Lai arī programmu, kur pieteikt projektus uzņēmējdarbībā, pašlaik ir krietni mazāk un uz izsludinātajiem konkursiem konkurence ir milzīga, Madonas BIIC vadītāja Dace Āriņa vērš uzmanību uz faktu, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju valstī, dažas programmas uzņēmējiem tomēr ir atvērtas un projektus tajās var iesniegt.
Viena no programmām, kas aktuāla Madonai un visam mūsu rajonam, izņemot Kalsnavu, Ērgļus un Lazdonu (minētās nav īpaši atbalstāmās teritorijas), ir programma „Atbalsts ieguldījumiem mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās".
– Tā ir Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēta programma, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, – skaidro Dace Āriņa. – Programma ir spēkā līdz gada beigām, projektus periodiski pieņem līdz pat decembrim, projekta dokumenti jāiesniedz latviešu valodā.
Atbalsta intensitāte jeb apjoms, ko atbalstīs no kopējām projekta izmaksām, visiem apstiprinātajiem projektiem ir 55 procenti. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, atbalsts ir palielināts – pirms tam atbalsta intensitāte sasniedza tikai 40 procentu. Maksimālā atbalsta summa ir Ls 150 000, mīnuss – atbalstāmās nozares ir samērā ierobežotas.
– Īstenībā var teikt, ka nosauktā programma šobrīd ir vērsta uz ražošanas attīstību, – precizē Dace Āriņa. – Tā domāta dažādu ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, ražošanas ēku būvniecībai, bet izslēgtas ir visas nozares, kas saistītas ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Piedāvājums tātad ir ierobežots. Ja paraugāmies no savu potenciālo klientu viedokļa – to cilvēku, kas kādreiz, pirms programma vēl bija atvērta, interesējās par to, daudziem programma nebūs saistoša, „pateicoties" tieši šim punktam. Tāpat rajona uzņēmēji savulaik interesējās par tūrisma nozares un dažādu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu attīstību, arī šīs lietas no programmas ir izslēgtas.
Madonas BIIC projektu vadītāja Janīna Apsīte akcentē, ka projektu var rakstīt tie uzņēmēji, kam ir interese par ražošanas attīstību un paplašināšanu: – Šeit gan ir viena nianse. Uzņēmējam, iesniedzot projektu, ir jāiesniedz arī izziņa no bankas par to, ka viņam ir piešķirts kredīts. Tas daudziem šajos laikos, iespējams, var būt problemātiski. Ja uzņēmējs var pierādīt savu līdzekļu esamību, bankas izziņa nav nepieciešama. Šī izziņa nav nepieciešama arī situācijā, ja projekts nepārsniedz 30 tūkstošus latu.
– Kāpēc gribējām vērst uzmanību uz minēto programmu? – pārjautā Dace Āriņa. – Neraugoties uz ierobežojumiem, tā tomēr ir iespēja un žēl, ka uzņēmēji patlaban to neizmanto. Programma turklāt atvieglos projekta ieviešanu, jo ir paredzēts avansa maksājums 35 procentu apmērā no atbalstāmajām izmaksām. Tas ir liels pluss, kaut arī šajā gadījumā nepieciešama bankas garantija.
Otra lieta, ko akcentē BIIC darbinieces, ir programma „Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbība", ko arī finansē Eiropas reģionālās attīstības fonds un kas jāiesniedz Igaunijas-Latvijas programmas apvienotajā sekretariātā Tartu. Šajā programmā projektu pieteikumus pieņems līdz 20. jūlijam, tie jāiesniedz angļu valodā.
– Pieteikumu iesniegšanā izvirzītas prioritātes, kas pieļauj atbalsta intensitāti 50 procentu apmērā, – neslēpj Dace Āriņa. – Tās ir: lielāka programmas teritorijas kohēzija un programmas teritorijas augstāka konkurētspēja. Pirmajā gadījumā izvirzīti divi atbalsta virzieni: izolācijas samazināšana, uzlabojot iekšēju un ārēju programmas teritorijas pieejamību, un otrs virziens – publisko pakalpojumu un resursu kopīgas vadības uzlabošana. Otrās prioritātes atbalsta virzieni ir: vieglāka uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, kā arī darba prasmju un cilvēkresursu uzlabošana.
Apjoms tātad ir plašs (tūrisma nozares gan tajā nav), turklāt, lai piedalītos projektu programmā, nepieciešami sadarbības partneri Igaunijā. – Galvenais akcents vērsts uz to, lai tiktu veidota pārrobežu sadarbība, – uzsver Janīna Apsīte, – pie tam tāda sadarbība, kas turpinātos arī pēc konkrētā projekta realizācijas. Programmas pozitīvā nianse ir tā, ka, iesniedzot projektu, uzņēmējiem nav nepieciešama bankas izziņa vai savu līdzekļu esamības apliecinājums. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmējam ir 200 tūkstoši eiro, visiem kopā – 2 miljoni eiro.
Grūtības var radīt partneru atrašana. Pierobežas teritorija, uz kuru programma attiecas, ir plaša, bet mūsu rajona sadarbības pašvaldības – Raplas – tajā nav. Projekta partneri var būt arī vairāki, bet vismaz vienam ir jābūt no Latvijas un vienam – no Igaunijas. Ja projektā iesaistītas pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas, atbalsta intensitāte ir 85 procenti.
– Atlases kārtā priekšroka tiks dota tiem projektiem, kuros iesaistīti uzņēmumi, jo iepriekš šai programmai lielākoties bija pieteikušās pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, – apstiprina Dace Āriņa. – Prioritāte tātad ir uzņēmējdarbība, lai gan iespējama arī partneru kombinācija: uzņēmējs un pašvaldība.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no arhīva