Vietējās identitātes produktu virzībai tirgū Rīgā, Avotu ielā 4, pavisam nesen ir atvērts SIA "Iedzēnu dārzi" veikals "IedzēnTirdziņš".
Madonas novada mājražotāju un zemnieku saimniecībās ražoto produktu un amatniecības izstrādājumu veikals Rīgā pircējiem durvis vēris kopš pagājušā gada 9. oktobra. Veikala skatloga reklāmu ir veidojis mūsu novada uzņēmums SIA "Grafs".
Sortimentā – ar mīlestību radīti Madonas novadā (zīmols "Ražots Madonas novadā") un citviet Latvijā ražotie bioloģiskās lauksaimniecības un vietējo mājražotāju produkti un amatniecības izstrādājumi, kas īsā piegādes ķēdē (tikai viens starpnieks) no amatniekiem un profesionāļiem nokļūst līdz galvaspilsētai.
Ja atceramies, pirmais veikals "Ražots Madonas novadā" pāris gadu darbojās Rīgas Centrāltirgū, bet šis ir SIA "Iedzēnu dārzi" valdes locekles Ingas Arājas mēģinājums iejusties "uzņēmēja ādā" un pašvaldības aizsāktās idejas realizēt tālāk. – Domāju, ka sākums ir grūtākais, bet viss ir veiksmīgi atrisinājies – ir atvērts veikals, un tajā ir Madonas novadā un citviet Latvijā ražotie produkti. Pamazām veikala produkcija tiek "pieaudzēta", jo sākums bija tikai tas, kas ražots Madonas novadā. Taču sadarbojas viss bijušais Madonas rajons, ir produkcija no Cesvaines, Ērgļu, Lubānas novada. "IedzēnTirdziņā" piedāvā iegādāties ne tikai pārtikas produktus, bet arī amatniecības izstrādājumus, rokdarbus, dāvanas. Divas reizes ir bijušas arī degustācijas, un interesanti, ka veikalā iegriežas arī bijušie madonieši. Ir ļoti veicies, ka veikala "IedzēnTirdziņš" vadītāja ir madoniete Madara Grudule, taču meklējam tikpat darbīgu un radošu otru darbinieku. Savā ziņā darbojos "citā lauciņā", taču mana sākotnējā iecere nebija ko tirgot, bet legalizēties publiski, – pastāsta Inga Arāja.
– Zinot, ka pašvaldības funkcijas ir ierobežotas, kāpēc gan nepamēģināt un nepalīdzēt mūsu un apkārtējo novadu ražotajai produkcijai nokļūt pie pircējiem Rīgā? – saka Inga Arāja. Viņa skaidro, ka, lai produkcija nokļūtu veikalā "IedzēnTirdziņš", jābūt reģistrētai uzņēmējdarbībai vai saimnieciskajai darbībai. Ir mīnuss mājražotājiem, ja nav reģistrēta saimnieciskā darbība. Ir cilvēki, kuri brauc tikai uz tirdziņiem, ražo nelielu daudzumu produkcijas, un veikals tad nav vajadzīgs. Taču pārsvarā novada ražotāji ir ieinteresēti sadarbībai ar "IedzēnTirdziņu".
– Kad uzrunāju mūsu novada ražotājus, viņi bija atsaucīgi un vēlējās paplašināt produkcijas noieta tirgu. Šajā jomā ir vajadzīgi domubiedri, ko ir izdevies atrast. Sadarbojamies ar savējiem – AS "Lazdonas piensaimnieks", SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotne "Madonas maiznieks", ZS "Jāņkalni", SIA "Madonas karameles", ZS "Aizupes", ZS "Sveķi", ZS "Līvi", ZS "Kalna-Maruškas", SIA "Domu pietura", IK "55 mārītes", IK "Pūralāde", Cesvaines novada saimniecību "Kalna Kūlieši" u. c. Pircējs Rīgā meklē mājražotāju produkciju, bet ir nianses. Visiem stāstu, ka mums tomēr ir sezonāla produkcija – ziemā nebūs svaigu zemeņu, bet ir āboli un ziemas bumbieri, sulas, sukādes no Dobeles Valsts augļkopības institūta. Pēc pircēju vēlmēm ir skaidrs, ka ļoti vēlas pirkt arī gaļu un mājas olas, bet piegādātājiem ir jāiziet visa reģistrēšanās procedūra, – atklāj Inga Arāja.
Uz vaicājumu par to, kāpēc uzņēmējsabiedrības nosaukums ir "Iedzēnu dārzi", Inga Arāja atbild: – Dārzkopības saimniecības "Iedzēni" vairs nav, bet dārzi ir palikuši. Pašai īpašumā pieder 1,79 ha bijušā "Iedzēnu" dārza, un, kad radās jautājums – ko darīt ar vecajām ābelēm – šķeldot vai arī vēl atstāt dzīvos zarus, lai kas paliktu vēsturei, dārzā tomēr atstāju to, kas atstājams. Katra ābele ir citādāka, ar savu stāstu, ir tik daudz šķirņu. Arī māja Bērzaunes pagasta "Iedzēnos" saistās ar bērnību, kur pirmos gadus esmu dzīvojusi. Kad vienos kapusvētkos īpašniece pajautāja, vai gribu saimniekot, sapratu, kas ir tas, kas saistās ar manām bērnības atmiņām. Kad tiks sakopta zeme, noteikti tajā iestādīšu "Iedzēnos" selekcionētās ābeļu šķirnes. Vecajā dārzā gūstu iedvesmu radošumam. Kad tālmācībā apguvu lauksaimniecības pamatus (pagājušajā gadā Lauksaimniecības universitātē pabeidzu profesionālās apmācības programmu), lai iegūtu pamatzināšanas lauksaimniecībā, pasniedzēja ieteica atjaunot "Iedzēnu" vārdu, kam ir vēsture.
Vispār esmu pateicīga profesionālās pilnveides mācībām, lai varētu uz savas zemes zinoši saimniekot. Rakstot noslēguma darbu, bija laiks, kad ar izmaiņām likumdošanā mājražotājiem atļāva savu preci tirgot arī veikalos. Sāku ar reģistrēšanos kā pašnodarbinātā persona, jo iesāku darboties ar augļiem un dārzeņiem, bet, rakstot darbu, apguvu visu ceļu, kas ir jānoiet līdz veikalam. Noderēs arī zināšanas par liemeņiem, olu kategorijām un apstākļiem to uzglabāšanai.
Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursā "Madona var labāk!" 2015. gadā SIA "Iedzēnu dārzi" saņēma atbalstu produkcijas vitrīnas iegādei. – Aizstāvot biznesa ideju, vaicāja, kāda ir peļņa, vai atpelnīs ieguldīto. Protams, ka par peļņu pirmajos mēnešos grūti runāt, taču uzskatu, ka ieguldījumi ir jāveic sākumā, lai varētu attīstīties. Mums jau bija viena vitrīna, bet tagad ir otra – horizontālā vitrīna. Tā ir vitrīna produktiem, kuri ir jāuzglabā +2…+6 grādu temperatūrā. Tie ir sieri, piena produkti, pastētes, konservi, skābētie un marinētie kāposti. Tā nav saldētā produkcija, taču tālākās ieceres saistītas ar projektu par saldētavas iegādi, kur varētu būt saldējums, saldētas ogas un cits, – stāsta Inga Arāja.