Salvis un Marita paši zivis neaudzē, bet ir kūpinātās produkcijas mājražotāji. Viņu produkts tirgū ir ar nosaukumu “Kūpinātas Lubānas zivis”. To pazīst ne tikai Lubānā, viņu ražoto var iegādāties arī Madonas tirgū, Valmierā, Preiļos un citur.
No storēm, platpīrēm, forelēm, samiem, karpām, līņiem, arī citām zivīm tiek gatavoti gardi kūpinājumi, kas smaržas un garšas ziņā pārspēj pat jūrmalnieku piedāvātās kūpinātās jūras zivis. Produkcija nekonkurē ar Ragaciema zivīm, jo viņi piedāvā kūpinātas saldūdens zivis.
Lai zivis izdotos, Salvis ir mācījies divus gadus nevis no citu ieteikumiem, bet — no savām kļūdām. Kā pats smaidot atceras, pirmās uz sieta gatavotās kūpinātās zivis nācies izbarot suņiem, jo nav izdevušās. Ja negaršo pašiem, vai tad garšos citiem, bet katra zivs prasa savu pieeju, lai kūpinājums izdodos gan pēc garšas, gan pēc izskata.
Tagad zivju pārstrādi no „a” līdz „z” Salvis ir praksē apguvis, bet Maritai padodas tirdzniecība, jo viņa savulaik ir apguvusi pārdevējas profesiju. Salvis 16 gadu nostrādāja par forvardera operatoru, bet guva traumu, un ārsti piešķīra invaliditātes 2. grupu. Tomēr viņš nevēlējās samierināties ar slimnīcām, sanatorijām un mūžīgu naudas trūkumu. Muguras trauma bija nopietna, viena roka lāgā neklausīja, bet bija apnicis no ārsta pie ārsta staigāt. Arī Maritai ir savs stāsts par veselību, bet tas nenozīmē, ka nav iespēju darīt to, kas abiem dotu gan darbu, gan maizi. Pa vidu pieteicās brūnacaina meitiņa Samanta, nu jau viņai ir divarpus gadu, labi runā un priecē vecākus ar saviem atklājumiem. Starp citu, arī viņai ļoti garšo zivis.
— Sākās viss ar to, ka vispirms kūpināju paša nomakšķerētās zivis — līņus. Esmu dzīvojis Degumniekos, un netālu atrodas Lubāns, Aiviekste, līdz ar to lielākā vai mazākā mērā visi vietējie iedzīvotāji ir saskārušies ar šo sporta veidu —
makšķerēšanu. Kad slimojot bija daudz brīva laika, es nodarbojos ar spiningošanu un pludiņmakšķerēšanu. Uz to mudināja arī vietējie makšķernieki. Kad saķēru daudz zivju, nolēmu pamēģināt tās kūpināt. Kūpināšanai tika izrakta vienkārša bedre, tur sakurta uguns, pēc tam — līņi uz sieta, — atceras Salvis.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.07.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto