Nesen Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) 30 gadu jubilejas pasākumā tika godināti konkursa “Latvijas ekoprodukts” balvu nominanti. Papildus galvenajām balvām, izceļot ražotāju un citu nozares dalībnieku sniegumu, speciālbalva kategorijā “Labākais mājražotājs” tika pasniegta Madonas novada kazas siera ražotājai Santai Lasmanei.
Ērgļu pagasta bioloģiskās saimniecības "Sniķeri" saimniece Santa Lasmane, zīmola "Kaziņas Bonijas siers" radītāja, tika nominēta kategorijā "Labākais mājražotājs".
Viņa atzina, ka tas bijis liels pārsteigums: – Nedēļu pirms pasākuma saņēmu uzaicinājumu ierasties uz LBLA konferenci Rīgā ar mazu piebildi, ka pasākuma organizatori iepriekš neko negrib izpaust. Ne par nominācijām, ne par konkursu "Latvijas ekoprodukts" iepriekš neko nezināju. Kad pasākumā pieteica nomināciju "Labākais mājražotājs", skatījos apkārt, kuru tad izsauks pēc balvas. Kā bioloģiskais ražotājs sāku ražot bioloģisko produkciju tikai pagājušajā gadā, kad tika pabeigta sertifikācija. Līdz tam man bija bioloģiski sertificēts kazu ganāmpulks un bioloģiskais piens, bet nebija bioloģiski sertificētu produktu. Kad nosauca "Sniķeru" saimniecību, man tas bija negaidīti.
Uz jautājumu par to, kas veicinājis mājražošanas attīstību, Santa Lasmane aizdomājās:
– Mājražošanas attīstības veicināšanā visvairāk devis dzinulis, kas ir pašā, jo ir garlaicīgi darīt vienu un to pašu, jo visu laiku gribu ko jaunu. Meklējot svaigas idejas, ir dabūti kontakti izglītībai, mani atrada itāļu siera meistars, bija iespēja daudz ko apgūt. Ja grib mācīties, darīt, vienkārši paveras iespējas, par kurām iepriekš nezināju, ka tādas ir.
Visus šos gadus ražoju bioloģisko produkciju, jo man ir bioloģiskā saimniecība un kazas. Bioloģiski sertificētam pienam klāt jāpievieno ieraugs un sāls, kas pārstrādē ir atļauts. Visus šos gadus nebija drosmes sakārtot papīrus. Pagājušajā gadā ieradās ļoti atsaucīgs un zinošs bioloģiskās sertifikācijas inspektors, kas lielo "bubuli" padarīja par mazu, mīļu un pūkainu, jo pašai dokumentu sakārtošana likās grūta un neiespējama.
Top ražošanas telpas Jumurdā
Santa Lasmane atzīst, ka siera ražotne, kas bija pirms trim gadiem, ir palikusi krietni par šauru, produkcijas vienmēr tirgū pietrūkst.
– Pamazām īstenoju ieceri attīstīt siera ražošanu profesionālākā līmenī. Ražošanai esmu noīrējusi telpas Jumurdā, un tās būs ārpus manas sētas. Tas ir vecais, bijušā kolhoza ofiss. Esmu uzrakstījusi projektu, paredzot apsildīšanu, siltināšanu, saldējuma mašīnas iegādi u. c. Pēc telpu sakārtošanas, remonta te būs gan siera ražošanas telpas, gan veikaliņš, kur produkciju realizēt, gan degustācijas vieta. Ceru, ka līdz vasarai varēsim uzsākt darbu jaunajās telpās. Tas būs arī tas, ko šobrīd gribas, – nodalīt darbu ražošanā no mājām, citādi dzīvoju darbā. Nereti uzlieku modinātāju pulksten trijos naktī, lai ietu uz darbu, jo kaut kas ir jāpadara. Kad ražošanas telpas būs ārpus mājas, tad varētu būt citādāka plānošana. Nelielā sierotava saimniecības teritorijā kļuvusi par mazu. Lielākā darīšana ir pārkārtot telpu dažādiem siera veidiem un domāt ko citu, lai var ražot nākamos sierus. Ir starpība, no 20 kvadrātmetriem pārejot uz 200 kvadrātmetriem, turklāt ar iespēju paplašināties. Tā kā telpas tiek īrētas un atrodas ārpus "Sniķeru" saimniecības, mainīsies arī mans statuss – būšu mazais ražotājs, ne vairs mājražotājs, kas nozīmē citus noteikumus, likumus un atbildību.
Santa Lasmane, atskatoties vēsturē, izceļ, ka šogad aprit 15 gadi, kopš dzīvo "Sniķeros", un 1. aprīlī – 20 gadi, kopš ieradusies Ērgļos, nometņu centrā "Ērgļa spārni".
Kazas piens ražošanai
Stāstot par kazu ganāmpulka attīstības tendenci, "Sniķeru" saimniece uzsver: – Mēs arī kazkopībā esam tādā kā pārejas posmā, jo jau aizpagājušajā gadā sadarbojāmies ar vienu bioloģisko saimniecību. Ar saimnieci esam vienojušās, ka viņi ražos kazas pienu un es to pirkšu pārstrādei sierā. Lai nodrošinātu piena apjomu pārstrādei, pašiem jau paliek par grūtu, arī zemes nav tik daudz. "Sniķeros" patlaban uzturu 40 bioloģiski audzētas kazas, kas ir minimums, lai izvilktu ražošanu visu gadu. Nupat arī Jumurdā viena ģimene ir gatava uzsākt kazkopību, kas varēs nodrošināt pienu siera ražošanai. Mana doma ir, ka ar laiku pati varētu veltīt visus spēkus tikai siera ražošanai, jo fiziski katrs varam tik, cik varam.
Siera veidus neskaita
– Siera veidus neesmu skaitījusi, bet tajā brīdī, kad būs pilns piena klāsts, gribu saprast, ko un cik ražot. Jo vairāk siera veidu, jo lielāks piņķeris un laika patēriņš. Man pašai tā ir interesantākā darbošanās, bet ir vajadzīgi savi plaukti, nogatavināšanas grādi, bieži vien arī mitruma koeficients. Ir sieri, ko negatavoju, jo apstākļi to neatļauj. Droši vien visu nav ekonomiski izdevīgi ražot, bet ir sieri, ko iemīļojis šaurs klientu loks, un daži produkti droši vien paliks kā ekskluzīvie, ko gatavošu uz svētkiem. Taču gan jau atkal uz Latviju atbrauks itāļu siera meistars un iemācīs vēl ko jaunu.
11.04.2025.