Šogad veiktā pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst D vitamīna. Šis vitamīns īpaši būtisks ir bērnu organismam, nodrošinot veselu kaulu attīstību. Vienlaikus tas palīdz spēcināt imunitāti, kavē diabēta, asinsvadu slimību un ļaundabīgu audzēju attīstību.
D vitamīns ir nepieciešams arī tādēļ, lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantot kalciju un fosforu (abi ir nozīmīgi elementi kaulu veidošanās procesā), jo nav nozīmes, cik daudz kalcija vai fosfora tiek uzņemts, ja organisms to nespēj izmantot nepietiekama D vitamīna daudzuma dēļ.
Bērna normālas veselības attīstībai diennaktī nepieciešami minimāli 5 µg vai optimāli 10-15 µg D vitamīna (400-600 darbības vienības), kas ir līdzvērtīgs, piemēram, 110-160 g laša. Parasti bērnam līdz divu gadu vecumam dod D vitamīna pilienus, taču šo vitamīnu ir būtiski uzņemt arī vēlāk un visa mūža garumā.
Dabā D vitamīns ir sastopams divās formās: D2 vitamīns (ergokalciferols) – augu izcelsmes produktos un D3 vitamīns (holekalciferols) – dzīvnieku valsts produktos. No šiem abiem vairāk aktīvs ir tieši dzīvnieku valsts izcelsmes vitamīns. Augu un dzīvnieku valsts produktos sastopamie D2 un D3 produkti ir neaktīvi, līdz, nonākot cilvēka organismā, aknās un nierēs pārveidojas hormonāli aktīvā formā.
Arī saules stari ir būtisks D vitamīna avots dabā. Latvijas platuma grādos ir salīdzinoši maz saules pat vasarā, tāpēc tā jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Protams, nav vēlams atrasties saulē par ilgu un pārsauļoties. Pretiedeguma krēmi samazina D vitamīna sintēzi par apmēram 90-95%. D vitamīns, kas radies saules ietekmē, asinīs uzturas divas reizes ilgāk par to, kas uzņemts ar uzturu.
Bērnu organisma bagātināšanai ar D vitamīnu lieliski var izmantot ātri un vienkārši pagatavojamu ēdienu receptes:
– D vitamīna zelta fonds. Liek folijā 150 g laša un cep cepeškrāsnī kopā ar dārzeņiem. Vēlāk to dāsni apber ar zaļumiem.
– Putra ar paipalu olām. Ņem auzu pārslas, uzvāra spēcinošu putru un iejauc tajā pāris paipalu olas (var lietot svaigas).
– Pildīti tomātiņi. Sajauc vārītas olas dzeltenumu ar konservētu tunci. Tad masu pilda dažādu krāsu tomātiņos.
– Siera salāti. Siers un olu dzeltenumi ir labi D vitamīna avoti. Kā saistvielu pievieno salātu kefīru (nevis majonēzi) – būs gan veselīgi, gan bērnam garšos.
– Arī ikri ir labs D vitamīna avots. Produkts ir specifisks, taču retu reizi to var iekļaut bērna ēdienkartē. Graudu maizei nogriež garoziņu un to izgriež interesantā formā (piemēram, sirsniņas, mākonīša vai saulītes formā). Virsū uzliek nedaudz sviesta un ikru, izrotā to ar zaļumiem. (Arī sviests ir D vitamīna avots, taču ar tā daudzumu pārspīlēt nevajadzētu).
– Jogurta salāti. Pagatavo spilgtus un krāsainus jogurta salātus, pievienojot jogurtam, kas satur D vitamīnu un kalciju, piemēram, „Danonki", svaigus augļus un ogas.
– Svaigais našķis. Ātri, ērti un vienkārši pagatavojams našķis – sablendēts biezpiens ar kādu augli vai ogām, piemēram, banānu, zemenēm, avenēm.
– Karstais dzēriens. Uzsilda pienu, līdz tas kļūst karsts, iejauc tajā saputotu olas dzeltenumu ar cukuru un pievieno kakao (pēc garšas).
Tuvojoties rudens mēnešiem, jāpatur prātā, ka šis ir gada drūmākais laiks, kad nereti arvien vairāku cilvēku ieslīgst depresijā. Arī D vitamīna deficīts var būt iemesls depresijas attīstībai, un īpašs risks nonākt depresijas varā ir vecāka gadagājuma cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, jo tie saulē pavada ļoti ierobežotu laiku. Tas pats attiecināms uz jauniešiem, kas lielāko dienas daļu pavada telpās pie datora.
Pieaugušam cilvēkam vēlamā D vitamīna diennakts deva ir 5-10 µg,
tādēļ, it īpaši gada tumšākajos periodos, to ieteicams uzņemt papildus ar medikamentu vai uztura bagātinātāju palīdzību.
Pastāv cilvēku grupas, kam vitamīns D nepieciešams vēl lielākos daudzumos: smaga fiziska darba darītājiem, grūtniecēm un sievietēm, kuras ēdina mazuli ar krūti.
Vēl D vitamīna deficītam raksturīga un pasaulē aktuāla problēma ir osteoporoze, kam raksturīga samazināta kaulu masa un kaulaudu strukturāli bojājumi, kā sekas ir kaulu trauslums, kas noved pie pavisam nejaušiem un viegli iegūstamiem lūzumiem.
Neesot pārliecinātam par to, vai ikdienā izdodas uzņemt organismam nepieciešamo D vitamīna daudzumu, arī parādoties pazīmēm, kas varētu liecināt par šī vitamīna trūkumu, ieteicams doties pie ģimenes ārsta vai uz laboratoriju un veikt D vitamīna līmeņa noteikšanu asinīs.
Speciālisti ieteic D3 vitamīna koncentrāciju asinīs pārbaudīt vienu reizi gadā. Minimālajam līmenim asinīs jābūt vismaz 20 µg /ml, taču, lai D vitamīns spētu uzturēt veselību labā stāvoklī, tā daudzumam jābūt 30 µg.