Šogad 31. janvārī aprit 20 gadu kopš brīža, kad pieci zirgi tika ievesti "Pakavu" stallī, kas atrodas Cesvaines lauku teritorijā. Pirms 20 gadiem maijā tika nodibināta arī biedrība – Jātnieku sporta klubs (JSK) "Pakavs", lai varētu rakstīt projektus, piesaistītu finansējumu un organizētu sacensības. Jau augustā JSK "Pakavs" Cesvainē noorganizēja savas pirmās jātnieku sacensības.
JSK "Pakavs" kopš tā dibināšanas vada Biruta Jukša. Viņai zirgi patīk jau no bērnības dienām, bet tad, kad tika nopirkts pirmais zirgs Volframs, arī savu zirgu saimniecību nodēvēja par "Volframs un Pakavi". Jātnieku sporta klubu "Pakavs" viņa kopā ar māsu Neldu un domubiedriem nodibināja 2002. gadā.
– Ar kartona zirgiem mēs ar māsu spēlējāmies jau bērnībā, mums tādu bija čupām, kamēr īstu zirgu ieraudzījām. Tētis sāka vadāt uz Cesvaini trenēties, un pēc kāda laika Birutai jau bija divi zirgi, – bērnības atmiņās dalās jaunākā māsa Nelda Janoviča, kas arī savulaik nopirka savu zirgu un par zirgiem ieinteresējās tiktāl, ka lasīja visu pieejamo literatūru par zirgu psiholoģiju. Sekoja pārtraukums, taču tagad atkal atsākusi apmeklēt jāšanas nodarbības.
Par Birutu viņa saka: – Īsts ideju ģenerators un visu ieceru autore. Mamma kādreiz Birutai teica, ka viņa esot kā magnēts, kam visi līdzīgie pieķeras un seko pa pēdām.
Izvaicāta par "Pakava" darbības galvenajiem mērķiem, Biruta nosauc zirgu turēšanu (arī privāto zirgu uzturēšana), jātnieku trenēšanu nodarbībās, apmācību jāšanas mākslā un jātnieku sporta sacensību organizēšanu. Līdz 2006. gadam bija arī subsidētie zirgi, jo tika audzēti kumeļi pārdošanai. Taču viss mainās, ja vairs nav izdevīgi. Kādreiz bija arī piedāvājumi izjādēm ar zirgiem, pakalpojums vizināt ar zirga pajūgu kamanās vai droškā, piedalīšanās kāzās, jubilejās, svētkos. Protams, ir palicis arī tūrisma piedāvājums – kolektīviem un ģimenēm, kas atbrauc uz "Pakaviem", lai iepazītos ar zirgiem, tiek piedāvāta ekskursija uz piknika vietu pie Kujas upes, mūra loka tilta apskate u. c.
Taujāta, kā vispār aizsākās mīlestība uz zirgiem, Biruta atklāj: – Domāju, ka pirmo impulsu deva vectēvs, un viņa mājās tika turēti zirgi gan pirms kara, gan pēc tam. Vectēva ģimenē uzauga deviņi bērni, tā ka man ir vairāk nekā 30 brālēnu un māsīcu.
– Izrādās, ka man vienīgajai tika no vectēva mantotā mīlestība uz zirgiem. Kā būtu bijis, nezinu, bet tēti pārcēla no Daugavpils uz Madonu, un dzīve ievirzīja, ka tagad saimniekoju "Pakavos", – piebilst "Pakavu" saimniece.
Kā "Pakavos" izskatījās pirms 20 gadiem?
– Feini bija, vieta bija skaista, tikai soli pa solim vajadzēja sakārtot. Pateicoties Daigas Matrozes atsaucībai, sākām darboties. Te bija tagadējā staļļa ēka, pamatīgi nolaista dzīvojamā māja un 1,4 ha zemes. Pamazām stallī ieviesām kārtību, apaugām ar pieciem zirgiem. Zemes platība ir palielinājusies līdz 8 hektāriem, un tas ir normāli, lai varētu iekārtot laukumus jāšanai, – atmiņās atgriežas Biruta Jukša.
2007. gadā viņa uzsāka aktīvi darboties ar jātniekiem, vadīja treniņus, arī pati trenējās, piedalījās jātnieku sporta sacensībās.
"Pakavos" stallī ir 12 vietas, taču zirgu skaits ir bijis mainīgs. Laika gaitā mainījusies arī JSK komanda. Biruta min, ka joprojām ir uzticami palīgi, uz kuriem var vienmēr paļauties. Starp viņiem – māsa Nelda Janoviča, Diāna Pelša, Indra un Rolands Zvirgzdiņi, Kristīne un citi.
JSK "Pakavs" ir senāk aizsākto tradīciju turpinātājs Cesvainē, kur nodibināja jātnieku sporta sekciju, un Jātnieku sporta svētki tika rīkoti no 1975. līdz 1995. gadam. 2002. gadā JSK "Pakavs" atjaunoja šīs tradīcijas, un katru gadu tika organizēti Jātnieku sporta svētki, kā arī vēl divas sacensības – pavasarī un rudenī, ko apmeklēja gan jaunie jātnieki, gan pieredzējuši sportisti ar jauniem zirgiem, lai izmēģinātu savus spēkus. Kādreiz Jātnieku sporta svētki norisinājās Cesvaines stadionā, bet beidzamajā laikā – "Pakavos". Pēdējos gados pasākumu rīkošanu ietekmē pandēmijas diktētie nosacījumi.
– Ko nozīmē ik dienu būt "Pakavos", jo zirgi taču prasa uzmanību katru dienu?
Biruta atbildi ilgi nedomā: – Tas reizē ir gan darbs, gan hobijs, un šī vieta man dod spēku un enerģiju, nekur uz ārzemēm nevajag braukt, jo savās "prērijās" jūtos vislabāk.
Protams, bija arī laiks, kad 2006. gadā devos pastrādāt uz Angliju vienā zirgu saimniecībā, kur turēja 30 privātos zirgus, bet tur sapratu, ka ilgi nespēšu svešā zemē uzturēties, kaut varēja labi nopelnīt. Man vajadzēja atgriezties mājās, un, kaut saimniece aicināja mani atpakaļ, zināju, ka nebraukšu. Tagad jau viena diena prom no "Pakaviem" liekas par ilgu. Te esmu saimniece, pati izvēlos, ko un kā darīt.
Divdesmit pastāvēšanas gadu laikā Jātnieku sporta klubs "Pakavs" sekmīgi realizējis vairākus LEADER projektus, kas palīdzēja īstenot kluba ieceres jātnieku sporta attīstībā.
28.01.2022.