Cesvaines lauku teritorijā “Tēraudos” otro gadu pasākumā “MadonĒšana” apmeklētājiem tika atvērta mājas kafejnīca, kur savā īpašumā saimnieki Līga Tērauda un Armands Ruze sagaidīja viduslaiku stila tērpos un iepazīstināja ar viduslaiku ēšanas tradīcijām un dzīvesstilu.
Uz jautājumu par piedalīšanos "Mājas kafejnīcu dienās" mājas saimnieki pasmaida, ka viņiem tikai šādus pasākumus rīkot, ja satikušies pavārs un kultūras darbiniece.
Līga Tērauda strādā Gulbenes kultūras centrā par projektu vadītāju kultūras jomā. Armands ir pavārs ar pieredzi. Iepriekš ir strādājis Rīgā, uznēmumos "Vairāk saules", "Vecrīga", viesnīcā "Roma", pastrādāts arī Īrijā. Meitai Madarai ir 12 gadu, dēlam Jumim – 6 gadi.
Pagalmā uzceltas vairākas teltis. Vienā no tām var aplūkot un iepazīt dažādus seno laiku atribūtus – arbaletu, kaujas vairogu, lielu cirvi, tā laika identiskos tērpus, ādas apavus, makus, nažu makstis, instrumentus u. c. lietas, tostarp viduslaiku spēles, kauliņus roku veiklībai.
Pēc viduslaiku "šnites" vārīto piparmētru dzērienu ar garšvielām (krustnagliņām, ingveru, citronu, medu) pasniedza metāla glāzēs, ēdiens, kas izvārīts lielā katlā uz ugunskura, tika servēts keramiķa Eināra Dumpja izgatavotajos melnajos traukos, bet malkas krāsnī ceptais 3,5 kg rupjmaizes kukulis bija atceļojis pakomātā no Ventspils. Cienastam – viduslaiku našķi – rieksti, mandeles, kas pagatavoti dažādos veidos.
– Savā ziņā tā ir eksperimentēšana, bet no otras puses, ja kas tāds nav bijis viduslaikos pierakstīts, nenozīmē, ka tā nav bijis. Ēdiena receptes ar nelieliem uzlabojumiem ir mūsu autentiskās, bet, protams, katru reiz zupa izdodas savādāka atkarībā no buljona. Šoreiz buljons vārīts no medījumu gaļas, ko sagādāja mednieki. Viss tiek gatavots, izmantojot vietējās izejvielas, – iepazīstina Armands.
Viņš izceļ, ka nāk no Ropažiem un interese par viduslaikiem ir aizsākusies pirms kādiem 20 gadiem, kas joprojām ir sava veida hobijs. Kopā ar klubu "Rodenpoys" ir piedalījies Cēsu pilī viduslaiku pasākumos, pilsētas svētkos Gulbenē, kā arī citās pilsētās. Ierasti kluba "Rodenpoys" dalībnieki brauc kopā ar amatniekiem, uzslejot un aprīkojot vismaz 5 teltis, noorganizē iespēju cilvēkiem redzēt, kāds ir viduslaiku ciematiņš. Virtuve arī ir sagatavota tā, ka tā ir izbraukuma virtuve, kur visu nepieciešamo saliek līdzvešanai.
Līga padalās arī kādā stāstā par "Tēraudiem" (pirms atdalīšanas bijuši ar nosaukumu "Auziņas"): – Šo īpašumu iegādājāmies pirms diviem gadiem. Kad meklējām lauku mājas, apskatījām dažādus piedāvājumus, bet lielu lomu nospēlēja tas, ka tuvu kaimiņos dzīvo mana mamma, kas mums ir liels palīgs. Lai nopirktu šīs mājas, īpašums bija jāatdala no lielā zemnieka zemes. Mūsu īpašumam vajadzēja dot jaunu nosaukumu.
– Spēlējāmies ar vārdiem, kas patīk, nepatīk, atbilst, man ienāca prātā variants, un visi akceptēja nosaukumu "Tēraudi". Mamma sāka pētīt vēsturi, radus, un izrādās, ka Liezērē pirms 200 gadiem ir bijuši radi ar uzvārdu Tēraudi. Tātad nekas jau nenotiek tāpat vien, bija lemts pārcelties uz Madonas novadu. Pusotru gadu te braucām pa brīvdienām, bet pārcēlāmies no Rīgas uz "Tēraudiem" uz pastāvīgu dzīvi 29. janvārī, dabūjām pārciest pirmo lielo salu. Pirms uzsākt te dzīvot, bija jāiegulda liels darbs, lai sakoptu apkārtni, jo te viss bija aizaudzis ar krūmiem, zemē norakta miskaste, dažādas drazas u. c., – stāsta Līga.
Uz jautājumu par to, kā dzīvo ikdienā, abi pasmaida, ka "Mājas kafejnīcu dienas" nav ikdiena. Līgai Tēraudai ikdienā sanāk iejusties divos novados, jo Madonas novadā ir dzīvesvieta, bet Gulbenes novadā – darbavieta. Dzīvojot "Tēraudos", dienas paskrien dažādos citos darbos, un lauku sētā ir daudz darāmā. Abi gan nenoliedz, ka reizēm arī laukos noder senās prasmes – kad jākurina uguns, kad nav elektrības, kad jāmeklē kāda alternatīva.
Līga atzīst, ka dzīve laukos viņai prasa dažādu prasmju apguvi: – Ik pa laikam par sevi pasmejos, ka blondīne pārcēlusies uz laukiem. Ļoti sakoncentrējāmies uz vides sakopšanu, mazāk uz saimniecību. Mums nav nekāda dārza, dažus tomātus un garšaugus iestādījām kartupeļu kastēs. No dzīvnie-kiem – 11 truši, kas arī sniedz pirmo pieredzi, mājas mīluļi ir arī no patversmes paņemts suns un kaķis. Tiem, kas ir uzauguši laukos, ir kādas lietas, kas ir automātiski saprotamas. Mums lauku dzīve ir kā piedzīvojums, viss notiek pamazām, soli pa solim. Secinājām, ka ir jādzīvo pašiem uz vietas, nevis tikai jāatbrauc brīvdienās. Negribētu teikt, ka pusgada laikā, kā te dzīvojam, esam tālu tikuši uz priekšu, bet ir darbi, kas ir jāizdara. Nevaram pateikt, kā veidosies "Tēraudu" nākotne, pašiem ir jāsaprot, kā gribētu attīstīt šo vietu, bet jau ir idejas, ka varētu izmantot vidi, kas kādam var likties ekskluzīva iespēja atpūtai.
Armands: – Pirms tam viss te jāsakārto. Ar vidi bija jāsāk, jo kā te pirms tam izskatījās – bija sagāzies šķūnis, izgāztuve bija apmēram metra augstumā, aka ieaugusi krūmos, un ūdens joprojām nav lietojams, ir jāpieved klāt.
– Ļoti ceram, ka te iejutīsimies, jo svarīgi ir justies novadā iederīgam, piederīgam, savējam, – uzsver "Tēraudu" saimnieki.
16.08.2024.