Pagājušajā nedēļā veselības ministre Anda Čakša nāca klajā ar paziņojumu, ka ārstniecības personu piesaistīšanai darbam reģionos Veselības ministrija (VM) plāno atvēlēt gandrīz desmit miljonus eiro.
Saskaņā ar ministres teikto, lielākā daļa jeb 85% no šī finansējuma ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, bet pārējie 15% – valsts finansējums.
Dāsna darba samaksa
Finansējums paredzēts ārstiem speciālistiem, ārstu palīgiem, māsām, māsu palīgiem, vecmātēm un fizioterapeitiem, kuri vēlēsies strādāt slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, psihiatrijas praksēs, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Speciālistus un māsas paredzēts piesaistīt četrās prioritārajās grupās – sirds un asinsvadu slimību jomā, onkoloģijā, bērnu aprūpē un garīgās veselības jomā.
Pēc Andas Čakšas paustā, galvenais nosacījums, lai saņemtu finansiālo atbalstu par darbu ārpus galvaspilsētas, kur šobrīd koncentrējas mediķi, ir lēmums šajā vietā strādāt vismaz piecus gadus. Projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada septembrim, un šajā laikā plānots piesaistīt 1420 ārstniecības personas un atbalstīt 100 ģimenes ārstu prakses. Kopumā finansiālais atbalsts ārstniecības personām summējas no piecām mēnešalgām, kas šiem mediķiem svārstās no 2975 eiro līdz 4495 eiro, vienas mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kā arī uzturēšanās naudas, kas divu gadu laikā kopumā veidotu 3600 eiro. Jauns ģimenes ārsts, kurš pārņem un turpina ģimenes ārsta praksi, par darbu reģionā saņems 4495 eiro, par katru ģimenes locekli vēl 899 eiro, savukārt uzturēšanās naudu divu gadu laikā kopumā 3600 eiro apmērā. Vienlaikus vēl 2697 eiro jaunais ārsts saņems par prakses darba pārņemšanu un turpināšanu. Savukārt ģimenes ārsta, kurš nodod praksi jaunajam ārstam, saņemtais finansējums būs atkarīgs no pacientu skaita praksē, un tas būs puse no vidējās ceturkšņa Nacionālā veselības dienesta izmaksātās summas ģimenes ārsta praksei jeb kapitācijas naudas. Piedāvātais finansiālais apmērs mērāms vairākos tūkstošos eiro un ir atkarīgs no specialitātes, ģimenes stāvokļa un bērnu skaita.
Ierobežo projekta nosacījumi
Nav noslēpums, ka veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu, jo tā ilgstoši bijusi bez pietiekama finansējuma, un konkrētais projekts ir viena no retajām reizēm, kad reģioniem tiek piedāvāts palīdzēt ar ārstniecības personu nodrošinājumu, kas iedzīvotājiem reģionos nozīmē lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs „Staram" atzina, ka VM kūrētais projekts var risināt problēmu ar ārstniecības personāla trūkumu, taču ne visas šobrīd piedāvātās iespējas ārstniecības iestādes lauku reģionos var izmantot.
– Jau sazinājāmies ar rezidentiem, kuri potenciāli varētu pārcelties pie mums un strādāt Madonas slimnīcā, un aizsūtījām izskatīšanai sadarbības nosacījumus. Viņi atrakstīja, ka neatbilst nosacījumiem, kuros atrunāts, ka projektā iesaistīties var tikai tie speciālisti, kuri nav iepriekš bijuši darba attiecībās ar konkrēto veselības aprūpes iestādi. Mums darba attiecības ir veidojušās ar vairākiem rezidentiem, līdz ar to šī projekta ietvaros nevaram ar viņiem sadarboties. Rīcības brīvību nedaudz ierobežo arī prioritāro grupu, kurās paredzēts piesaistīt speciālistus, noteikšana – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, bērnu aprūpe un garīgā veselība. Konkrēti mēs kā jaunos speciālistus, kuri varētu pie mums strādāt, uzrunājām traumatologu un anesteziologu, – minēja Artis Stuburs.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka svarīgi, lai sadarbojas visas trīs puses – gan veselības aprūpes iestāde, gan VM, gan jaunais speciālists, kam šāds lēmums nereti jāsaskaņo ar savu ģimeni. Speciālists uzņemas saistības uz pieciem gadiem un pilnas slodzes darbu, ko slimnīcas ne vienmēr var piedāvāt.
– Nacionālā līmenī šis projekts varētu risināt ārstu trūkumu reģionos, taču tad ir jāraugās, lai viss atbilstu projekta nosacījumiem. Lai nerastos situācija, kad divas puses vienkārši sarunā – „klau, nevēlies nākt pie mums strādāt?". Nosacījumi un atbilstība tiem ir svarīga. Piemēram, mums jāraugās, vai konkrētajā slimnīcā ir brīva darbavieta pilnas slodzes apmērā, kuru valsts finansē, – skaidroja Artis Stuburs.
Ne vienmēr ir darbs pilnai slodzei
Vaicāts, vai VM publiskotais finansējuma apjoms, ko jaunais speciālists saņemtu, pārceļoties strādāt uz reģioniem, ir pietiekami motivējošs, lai viņu atturētu no darba meklējumiem ārvalstīs, Artis Stuburs atbildēja apstiprinoši, taču atgriezās pie jautājuma par to, vai veselības aprūpes iestādes reģionos var speciālistus nodrošināt ar darbu. Ir situācijas, kad kāds no ārstiem beidz darba gaitas vai dodas strādāt citur, līdz ar to veidojas vakance, taču var gadīties, ka pašam jaunajam speciālistam ir jāpacīnās par to, lai sev sarūpētu darbu pilnai slodzei.
– Piemēram, Madonas slimnīcā šobrīd nav narkologa. Taču nodrošināt speciālistam 160 darba stundas mēnesī diez vai ir iespējams. Līdzīga situācija Madonas slimnīcā ir arī citās pozīcijās. Jārēķinās arī ar Satversmes tiesas maijā pieņemto spriedumu, ar kuru tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina Ārstniecības likumā noteikto, ka par pagarinātā normālā darba laika stundām maksā mazāk, nekā par virsstundām pienāktos saskaņā ar Darba likumu. Tas ir skaidrs mājiens speciālistiem, ka viņiem labāk ir strādāt tur, kur apkārt ir daudz citu ārstniecības iestāžu, jo stundu skaits, strādājot vienā, ir ierobežots, kas savukārt motivē vienlaikus strādāt vairākās, – to, ka Satversmes tiesas spriedums varētu netieši ietekmēt jauno speciālistu izvēli par labu reģioniem, uzsvēra SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs.
06.06.2018.