Joprojām riepas lielos daudzumos mētājas tuvējo garāžu teritorijā, nevis tiek nodotas utilizācijai, tās tiek izmestas mežmalās. Tas uzskatāmi parāda, ka riepu apsaimniekošanas nozarē vēl arvien pastāv sistemātiskas problēmas, kuras atrisināt nav izdevies līdz pat šai dienai.
Latvijā ik gadu tiek ievestas aptuveni 17 tūkstoši tonnu riepu, kas ir salīdzinoši neliels skaits. Tomēr problēma rodas lielajā nepārstrādāto riepu uzkrājumā, kas, saskaņā ar VARAM datiem, 2018. gada beigās bija 105 tūkstoši tonnu. Iemesls tam meklējams negodprātīgā uzņēmējdarbībā, kas, diemžēl, izplatīta arī pašlaik. Tas saistīts gan ar tādu videi bīstamu atkritumu kā autoriepas apsaimniekošanas nozares fragmentāciju, gan uzņēmēju individuālās atbildības trūkumu. Nesenie notikumi rāda, ka situācija uzlabojas visai nedaudz, lai neteiktu, ka neuzlabojas nemaz.
Situāciju eskalācija līdz ugunsgrēkiem, kas noved pie ievērojama apkārtējās vides piesārņojuma, iezīmē riskus, kas veidojas, ja vietas, kurās uzglabājas liels nolietoto riepu skaits, ir šim mērķim nepiemērotas. Visticamāk, netiek ievēroti arī minimālie ugunsdrošības noteikumi. Tas uzskatāmi rāda, kāpēc riepu apsaimniekošanas sakārtošana ir būtiska. Vislielākais risks šajā gadījumā ir saistīts tieši ar autoservisiem un riepu tirgotājiem, kuri savās noliktavās uzkrāj lielu riepu daudzumu, lai gan autoservisiem tās būtu jānodod utilizācijai.
Tieši tāpēc Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) kopīgi ar Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) savulaik uzsāka un joprojām turpina darbu pie autoservisu informēšanas un pārbaudīšanas. Pagājušā gada otrajā pusē autoservisos veiktās pārbaudes rāda, ka situācija attiecībā uz nolietoto riepu un arī citu videi bīstamu atkritumu apsaimniekošanu ir visai bēdīga. Viens no veidiem, kā LRAA kopā ar VVD cenšas informēt autoservisus, ir izglītojošu semināru organizēšana. Sabiedrība Latvijā ir visai atbildīga pret apkārtējo vidi, problēma rodas saprotamas informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ir svarīgi iesaistītajām pusēm to piedāvāt, lai neizskanētu tādi argumenti kā "nebiju informēts" vai "nezināju, kā rīkoties". Nezināšana tik tiešām neatbrīvo no atbildības. Tomēr, lai uzlabotu kopīgo situāciju, neķeroties pie soda mēriem uzreiz, mēs turpināsim sadarbību ar VVD un VID, kuru palīdzību ļoti augsti vērtējam, veicot informēšanas darbus.
Lai risinātu situāciju, LRAA savulaik uzsāka akciju "Riepa ar Rītdienu", kas paredz, ka cilvēki var atstāt nolietotās riepas autoriepu veikalos un servisos, kuri iesaistījušies akcijā. Neapšaubāmi, rezultātus mēs redzējām uzreiz, taču, lai risinātu samilzušo problēmu, ar to ir krietni par maz. Sekmīgam rezultātam nepieciešams, lai pēc šiem principiem strādā visi tirgus dalībnieki. Šo rezultātu, visticamāk, nebūs iespējams sasniegt bez nopietnas valsts iesaistes regulējuma uzlabošanā, kā arī plašāka nozares dialoga veicināšanas. Taču liela nozīme ir arī pašu nozares dalībnieku iesaistei un vēlmei darīt kaut ko lietas labā. Neaizmirsīsim, ka tādi negadījumi kā ugunsgrēki ar riepu degšanu atstāj neizdzēšamas sekas uz apkārtējo vidi, kas iespaido mūs visus.
Diemžēl jāsecina, ka situācija riepu apsaimniekošanā ir kritiska, ko pierāda arī nesenie notikumi. Gadumijā Rīga pieredzēja ugunsgrēku Andrejsalā, kur dega angārs ar riepām. Tas naktī uz 29. decembri tika dzēsts vairāk nekā sešas stundas, izraisot gaisa piesārņojumu, kam precīzu ietekmi uz apkārtējo vidi varēs noteikt labākajā gadījumā vēl tikai pēc mēneša. Šeit, tāpat kā citos negadījumos (piemēram, situācija Daugavpilī, veicot pilsētas degradētās ziemeļu teritorijas sakārtošanu), nepieciešama gan nopietna valsts iesaiste, gan arī pašu nozares dalībnieku izpratne par riskiem un potenciālajām sekām. Šis ir atbildības jautājums pret mūsu sabiedrību un apkārtējo vidi vislielākajā mērā tieši no nozares dalībnieku puses. Kā asociācija mēs turpināsim sadarbību ar VVD un VID, veicot izglītojošo darbu, kā arī, tāpat kā pērn, veiksim plašas autoservisu pārbaudes un strādāsim pie negodprātīgu uzņēmēju, kuri nenodod riepas utilizēšanai, bet izvēlas tās izmest tam neparedzētā vietā, identificēšanas.
31.01.2020.