— Pagājušajā gadā no jums nopirku gurķa stādu, un gurķi auga griezdamies. Gribu tādu pašu šķirni, — nereti stādu tirdziņā dzird pircēja vēlmi, kas ir jāuzmin. Pie tā stādaudzētāji jau ir pieraduši, zina, ko ieteikt, piedāvāt, un daļa klientu, kas iegriežas stādu tirdziņā, jau ir pazīstami gadu gadiem.
Mums, madoniešiem, ir veicies, jo novadā ir gan dārzniecības, gan
pieredzes bagāti stādaudzētāji, kā arī biedrības “Dēstu tirgus “Zaļie
pirkstiņi”” tirgus ar statusu.
– Stādu audzēšana – tas ir darbs visu laiku – 24/7, jo ar stādiem ir jāčubinās, jāstrādā par kurinātāju, par laistītāju. Pati izaudzē, aizved uz tirgu, realizē. Viss sākas jau februārī, kad iesēju kastītēs, sākumā tās turu zem lampām istabā, uz palodzes, tad izpiķēju, dēsti pārceļas uz veco laiku apkurināmo siltumnīcu. Mana pieredze stādaudzēšanā ir mērāma 37 gadu garumā, šogad aprit 40 gadu, kopš pabeidzu Bulduru Dārzkopības vidusskolu, ieprecējos Madonā ģimenē, kur arī stādus audzēja, – atklāj tirdziņā uzrunātā dārzniece Indra Putniņa.
Agrā pavasarī uz vaicājumu par to, ko sēs un audzēs, ja ir tik dārgas apkures un citas izmaksas, viņa sacīja: – Vietējie dārznieki "kažoku met", bet tikumu gan ne. Stādu audzēšana ir kļuvusi par dārgu hobiju ar biznesa elementiem.
Lai arī reizēm gribējies darīt ko citu, iespējams, vieglāku, Indra siltumnīcai un dārzam saka paldies: – Daru to, kas patīk, jo citādi nedarītu. Katru pavasari kāds nezināms spēks liek atkal darboties, jo bezdarbība mani ātrāk nobeigtu. Audzēju no visa pa druskai – gan to, kas domāts vēderam, gan to, kas skaistumam, jo uzskatu, ka nevar aizrauties ar kādu vienu monokultūru. Doma ir tāda, lai dēstu piedāvājumā būtu izvēle. Ir stādāmās kultūras, kas aiziet ļoti ātri, ir arī stādu kastītes, kuras visu sezonu lēni tukšojas. Biedrībā "Zaļie pirkstiņi" esam apvienojušies visi amatieri, līdzīgi domājošie, visi ar pieredzi, jo jaunu daudz klāt nenāk. Tagad gan vēl ir jārēķina, cik tas viss ir izdevīgi.
Biedrībā "Dēstu tirgus "Zaļie pirkstiņi"" iestājies arī Ilvars Krūmiņš no Kalsnavas pagasta piemājas dārzniecības "Zītaru ziedi". – Tas ir daudz, ka ir tirgū sava mājiņa – vieta, kur realizēt stādus, bet tā ir tikai daļa no tā, kā izdodas stādus pārdot. Protams, nozīme ir arī atpazīstamībai, labām atsauksmēm. Tagad aktīvi pērk tomātu stādus, ļoti liela daļa jau izpirkta, bet aug otrā tūre. Pagaidām pircēji vairāk izvēlas balkona puķes. Kopš uzsākām audzēt stādus, cenas ir palielinājušās visam – apkurei, augsnei, kūdrai, tiem pašiem podiņiem un sēklām, tāpēc arī stādi ir dārgāki. Taču tie, kas paši stādus neaudzē, pavasarī tomēr savā dārziņā vēlas ko iestādīt, – vērojumos dalās stādaudzētājs.
Lidija Kazuša no Madonas atklāj, ka stādus audzē un realizē katru gadu. Viņa stāsta: – Labi, ka beidzot ir labvēlīgs stādāmais laiks. Gribas no stādiem tikt ātrāk vaļā, bet maija sākums bija auksts, neviens dārzā neko nestādīja. Tikai tagad vērojama pircēju kustība. Man siltumnīcās ir izaudzēts tas pats, kas vienmēr – ne vairāk un ne mazāk. Ir garšaugi, kāposti, gurķi, arbūzi, asteres… Lai stādus izaudzētu, siltumnīcas ir jāapkurina, un tas dārgi sanāk. Taču pārdot stādus par dārgāku maksu ir grūti.
– Praktiski par to pašu cenu pārdodu, kāda bija pagājušajā gadā. Jūtu, ka arī madonieši paši vairāk kaut ko stādīšanai izaudzē uz palodzes. Novērojumi liecina, ka cilvēkus māc bažas, vai spēs atļauties visu nopirkt veikalā, ņemot vērā pieaugošās cenas, tāpēc arī ir vēlme pēc sava dārziņa iekopšanas, – tā Lidija Kazuša.
Uzrunātais Mārcienas pagasta "Dārziņu" saimnieks Viktors Laškovs tirdziņā realizē gan tomātus, gan mārtiņrožu stādus, liliju sīpolus, gan iecienītākās vasaras puķes, kas ziedēs visu sezonu. Vaicāts, kā stādu audzēšanā izjūt inflācijas ietekmi, viņš pauž savu pārliecību: – Negribas sūdzēties par to, kas būtībā ir "dzīves sīkumi". Nevajag nervozēt par to, ko nevar ietekmēt. Nekas jau nemainīsies. Tie, kas audzēja stādus, tos audzēs, kas pirka – tie pirks, kas stādīja – tie stādīs. Vai mēs varam ietekmēt inflāciju, cenas veikalā? Viss maksā tik, cik maksā. Stādiem jau cenu var celt, bet ir otra lieta – tad cilvēki nepirks.
Par biedrību "Dēstu tirgus "Zaļie pirkstiņi"" viņš saka:
– Visi esam kolēģi, ar daudzām kopīgajām interesēm, kā arī katram ir kas savs, atšķirīgais. Ir labi, ka mēs varam tirdziņā savu izaudzēto realizēt, kā arī iedzīvotājiem ir zināma taciņa, kas ved pie vietējiem stādaudzētājiem.
Madonā jau var manīt, ka biedrības "Dēstu tirgus "Zaļie pirkstiņi"" labiekārtotajā tirgus laukumā pie SIA "Ādere A" ir sākusies aktīvā stādu realizācijas sezona. Par to liecina tirgotāju aktivitāte un plašais stādu piedāvājums. Pircēju lielāka rosība vērojama tieši patlaban, iestājoties siltākam laikam, kā arī daudzi vēlas iestādīt kādu puķi, garšaugu vai kāpostu stādus pēc lietus, lai labāk ieaugtu.
Biedrības "Dēstu tirgus "Zaļie pirkstiņi"" valdes priekšsēdētāja Agrita Aivare raksturo, ka biedrībā apvienojušies 12 novada stādu audzētāji. Viņa atzīst: – Pavasarī stādu realizācija sākas tad, kad rodas stādīšanai labvēlīgi apstākļi. Neviens taču nestādīs aukstumā vai pārlieku lielā karstumā. Stādu audzētājiem dēsti ir izaudzēti apkurināmās siltumnīcās un gatavi realizācijai jau aprīlī, bet aktīvā tirdzniecība sākas maijā, beidzoties pavasara salnām, kas šogad bija ļoti spēcīgas un atkāpās vien 8. maijā. Dārzeņu dēstu tirdzniecība ilgs līdz Jāņiem, bet puķes varēs iegādāties līdz pat vasaras beigām.
19.05.2023.