Daudzus jo daudzus vienaldzīgus nav atstājis mazā Artūra Ivanova liktenis un viņa māmiņas Helēnas Plāmas nemitīgās rūpes par to, lai dēliņš, kam konstatēta iedzimtā spinālā muskuļu atrofija, izdzīvotu un pieceltos kājās, lai viņa dzīve nebūtu nolemtība ratiņkrēslā, lai viņš iegūtu izglītību.
Vairāku gadu garumā arī "Stars" ir sekojis līdzi šai cīņai, galēja izmisuma brīžiem un labestības akcijām, kurās cilvēki ziedojuši naudu Artūra slimības izmeklēšanai, ārstēšanai, rehabilitācijai utt. Protams, palīdzība un atbalsts lūgts arī valsts institūcijām, taču daudzreiz dzirdēta atbilde – "nav mūsu kompetencē". Ministrijas sarakstās, atrakstās, problēmas risinājumu uzliekot Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldībai, kur Kārklu pusē, "Jaunjostpapēnos", dzīvo Artūriņa ģimene.
Šonedēļ Artūram palika 5 gadiņi, diemžēl jubileju nācās sagaidīt slimnīcā Madonā, jo zēns ļoti ātri saaukstējas, viņu vairāk nekā citus vienaudžus apdraud infekcijas slimības, un arī šoreiz bijis smagi, pat ar krīzes pazīmēm. Tomēr aizvadītajā svētdienā Artūriņš uz neilgu laiku bija mājās, lai ģimenes vidū nopūstu svecītes jubilejas tortē.
– Man pirmoreiz piecu gadu laikā ģimene iedevusi nelielu atvaļinājumu, slimnīcā pie zēna diennaktīm bija mani bērni un mamma, – situāciju iezīmēja Artūra māmiņa. Taču galvenokārt viņa vēlējās pastāstīt par braucienu uz Ukrainu, uz klīniku "Truskaveca", kam bija veltīta pēdējā palīdzības akcija līdzekļu vākšanai Artūriņa ārstēšanai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 21.07.2007.
AGRA VECKALNIŅA foto