Rudītes Ozoliņas veterinārārsta prakse kopš aprīļa sākuma Madonā atrodama jaunā adresē. Rīgas ielā 1 ir iekārtots mājīgs veterinārārsta kabinets ar ērtu pieņemšanas un apskates vietu, kā arī operāciju telpu un palīgtelpām, kas ir saņēmušas PVD atbilstības apstiprinājumu darbam.
Līdz ar jaunās privātprakses mājvietas atklāšanu Rudīte Ozoliņa aprīlī ir īpaši labvēlīga un dāsna – interesentiem piedāvā bezmaksas konsultācijas. Arī profesionāla nagu apgriešana mīļdzīvniekiem šomēnes iespējama par brīvu.
– Dokumentos pareizi manu uzņēmumu sauc par ambulatoro veterinārmedicīniskās prakses iestādi. Es to saucu par veterinārārsta privātprakses kabinetu jeb veterināro ambulanci, lai cilvēkiem būtu skaidrs, – saka Rudīte Ozoliņa.
Iepriekš viņa ir strādājusi "Madonas veterinārajā ambulancē" Skolas ielā 27, kas savulaik bija viena no pirmajām privātajām mazo dzīvnieku veterinārajām ambulancēm. Pēc tam Rudītes Ozoliņas privātprakses vieta bija telpās Madonā, Blaumaņa ielā 12, bet pēc īres līguma uzteikšanas sekoja darbības pārcelšana savās mājās Aronas pagasta Lauterē, kas sakrita ar pandēmijas laiku. Visbeidzot 2022. gadā veterinārārsta praksei tika atrastas piemērotas telpas Madonā, Rīgas ielā 1.
Rudītes Ozoliņas darba stāžs ir 36 gadi. Lai arī veterinārārsta profesija no dažādiem aspektiem ir gan sarežģīta, gan psiholoģiski un fiziski grūta, Rudītei tas ir mūža darbs. Cilvēku ārstiem ir dažādas specialitātes – ir terapeiti, ģimenes ārsti, traumatologi, ginekologi, acu ārsti, taču veterinārārstam jāzina pilnīgi viss. Ir ārstēti zirgi, govis, aitas, suņi, kaķi, bruņurupuči, bites, papagaiļi, turklāt ir reizes, kad jāatzīst – tāda gadījuma vēl praksē nav bijis. Veterinārārsta darbs notiek ciešā saskarsmē ar cilvēkiem, ar mīļdzīvnieku saimniekiem. Pozitīva attieksme, saskarsme
un sapratne, kā arī pieredze un gadiem krātās zināšanas ir faktori, kāpēc daudzi klienti ir izvēlējušies Rudīti Ozoliņu par savu mīļdzīvnieku veterinārārsti. Arī viņa ir pateicīga saviem klientiem par sadarbību ilgu gadu garumā, jo laika gaitā uztic arī savus nākamos dzīvniekus.
Tomēr, kā atzīst prakses saimniece, veterinārārsta darbs ir arī interesants, vienmēr rodas jaunas atklāsmes, arī adrenalīna deva ir pietiekami lielā daudzumā. Ja dzīvnieki nepatiktu, tad būtu grūti. Taču jau bērnībā viņa teikusi, ka vēlas strādāt zooloģiskajā dārzā, vēl nenojaušot, ka izvēlēsies studēt toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Veterinārmedicīnas fakultātē un dzīvnieku ārstēšana būs viņas mūža darbs.
Rudīte Ozoliņa sevi uzskata par madonieti, kaut dzimusi ir Jelgavā. Vēlāk ceļš vedis uz Rēzekni un tikai tad uz Madonu.
Ar laiku pierod arī pie tā, ka veterinārārstam tikpat kā nav iespēju ieplānot atpūtu vai atvaļinājumu, jo tad ir jādodas kaut kur tālāk prom. Ja esi uzrādījis telefonu, tad darba laiks var izrādīties elastīgs. Ir bijis tā, ka visnepiemērotākajā mirklī var nākties palīdzēt glābt kādu radību. Īpaši dzīvesvietā Aronas pagastā, kur viņu pazīst kā atsaucīgu dakterīti.
Paši dzīvnieki jau neprot runāt, un psiholoģiski cilvēki nav gatavi savu četrkājaino draugu ciešanām, bieži vien par dzīvniekiem pārdzīvo pat vairāk nekā paši par sevi. Nereti paši uz potēm nedodas, bet savu dzīvnieku atved vakcinēt. Jābūt gatavai arī pārdzīvojumu gammai, jo, ja pēc, piemēram, sadursmes ar automašīnu neizdodas dzīvnieku izglābt, jāmierina ir dzīvnieka īpašnieks. Tas ir arī neprognozējams darbs, tāpēc Rudīte pēc viena negadījuma ir stingri nolēmusi, ka vairs nepieņems agresīvus suņus.
Arī ir citas lietas, kas jāzina klientiem. – Veicu visas pieprasītākās operācijas, kastrāciju, bet pēc kāda sarežģīta gadījuma to neveicu kucēm, tikai vīriešu dzimuma dzīvniekiem. Arī acis dzīvniekiem nevaru operēt. Būs kādi desmit gadi, kopš vairs nestrādāju ar liellopiem, to darīju senākos laikos, – ir atklāta Rudīte Ozoliņa. Viņa piebilst, ka tāpat pietiek, ko aprūpēt – suņi, kaķi, seski, kāmīši, žurciņas…
Kas būtu jāatgādina klientiem? Rudīte Ozoliņa piekodina: – Noteikti jāskatās līdzi, lai dzīvnieki tiktu izpotēti pret trakumsērgu. Šajā laikā, kad Latvijā no Ukrainas ievesti arī dzīvnieki, jābūt piesardzīgiem, jo Ukraina nav brīva ne no trakumsērgas, ne no paravīrusa. Parasti savus klientus apzvanu un atgādinu, ka ir beidzies iepriekšējās potes termiņš. Veterinārajā praksē ir sagādāti nepieciešamie medikamenti, ir tikai jāvienojas par potēšanas laiku. Tāpat iesaku saimniekiem savus mīluļus regulāri attārpot, un te visiem esmu gatava sniegt konsultācijas. Veicu arī dzīvnieku čipēšanu un datu ievadi LAD datu bāzē.
Taujāta, kādi mīļdzīvnieki ir Rudītes Ozoliņas saimniecībā, viņa labprāt pastāsta: – Tikai suns un kaķis. Sunim Dioram ir 11. gads, turas labi, jo nežēloju līdzekļus labākajai barībai, ko iesaku arī citiem. Savu mīluļu fotogrāfijas esmu izvietojusi galerijā pie sienas.
Pieņemšanas telpā var aplūkot arī sekcijā aiz stikla izvietotos eksponātus, kas izņemti no dzīvniekiem, jo tie bija norīti, iedūrušies vai izoperēti. Tāpēc veterinārārste atgādina: – Mīliet un arī pieskatiet savus mājdzīvniekus!
8.04.2022.