Starptautiskajā izstādē “Zaļā nedēļa 2025”, kas norisinājās no 17. līdz 26. janvārim Berlīnē, Latvijas stendā ar “Kalnu medus” produkciju piedalījās arī Madonas novada biškopis Sandris Akmans.
Sandris Akmans ar ģimeni saimnieko ZS "Rogas" Liezēres pagastā. Saimniecība ir dibināta 2018. gadā, bet bioloģiskajai biškopības saimniecībai izvēlēts nosaukums "Kalnu medus". Bioloģiskajai saimniecībai ir noteikti stingri kritēriji, pēc kuriem var sertificēt bioloģisko medu.
Saimniecības īpašnieks Sandris Akmans ir izveidojis bišu dravas novietni augstākajā Latvijas vietā – Gaiziņkalnā, tāpēc arī izvēlēts zīmols "Kalnu medus". Aicināju viņu dalīties iespaidos par "Zaļās nedēļas" izstādē vēroto.
– Pasākums bija gaidīts un jauks, jo "Zaļā nedēļa 2025" ir viena no apmeklētākajām Vācijā. Latvijas stendā, kas bija noformēts jūgendstilā, bija izvietots daudzveidīgs produktu klāsts. Biju vienīgais uzņēmējs no mūsu novada, bet biškopības interesentiem bija arī dažādu garšu medus no Ludzas novada. Izstādei sagatavoju visu, ko ražojam un ko pazīst. Pārsvarā tā ir klasiskā produkcija – medus, ziedputekšņi, bišu maize. Medus Vācijā ir plaši pazīstams produkts, un to pārsvarā lieto katrās brokastīs. Medu vācieši ikdienā lieto pat vairāk nekā pie mums, iegādājas 500 g standarta burciņās, ekskluzīvāko medu – 250 g fasējumā. Latvijā medus vairāk tiek ieskaitīts ārstniecisko produktu kategorijā, ierašas pēc medu ziemai iegādājas arī 3 litru fasējumā. Daudziem medus stāv nolikts skapītī ar domu – kad būšu slims, tad lietošu. "Zaļās nedēļas" izstādes apmeklētāji jau zina, ka medum ir dažādas garšas, ka griķu medus garšo savādāk, kastaņu ziedu medus – citādāk, un dažādu ziedu medus katrā valstī garšo nedaudz atšķirīgi. Ir cilvēki, kas apmeklē dažādu valstu produkcijas stendus, katrā iegādājas pa kādai medus burciņai, lai izbaudītu dažādas garšas pie brokastu galda. Viņiem ir svarīgi, ka medus ir ievākts bioloģiski tīrā vidē, un tas rada papildu uzticību produktam. "Zaļā nedēļa" izceļas ar to, ka tajā ir bioloģiskā produkcija. Bija maz laika ieskatīties citu valstu stendos, pārsvarā apskatījos tuvākos – Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Bulgārijas, Slovākijas – stendus.
Novēroju, ka Vācijā mazliet ir vērojams medus cenas kāpums. Mazumtirdzniecības ķēdēs medus cenas bija palielinājušās par 10-15 procentiem, bet vairumtirdzniecībā situācija ir tikpat kritiska. Liekas, ka tirdzniecībā medus cenas atrodas kritiskā punktā jau vairākus gadus, pagaidām grūti saskatīt, vai tuvākā laikā iespējamas kādas izmaiņas. Latvijas medus tirgus manā uztverē pagaidām atrodas stagnācijā, izaugsmi nevar plānot, tāpēc katram biškopim ir svarīgi noturēties, noturēt arī savus klientus.
Pozitīvi, ka Latvijas biškopības biedrība sāk interesēties par ievestā medus autentiskumu. Mans uzskats, ka tad, ja visi izturas pret produktu godīgi un ja medus ir medus, tad to var pirkt arī lielveikalā. Runa ir par analīzēm, jo tas ir tāpat kā datorprogrammētāji cīnās ar hakeriem. Medus hakeri ir apsteiguši oficiālo likumdošanu, un pēc spēkā esošajām laboratoriskajām analīzēm var uztaisīt medu no sīrupa. Igaunijas laboratorija, kur veica analīzes, ir plaši atzīta, bet nav akreditēta, līdz ar to tirdzniecības ķēdēm nevar piesieties. Viss ir jāpierāda ar analīzēm.
Katram biškopim, kura vārds vai saimniecība atrodas uz medus burciņas, ir svarīgi, lai klients būtu apmierināts.
04.02.2025.