„Covid-19" nav nekas trakāks par gripu". Lai gan ir lietas, kas abām infekcijām ir līdzīgas, piemēram, simptomi, lipīgums un dažādas saslimstības smaguma formas, ir arī atšķirīgais.
Izplatības apjoms
EVeselībasPunkts vēsta, ka saskaņā ar pētījumiem sezonālās gripas pacients aplipina vidēji 1,3 cilvēkus, bet „Covid-19" – 2 līdz 2,5. Atšķirība varētu šķist neliela, bet īsto ainu iezīmē tālāki aprēķini. Ja ar gripu viens inficētais aplipinās vismaz 1 cilvēku un pēc 10 tālākām cilvēku saskarsmes situācijām šis skaits vidēji sasniegs 56 cilvēkus, „Covid-19" modelī sākotnēji 2 aplipinātie pēc 10 tālākām tikšanām var aplipināt vairāk nekā 2000 cilvēku.
Tātad gripa ir lipīga, diemžēl „Covid-19" ir vēl lipīgāks.
Ir dzirdēti iebildumi: „Biju vienā telpā ar „Covid-19" inficēto, bet nesaslimu. Kā tad tā, ja reiz vīruss ir tik lipīgs?" Madonas slimnīcas pārstāve, infektoloģe Astrīda Svilāne skaidro: – Ar jebkuru infekciju ir tā, ka saslimušais nav vienādi infekciozs visu laiku. Ja vīruss ir saķerts, paiet laiks, kamēr tas savairojas lielākā daudzumā. Tad pienāk stadija, kad vīruss ir savairojies tik daudz, ka saslimušais var sākt aplipināt apkārtējos, pēc tam stadija, kad cilvēks ir maksimāli lipīgs, pēc kā savukārt viss sāk iet uz otru pusi. Pie pašām beigām var būt tā, ka saslimušais vīrusu vēl izplata, bet organisms vīrusu jau ir tā novājinājis, ka tas vairs nav infekciozs. Šīs stadijas iziet visi pie visām infekcijām. Tādēļ situācijā, kad esi ticies ar „Covid-19" saslimušu cilvēku, jautājums ir – kādā stadijā šī infekcija tobrīd bija? Tā arī ir atbilde uz to, kāpēc vienā gadījumā kontaktpersonai vīruss arī pielīp, bet citā – nepielīp. Tas atkarīgs no tā, kādā stadijā šis vīruss bija pašam saslimušajam.
Infekcijas inkubācijas periods
Pēc mediķu paustā, gripas gadījumā no inficēšanās brīža līdz pirmajiem simptomiem paiet vidēji 1-3 dienas. Attiecīgi persona ātri sajūt to, ka ir saslimusi, var palikt mājās, ierobežot kontaktus, lietot aizsardzību, lai mazinātu infekcijas izplatīšanu kontaktu lokā.
Savukārt „Covid-19" gadījumā pirmos simptomus cilvēks sajūt vidēji 5.-7. dienā, bijuši gadījumi, kad inkubācijas periods ieildzis pat līdz 14 dienām, un nevar viennozīmīgi pateikt, kurā brīdī saslimušais kļuvis infekciozs, nododot slimību tālāk. Katrā ziņā tas varot notikt arī tad, ja pats saslimušais vēl nejūtas slims.
Jaunais ir nezināmais
Gripa mums jau ir zināma, tā ir atklāta pirms gandrīz 90 gadiem (1933. gadā), un attiecīgi visu šo laiku ir bijusi iespēja to pētīt. Gripa gadu no gada atšķiras, bet katras gripas sezonas sākumā vismaz ir daļa cilvēku ar imunitāti – tie, kuri ir vakcinējušies vai jau izslimojuši konkrēto gripas tipu. Tāpat zināms, ka konkrēto gripas paveidu izslimojušie iegūst imunitāti uz kārtējo sezonu. Tas lielā mērā bremzē gripas izplatību, jo, ceļojot no viena cilvēka uz nākamo, tā neizbēgami apstājas pie tiem, kuriem ir imunitāte, uzsver EVeselībasPunkts.
Lai gan bija pirmais „Covid-19" vilnis pavasarī, kas ir devis zināmu pieredzi ar infekciju, kopumā šī slimība ir pazīstama mazāk par gadu. Tādēļ arī mediķiem un speciālistiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kuri tādi arī paliks vēl tuvākajā laikā.
– Piemēram, elementārs jautājums: „Tests man uzrāda antivielas pret „Covid-19", cik ilgi tās turēsies?" Antivielas – tas jau ir labi, bet tālāk sākas nezināmais. Ir infekcijas, kurām vakcīna ir vajadzīga katru gadu, kā gripa. Ir infekcijas, pret kurām jāpotējas un kur antivielas saražojas uz nākamajiem 5, 10 gadiem vai pat visu mūžu. Tā kā cilvēka mūžs ar „Covid-19" infekciju nav pagājis – ne tuvu tam -, šobrīd vienkārši nav tādas pieredzes, lai speciālisti varētu pateikt, kā iegūtās antivielas pret „Covid-19" darbosies. Vīrusam ir savs cikls dabā, kuru mēs nevaram paātrināt, lai ātrāk izpētītu," pauž Astrīda Svilāne.
Infekcijas gaita un smagums
Gripai un koronavīrusam var būt līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana, aizlikts deguns, muskuļu sāpes, galvassāpes, nelabums. Tomēr tieši inficējoties ar „Covid-19", pacientiem bieži vērojams elpas trūkums, sauss, neproduktīvs klepus, izteikts nogurums, garšas un ožas zudums. Tāpat abas infekcijas var noritēt dažādi – vieglā formā, vidēji smagā un smagā. Ar vieglo formu viss ir skaidrs – gan ar gripu, gan koronavīrusu saslimušais to izslimo, cerams, mājās un neaplipinot pārējos.
Atšķirīgais sākas pie tā, kā norit katras infekcijas smagā forma. Astrīda Svilāne atklāj: – Gripa, ja izpaužas, tad straujāk, cilvēks var pateikt teju vai konkrēto brīdi, kad sajutās slikti. Ar „Covid-19" tas pārsvarā notiek pakāpeniski – vienu brīdi ir kādi viegli simptomi, tad pazūd, tad atkal parādās, līdz pat reizēm aiziet uz ļoti smagām formām. Arī sekas ilgtermiņš var būt smagākas.
Līdz ar to, ja gripas gadījumā pacienta stāvoklis pasliktinās salīdzinoši pakāpeniski, ārsts to redz un var būt gatavs brīdim, ja pacientam būs nepieciešama intensīvā terapija vai elpināšanas aparātu atbalsts. Protams, arī gripas gadījumā stāvoklis var pasliktināties ļoti strauji, bet tas nav tipiskais scenārijs sezonālās gripas epidēmijas apstākļos.
Savukārt ar koronavīrusu ir bieži gadījumi, kad pacienta stāvoklis ir pasliktinājies tik ļoti strauji, ka cilvēki uz slimnīcu tiek atvesti jau kritiskā stāvoklī. Pacients nonāk intensīvajā terapijā, un viņam ir nepieciešama elpināšana, uzsver EVeselībasPunkts.
– Mēdz teikt, ka bērni ar koronavīrusu neslimo. Ir gadījumi, kad inficējas arī bērni, bet pārsvarā ļoti vieglā formā. Tikmēr ar gripu arī bērni nereti slimo bieži un smagā formā, – piebilst Astrīda Svilāne.
Slogs veselības sistēmai
Pēc ASV Slimību profilakses un kontroles centra datiem, apmēram 2% gripas slimnieku nonāk slimnīcā, bet „Covid-19" gadījumā aptuveni 20-30% inficēto ir nepieciešama hospitalizācija. Turklāt vidēji 5% no inficētajiem ar koronavīrusu ir nepieciešama ārstēšana intensīvās terapijas nodaļās.
Ja „Covid-19" tiktu palaists pašplūsmā vai gana daudz cilvēku nopietni neievērotu sociālo distancēšanos un drošības pasākumus, pieaugot inficēto skaitam, pieaugs arī to cilvēku skaits, kurus nepieciešams stacionēt un kuriem turklāt nepieciešama intensīvā palīdzība.
Pārpildoties slimnīcām, var nonākt pie tā, ka nav neviena brīva elpināšanas aparāta, nav brīvu gultu intensīvajā terapijā, nav apmācītu mediķu, kas varētu sniegt palīdzību, un tas būtu nāves spriedums daudziem, uzsver mediķi. Jāatceras, ka mūsdienu veselības aprūpes sistēma normālos ikdienas apstākļos ir apgādāta ar resursiem (par ko nereti arī var pastrīdēties), kas nepieciešami ikdienišķai pacientu plūsmai, bet tā noteikti nav gatava pandēmijai.
EVeselībasPunkts apkopojis datus, ka arī mirstības ziņā ir ievērojama atšķirība. Gripas letalitāte ir 0,1% (ASV tie ir 60 000 cilvēku gadā), bet „Covid-19" pēc pašlaik pieejamajiem datiem – 1-3%. Attiecīgi no 1000 saslimušajiem ar gripu vidēji 20 nonāks slimnīcā, 1 nomirs; no 1000 saslimušajiem ar koronavīrusu 200-300 nonāks slimnīcā, 10-30 nomirs. Skaitļi ir tikai skaitļi līdz brīdim, kamēr tie neskar pašu vai kādu tuvu cilvēku.
Tādēļ mediķi vēlreiz uzsver – gripa nepavisam nav nekāda „dieva dāvana", tā ir bīstama. Laime nelaimē – spēkā esošie „Covid-19" piesardzības pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību, iespējams, tādēļ gripas gadījumu skaits līdz šim sezonā ir salīdzinoši minimāls. Diemžēl daudzējādā ziņā koronavīruss tomēr ir sliktāks par gripu, tādēļ svarīgi uztvert nopietni gan ierobežojošos pasākumus, gan pašu vīrusu.
18.12.2020.