Madonas novads var lepoties ar vienu no zaļākajām un dabai tuvākajām vidēm visā Latvijas teritorijā. Tas jau izsenis veidojis plaši pārstāvētu kokrūpniecības un apstrādes uzņēmumu pulku novadā. Šīs nozares uzņēmumi novadā kļuvuši par vieniem no vislielākajiem uzņēmumiem gan eksporta, gan nodarbināto skaita ziņā. Uz sarunu par uzņēmējdarbību novadā esam aicinājuši vienu no SIA „Baltic Block" īpašniekiem Edgaru Šķēli.
– Esat viens no vadošajiem uzņēmējiem novadā – kā vērtējat, kas ir bijis par galvenajiem iemesliem uzņēmuma izaugsmei?
– Uzņēmums nebūtu attīstījies tik strauji, ja mēs nebūtu izmantojuši dažādas valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu iespējas. Sākotnēji, protams, bija svarīgi, ka bija savs īpašums un sākotnējās ražošanas telpas, kur uzsākt uzņēmējdarbību. Lai gan nozarē strādāju jau kopš 1992. gada, ideja par „Baltic Block" ražotni radās pirms desmit gadiem, un, rūpīgi izstrādājot ideju un iespējamo attīstības ceļu, pirms pieciem gadiem izdevās uzņēmumam uzsākt ražošanu, sākt attīstīties.
– Kā jūs vērtētu ekonomisko situāciju kokrūpniecības nozarē?
– Situācija nozarē pašlaik nav labvēlīga. Kokrūpniekiem Apvienotā Karaliste allaž bijusi ļoti svarīgs tirgus, tomēr sakarā ar „Brexit" jeb iespējamo izstāšanos no ES ir daudz neskaidru jautājumu, līdz ar to pašreiz ir liela nenoteiktība, daudz ko nav iespējams paredzēt un plānot. Kopējo situāciju iespaido egles astoņzobu mizgrauža radītie mežu bojājumi Čehijā, Austrijā un Vācijas dienvidos. Arī šī vasara bijusi silta, kas nozīmē, ka mizgrauža attīstībai labvēlīgie apstākļi saglabājas. Tā, piemēram, Čehijā mežu izciršanas un kopšanas ikgadējā tāme ir aptuveni 9 miljoni m3, bet sakarā ar radītajiem bojājumiem ciršanas apjoms šogad ir vairāk nekā dubultojies. Tā kā „Baltic Block" galvenais eksporta tirgus ir tieši Eiropa, mūs ietekmē manis minētie procesi. Mūsu konkurenti spēj pircējiem piedāvāt produkciju par ļoti zemām cenām, jo viņiem ir pieejams lēts izejmateriāls lielā apjomā.
– Kāpēc savulaik izvēlējāties par galveno uzņēmuma darbības vietu tieši Madonas novadu?
– Galvenokārt jau tāpēc, ka dzīvoju šajā apkaimē. Bija pieejamas ražošanas telpas. Apkārtnē ir pieejami bagātīgi meža resursi. Ja eksportējot produkcija jāpiegādā 1000 kilometru vai lielākā attālumā, nav tik svarīgi atrasties Rīgā vai pie kādas citas lielas pilsētas, jo arī no Madonas apkārtnes klienti Eiropā un citur pasaulē ir sasniedzami.
– Vai tagad, pēc jūsu domām, ir īstais brīdis, lai uzsāktu uzņēmējdarbību?
– Kā uz to skatās. Pašlaik vairs nav pieejama virkne lielo ES grantu atbalsta programmu. Bankas arī patlaban nelabprāt uzņēmumiem, īpaši reģionos, izsniedz liela apjoma aizdevumus. Ja bankas reģionos izvairās cilvēkiem kreditēt nekustamo īpašumu iegādi vai attīstību, kāpēc lai tas būtu citādāk ar uzņēmējdarbības un ražošanas kreditēšanu? Tajā pašā laikā uzņēmējdarbības uzsākšanai pieejama virkne citu atbalsta mehānismu, piemēram, no Lauku atbalsta dienesta puses, „Altum", kā arī Madonas novada pašvaldības. Tāpēc, ja ir ideja un vīzija, kā spert pāris pirmos soļus, tas jādara, jo vienmēr jau būs kādas grūtības, kas var kavēt kopējo virzību, bet no tā nevajadzētu baidīties.
– Kādi būtu jūsu ieteikumi, uzsākot uzņēmējdarbību reģionā?
– Jāatrod pieejamas telpas uzņēmējdarbībai, ko reģionos izdarīt ir vieglāk. Svarīgi paturēt prātā, ka, ja izvēlētais uzņēmējdarbības veids sevī ietvers nepieciešamību piesaistīt lielus cilvēkresursus, tā reģionos var būt problēma, ko nevar tik viegli atrisināt. Investējot dažādu tehnoloģiju iegādē un meklējot inovatīvus risinājumus, mūsdienās virkni ražošanas procesu var efektivizēt un šīs problēmas mazināt.
– Kas pašreizējai valdībai būtu jāmaina uzņēmējdarbības sfērā?
– Būtiski man, tāpat kā citiem uzņēmējiem Latvijā, ir tas, lai vismaz turpmākos pāris gadus nemainās nodokļu sistēma, jo uzņēmēji, plānojot un veicot investīcijas, rēķinās arī ar to, ka valsts nemainīs „spēles" noteikumus. Diemžēl ir virkne piemēru, kad tā tomēr nenotiek, un ne tikai nodokļu jomā.
Tāpat būtu svarīgi valsts mērogā meklēt atbalsta pasākumus, lai jaunie cilvēki neturpinātu plūst no dzīves reģionos uz galvaspilsētu. Jā, Rīgā ir daudz vairāk attīstības iespēju, tāpat arī izklaides un atpūtas piedāvājums ir plašs, kurus ik pa laikam izmantojam mēs visi, bet, manuprāt, ir svarīgi motivēt cilvēkus par savu pamata dzīvesvietu izvēlēties reģionālos centrus un apkārtni. Pretējā gadījumā uzņēmējdarbība, pakalpojumu sfēra un dzīves kvalitāte reģionos cietīs.
– Vai Madonas novads, pēc jūsu domām, ir konkurētspējīgs?
– Nemācēšu pateikt to, cik tieši esam vai neesam konkurētspējīgi attiecībā pret citiem novadiem mūsu reģionā. No novada atrašanās vietas raugoties, mēs esam tieši Latvijas vidienē, neesam ne uz vienas no maģistrālēm, tāpēc sanāk, ka pie mums jābrauc speciāli. Tātad mums ir papildu motivācija pacensties, lai pie mums kāds brauktu. Tajā pašā laikā mums ir labi vides un dzīves apstākļi, esam tuvu dabai un apveltīti ar lielām bagātībām – mums ir Gaiziņkalns, Lubāns, Teiču un Krustkalnu dabas rezervāti. Novada pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbību ar dažādiem mehānismiem un līdzekļiem, tāpēc domāju, ka uzņēmēju saime Madonā jūtas sadzirdēta. Vietējā vadība apzinās, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas investē, nodrošinot darbavietas, maksā nodokļus. No šī skatpunkta kā novads, kur uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību, manuprāt, esam pievilcīgi.
17.09.2019.