Savu uzņēmumu – SIA "Salix Solutions" – Maksims Fiļipovičs dibināja pagājušā gada rudenī. Tulkojumā no angļu valodas nosaukums nozīmē "Kārklu risinājumi".
SIA "Salix Solutions" ir jaunuzņēmums, kas sniedz ainavu bioinženierijas pakalpojumus. Kā skaidro Maksims, ainavu bioinženierija ir metožu kopums, kuras pielieto, lai risinātu dažādas ar teritorijas labiekārtošanu un ainavu arhitektūru saistītas problēmas, lai veidotu drošu, ērtu un ilgtspējīgu apkārtējo vidi. Ainavu bioinženierija balstās uz dzīvo augu izmantošanu, zināšanām un pareizu tehnisko izpildījumu, rezultātā tiek aizvietoti dažādi mākslīgie materiāli – plastmasas, metāli, betona/dzelzsbetona konstrukcijas u. c. Galvenās pakalpojumu grupas: dzīvžogi un nožogojošie stādījumi, nojumes, konstrukcijas un stādījumi krastu un nogāžu nostiprināšanai, konstrukcijas bērnu rotaļām, dekoratīvās konstrukcijas un stādījumi, augsnes un ūdens piesārņojuma mazināšanai/novēršanai paredzētie stādījumi, kā arī konstrukcijas un stādījumi specifisku problēmu risināšanai. Ja runā par zaļo uzņēmējdarbību – šis virziens pēdējos gados ļoti strauji attīstās visā pasaulē, īpaši Eiropā un citās attīstītajās valstīs.
Mācoties izvēlas uzņēmuma virzienu
Maksims Fiļipovičs ir biologs, absolvējis Latvijas Universitāti, kā arī nepabeidzis doktorantūras studijas Daugavpils Universitātē. Kārklu konstrukciju izveidošanu viņš uzsāka kā pašnodarbināta persona, atgriežoties Latvijā 2015. gadā. – Tika apstiprināts NVA projekts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, pabeidzu arī pirmsinkubācijas programmu LIAA Madonas biznesa inkubatorā. Tomēr ceļā daudz kas traucēja, sekoja pauze, kad praktiskā darbība tika apturēta. Pagājušajā pavasarī Rīgā RTU apguvu vairākas programmas, kur savas idejas īstenošanai saņēmu konsultācijas, noderīgu palīdzību, apguvu mārketinga materiālus. Ar biznesa ideju par ainavu bioinženieriju piedalījos RTU IdeaLAB apmācībās un konsultācijās uzņēmējdarbībā biznesa idejas attīstīšanai. Ar šo pašu ideju paralēli piedalījos EIT Climate-KIC Greenhause apmācībās un konsultējos uzņēmējdarbībā biznesa idejas attīstīšanai. Apmācības par klimata pārmaiņām, to mazināšanas iespējām, sistēmiskā pieeja problēmu risināšanā deva atspērienu, lai virzītos tālāk. 2019. gadā rudens pusē pieteicos Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursā "Madona var labāk!". Savu ideju ietvēru divos vārdos – ainavu bioinženierija, – atklāj Maksims.
Viņš novērtē saņemto finansējumu – darbam būs lielāka piekabe izejmateriālu un instrumentu transportēšanai, mobilais zaru smalcinātājs u. c. inventārs. Izveidots arī katalogs. Protams, vēlmes vienmēr ir lielākas nekā iespējas.
Maksims piebilst: – Šobrīd ainavu bioinženieriju vairāk pozicionēju ar klimata pārmaiņām, kad jāmeklē metodes, tehnoloģijas, risinājumi, lai mazāk piesārņotu vidi, lai cilvēki mainītu domāšanu par savu saimniecisko darbību, jo dzīvojam planētā, kuras izmēri un resursi ir ierobežoti, un nav tā, ka tas, ko izmetam, pazūd visumā. Domāju, ka mans tagadējais virziens varētu palīdzēt eksporta apgūšanā. Protams, šajā virzienā ir arī kārklu konstrukcijas, bet ne tikai. Doma ir tāda, ka risinu konkrētas problēmas, kas ir ar ainavu arhitektūru, akcentu liekot uz teritorijas labiekārtošanu, kur izmantoju dzīvos augus, kas dod labumu dabai – piesaista CO2, izdala skābekli. Tāpēc man svarīga ir ne vien piemājas dārza objekta izveidošana, bet attīstības vīzija ir inženiertehniskie risinājumi. Tomēr neatstāju arī iepriekšējo virzienu, kas ir saistīts ar piemājas dārzu, kur būvēt dekoratīvus elementus, nojumes u. c. Latvijā, protams, vairāk ir ainaviskais variants, jo daba nav tik katastrofālā stāvoklī. Eksporta virziens, ko plānoju, vairāk saistās ar Skandināviju, kur ir šie ekoloģiskie aspekti.
Īpašais koks – kārkli
– Ja runā par ainavu arhitektūru, nekas nav mainījies – mans īpašais koks ir kārkli, – uzsver Maksims Fiļipovičs. – Kārklu konstrukcijas Latvijā nav īpaši izplatītas. Ideja radās laikā, kad strādāju Īrijā. Neteiktu, ka arī tur šī joma būtu populāra, bet tur bija specializētā stādaudzētava, kas ar to nodarbojās, kur varēju aizbraukt. Latvijā tādas specializācijas nav, kaut gan ir stādaudzētava Olainē, kur var iegādāties to materiālu, kas man vajadzīgs. Galvenais trūkums – tikai 1-2 mēnešus var nodrošināt stādmateriālu. Jebkura kārklu šķirne neder. Pasaulē ir pavisam ap 350-400 dažādu sugu, Latvijā – ap 20 varietāšu. Manām konstrukcijām vajag garus, taisnus, vijīgus, lokanus kārklus. Svarīgi, lai labi ieaugas un vizuāli labi izskatās. Tikai dažām kārklu sugām šīs īpašības piemīt. Sadarbojos arī ar SIA "SalixEnergi Baltic".
Kārklu audzēšanā jau ir gūta neliela pieredze: – Sāku vienā vietā audzēt, taču to nācās pamest. Šobrīd esmu izveidojis vēl pāris mazu plantāciju, taču tas ir nepietiekami. Tas ir tēva īpašumā Mārcienas pagastā, kur viņš nodarbojas ar citām lauksaimniecības jomām, aitkopību. Plantāciju ierīkošanai neder arī kalnainais reljefs.
Sākums nekad nav viegls
– Bija tādas lietas, ko vai nu nezināju, vai neņēmu vērā, un tas, ko darīju Īrijā, šeit nestrādāja. Nekad nav tā, ka gatavais produkts ir ideāls, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir ilglaicīgs un prasa piekoriģēšanu. Kaut vai ziemošana – Īrijā viss pārziemoja, bet Latvijā, kad bija bargāks sals, ne vienmēr pārziemoja stādījumi podos. Nevajadzētu tā būt, jo kārkls taču ir izturīgs. Pieļāvu arī dažas mārketinga kļūdas – sāku lokālā mērogā, kas nebija īsti pareizs solis. Tāpēc arī tagad izveidoju
SIA – pēc principa "visu vai neko". Ja nav pietiekami augsts līmenis, kad var darboties plašākā mērogā, tad vēl jāstrādā pie attīstības, – secina jaunais uzņēmējs.
Kas attiecas uz pašu uzņēmumu, viņaprāt, svarīgākās problēmas un izaicinājumi ir klientu piesaistīšana potenciālajās eksporta valstīs, kapacitātes kāpināšana (nepieciešami papildu darbinieki), pastāvīgas bāzes vietas atrašana un iekārtošana, izejmateriālu plantāciju izveidošana, dažu tehnoloģisko problēmu atrisināšana. Tam nepieciešami finanšu līdzekļi, tātad arī tie kaut kur ir jārod.
07.02.2020.