Tā saka “LVM Sēklas un stādi” jaunā ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova, iepazīstinot ar darbu. Tiekamies AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Mežvidu kokaudzētavā Kalsnavas pagastā, kur turpinās jauno meža stādu sēšana. Pirmās sēklas substrātā nonāca jau marta sākumā, iezīmējot jaunās sezonas sākumu.
Lai pastāstītu, kā "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavās turpinās darbs, lai nodrošinātu kvalitatīvu meža stādu pieejamību, ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova vispirms novērtē svarīgo posmu – sēju. Viņa skaidro: – Arī šogad plānots sēt trīs aprites jeb sēšanas ciklus, un pašlaik notiek sēja pirmajai apritei. Stādu audzēšanas procesā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, lai garantētu augstu kvalitāti un meža atjaunošanas efektivitāti. Piemēram, Mežvidu kokaudzētavā ir specializēta pildīšanas-sēšanas līnija, kur ar precīzu izsēju tiek sasētas mitrināta kūdras substrāta pildītas audzēšanas kasetes, tālāk kasetēm nonākot siltumnīcā, kur agrā pavasarī tiek regulēts klimats – temperatūra. Pēcāk seko stādu audzēšana stādu audzēšanas poligonos. Mežvidu kokaudzētavā kopā ir 10 stādu audzēšanas poligoni, no tiem divi poligoni ir ar garās nakts apstrādes tehnoloģiju, iegūstot nobriedušākus stādus ar divgadīga stāda īpašībām.
Martā rit pirmās aprites sēšana, otrajai apritei sēšana sāksies maijā, bet beidzamajai apritei – jūlijā. Iesētas sēklas pirmās aprites stādiem, un vienā siltumnīcā dīgst 1 miljons 132 tūkstoši šūnu. Iznākums no pirmās aprites sējas ir ap 80 % stādu. Katrai apritei, sugai un stāda veidam iznākums ir atšķirīgs.
– Šajā gadā visās kokaudzētavās kopā iesēsim ap 90 miljonu šūnu ar mērķi, lai plānotajos gados varētu realizēt sasniedzamo apjomu, piemēram, 2026. gadā – ap 63 miljonu stādu, – stāsta Ilva Ivanova, kas amatā nomainījusi ilggadējo "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektori Laimu Zvejnieci – meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureāti nominācijā "Par mūža ieguldījumu". Ilva ir pateicīga Laimai Zvejniecei par sniegtajām zināšanām un iesaisti stādu ražošanā.
Mežvidu kokaudzētavas vadītāja Marta Soma piebilst, ka šī gada sezona sākās ar sēšanu un siltumnīcu piepildīšanu jau salīdzinoši agri: – Trīs siltumnīcas jau ir piesētas, šobrīd sējam ceturtajā, drīz plānots visu sasēt pirmajai apritei – visās piecās Mežvidu kokaudzētavas siltumnīcās martā augs mazās priedītes.
Ieguldītās investīcijas ļaus Mežvidu kokaudzētavā gadā izaudzēt 15 miljonus priežu, egļu un arī lapu koku ietvarstādu meža atjaunošanai.
Stādi pavasarim ir rezervēti
Mežvidu kokaudzētavā šopavasar realizācijai ir sagatavots 9,5 miljoni meža stādu. Visās kokaudzētavās kopā pavasara realizācijai – 50 miljoni stādu, rudens realizācijai plānoti 7-10 miljoni meža stādu.
Šobrīd Mežvidu kokaudzētavā praktiski visi stādi pavasarim ir rezervēti. Tiem, kas stādus nav pasūtījuši, ir jāinteresējas, vai būs pieejami stādi, ja kāds atsaka rezervāciju. Tuvākais pieejamais laiks stādu rezervācijai ir 2025. gada rudens un 2026. gada pavasaris. Citās kokaudzētavās vēl ir pieejami egļu stādi.
– Šogad lielāks pieprasījums ir bērza un priedes stādiem. Protams, gana augsts pieprasījums ir arī eglēm, bet var just, ka izvēli, ko stādīt, ietekmē arī egļu astoņzobu mizgraužu jautājums. Jaunus kociņus mizgrauži neēd, un nevaram paredzēt, kas būs pēc 50-60 gadiem, – spriež Ilva Ivanova.
Ilva kopā ar Mežvidu kokaudzētavas vadītāju Martu ieved arī saldētavas kamerā, kur vienā saldētavā var uzglabāt līdz 4 miljoniem sapakotu stādu. Kad pienāk pavasaris, visiem vienlaicīgi jeb īsā periodā nepieciešams izsniegt meža stādus. Šeit ir kā rūpnīcā – stādi jau ir sašķiroti, sapakoti, iebrauc ar autokāru, iekrauj kravas furgonā un bez kavēšanās var aizvest. Mežvidu kokaudzētavas kompleksā šajā sezonā darbu atvieglos arī jaunā stādu šķirošanas un pakošanas iekārta, kas speciālistu vadībā ir nesen uzstādīta un tiks pārbaudīta testa režīmā.
Stādu ražošana – kā liela puzle
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu meža stādu attīstību un noteiktos audzēšanas apjomus, sēja tika uzsākta Strenčos, Mazsilos, Mežvidos un Podiņos. Daļa iesēto stādu pēc to sadīgšanas tiks audzēti Popes, Smiltenes un Valmieras kokaudzētavā. Aprīlī tiks uzsākta sēšana arī Kalsnavas kokaudzētavā, kur turpmāk plānots audzēt bērza ietvarstādus.
Kopumā stādu ražošanas procesā tiek iesaistītas astoņas kokaudzētavas, kas šajā gadā strādā, lai izaudzētie stādi būtu gatavi meža stādīšanai 2025. gada rudenī, 2026. un 2027. gadā. Pēc plānotajiem sēšanas apjomiem, jau 2026. gadā paredzēts saražot 63 miljonus stādu.
– Meža stādu ražošana ir kā liela puzle, kas veidojas no daudziem gabaliņiem, un vieglāk vai grūtāk, bet puzle tiek salikta. Ražojam meža stādus, bet kā struktūrvienība – arī sēklas, lai kokaudzētavām būtu sēšanai kvalitatīvs un augstvērtīgs ģenētiskais materiāls. Mūsu gaidas saistās arī ar pagājušajā gadā ierīkoto jauno bērza sēklu plantāciju, kad tā sāks ražot, lai iegūtās sēklas izmantotu kokaudzētavās sējai, – savā viedoklī dalās Ilva Ivanova.
Viņa atklāj, ka ir dzimusi Saldū. Pēc LLU Meža fakultātes beigšanas sāka strādāt "LVM Sēklas un stādi" Pļaviņu kokaudzētavā. 2019. gadā viņa uzsāka strādāt par projektu vadītāju topošajā LVM Mežvidu kokaudzētavā, pirms kļuva par "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektori, ir strādājusi par Mežvidu kokaudzētavas vadītāju.
Marta Soma, kas tagad vada Mežvidu kokaudzētavu, stāsta, ka viņas dzimtā puse ir Jēkabpils. Pēc LLU Meža fakultātes absolvēšanas iesākusi darba gaitas 2017. gadā "LVM Sēklas un stādi" Jelgavas kokaudzētavā, kur vairāk nācies nodarboties ar dekoratīvo stādu tirdzniecību, realizāciju, plānošanu.
Speciālistes atzīst, ka darbs ir izaicinošs, nekad nav garlaicīgi, katra diena ienes kādu jaunumu, tāpēc ir jābūt lietas kursā par visām niansēm. Nozare ir pietiekami izpētīta, bet nav tādas grāmatas, kuru var paņemt rokās un palasīt, lai varētu visu zināt. Tāpēc joprojām ir jāmācās, jāstrādā, jāiedziļinās, arī jāpajautā pieredzējušākajiem kolēģiem.
28.03.2025.